Kṣaṇabhaṅgasidviḥ vyatirekātmikā /
vyatirekātmikā vyāptirākṣiptānvayarūpiṇī /
baidhamyaivati dṛṣṭānte sattve hetorihocyate //
yatsattat kṣaṇikaṃ yathā ghaṭaḥ santaścāmīvivādāspadībhūtāḥ padārthā iti svabhāvo hetuḥ / na tāvadasyāsidviḥ sambhavati / yathāyogaṃ pratyakṣānumāṇapramāṇapratīte dharmmiṇi sattvaśabdenābhipretasyārthakriyākāritvalakṣaṇasya sādhanasya pramāṇasamadhigatatvāt / na ca virudvānaikāntikate / vyāpakānupalambhātmanā viparyyayabādhakapramāṇena vyāpteḥ prasādhanāt / byāpakañcārthakriyākāritvasya kramākramikāryyaviṣayatvameva / na punaḥ kāraṇagatau kāryyagatau vā kramākramāvasya vyāpakau / kṛtvā karaṇalakṣaṇasya kramasya kṣaṇike 'sambhavāt / kāryyagatābhyāṃ kramākramābhyāṃ kāraṇaśaktervyāptayogāt / tasmāt kāraṇagatayā kramākramikāryyaviṣayatayā vyāpyamānā kāraṇaśaktiḥ kramākramavyāptetyucyate / viṣayeṇa viṣayinirddeśāt / vyavahāralāghavārthaṃ / tataśca yadyapi sarvvatra kramākramau sattvasya vyāpakāvityādyucyate / tathāpi kramākramikāryyaviṣayatvameva vyāpakaṃ bodvavyaṃ / nanu yadaikameva kāryyamaṅkurādikamutpadyate, tadā kathaṃ kāryyagatakramākramavyavastheti cet /
ucyate / yadyapyekameva kāryyaṃ bhinnakālakāryyamapekṣyakramastadabhāvāccākrama statkāritvameva kramākramakāritvaṃ / tathāpyapekṣaṇīyaviṣayabhedāt kramākramayorasāṅkaryyameva / pitṛputratvavat / kaḥ punarasau vyāptiprasādhako vyāpakānupalambha iti cet / ucyate / yasya kramākramikāryyaviṣayatvannāsti, na tat śaktaṃ, yathā śaśaviṣāṇaṃ / nāsti ca nityābhimatasya bhāvasya kramākramikāryyaviṣayatvamiti vyāpakānupalambhaḥ / na tāvadayamasidvo vaktavyaḥ / nityasya dharmmiṇaḥ kramākramikāryyaviṣayatvena vyāpakena saha virodhasadbhāvāt, tathā hi pūrvvāparakālayorekatve nityatvaṃ kṣaṇadvayepi bhede kramākramitvaṃ / tataśca nityatvaṃ kramākramitvañcetyabhinnatvaṃ bhinnatvañcetyuktaṃ bhavati / etayośca parasparaparihārasthitilakṣaṇatayā virodhaḥ / tat kathaṃ nitye kramākramasambhavaḥ / nāpi virudvaḥ sapakṣe bhāvāt / nacānaikāntikaḥ / kramākramābhāvasyārthakriyāsāmarthyābhāvena vyāptatvāt / tathā hi na tāvat kramākramābhyāmanyaḥ prakārosti, yenārthakriyāsambhāvanāyāṃ kāramākramābhyāmarthakriyāvyāptirna syāt / tasmādarthakriyāmātrānubadvatayā tayoranyataraprakārasya / ubhayorabhāve cābhāvādarthakriyāmātrasyeti tābhyāṃ tasya vyāptisidviḥ / pakṣīkṛte ca tayorabhāvenārthakriyāśaktyabhāvasidvau kathamanekāntaḥ / na hi byāpyavyāpakayorvyāpyavyāpakabhāvasidvimudvūyabyāpyābhāvena vyāpakābhāvasya vyāptisidvau, upāyāntaramastīti niravadyo vyāpakānupalambhaḥ / sattvasya kṣaṇikatvena vyāptiṃ sādhayatyeva / nanu vyāpakānupalambhataḥ sattvasya kathaṃ svasādhyaprativandhasidviḥ, asyāpyanekadoṣaduṣṭatvāt / tathāhi na tāvadayaṃ prasaṅgo hetuḥ sādhyadharmmiṇi pramāṇasidvatvāt, parābhyupagamasidvatvābhāvāt, viparyyayaparyyavasānābhāvācca / atha svatantraḥ, tadāśrayāsidvaḥ / akṣaṇikasyāśrayasyāsambhavādapratītatvādvā / pratīti rhi pratyakṣeṇānumānena vikalpamātreṇa vā syāt / prathamapakṣadvaye sākṣātpāramparyyeṇa vā svapratītilakṣaṇārthakāritve maulaḥ sādhāraṇo hetuḥ / vyāpakānupalambhaśca svarūpāsidvaḥ syāt / arthakriyākāritve kramākramayoranyatarasyāvaśyambhāvāt / antimapakṣe tu na kaścidveturanāśrayaḥ syāt vikalpamātrasidvasya dharmmiṇaḥ sarvvatra sulabhatvāt / api ca tat kalpanājñānaṃ pratyakṣapṛṣṭhabhāvi vā syāt, liṅgajanma vā, saṃskārajaṃ vā, sandigdhavastukaṃ vā, avastukaṃ vā / tatrādyapakṣadvaye 'kṣaṇikasya sattaivābyāhatā kathaṃ vādhakāvatāraḥ / tṛtīye tu na sarvvadā 'kṣaṇikasattāniṣedhaḥ / tadarpitasaṃskārābhāve tat smaraṇāyogāt / caturthe tu sandigdhāśrayatvaṃ hetudoṣaḥ / pañcame ca tadviṣayasyābhāvo na tāvat pratyakṣataḥ sidhyati / akṣaṇikātmanaḥ sarvvadaiva tvanmate 'pratyakṣatvāt / na cānumānatastadabhāvaḥ pratibadvaliṅgānupalambhādityāśrayāsidvistāvadudvatā / evaṃ dṛṣṭāntopi pratihantavyaḥ //
svarūpāsidvopyayaṃ hetuḥ sthirasyāpi kramākramisahakāryyapekṣayā kramākramābhyāmarthakriyopapatteḥ / nāpi kramayaugapadyapakṣoktadoṣaprasaṅgaḥ / tathāhi kramisahakāryyapekṣayā kramikāryyakāritvantāvadavirudvaṃ /
tathāca śaṅkarasya saṃkṣipto 'yamabhiprāyaḥ / sahakārisākalyaṃ hi sāmarthyaṃ / tadvaikalyañcāsāmarthyaṃ / na ca tayorāvirbhāvatirobhāvābhyāntadvataḥ kācit kṣatiḥ, tasya tābhyāmanyatvāt / tatkathaṃ sahakāriṇo 'napekṣyakāryyakaraṇaprasaṅga iti /
trilocanasyāpyayaṃ saṃkṣiptārthaḥ / kāryyameva hi sahakāriṇamapekṣate / na kāryyotpattihetuḥ / yasmāddvividhaṃ sāmarthyannijamāgantukañca sahakāryyantaraṃ / tato 'kṣaṇikasyāpi kramavatsahakārinānātvādapi kramavatkāryyanānātvopapatteraśakyaṃ bhāvānāṃ pratikṣaṇamanyānyatvamupapādayitumiti //
nyāyabhūṣaṇo 'pi lapati / prathamakāryyotpādanakāle hyuttarakāryyotpādanasvabhāvaḥ / ataḥ prathamakāla evāśe ṣāṇi kāryyāṇi kuryyāditi cet / tadidaṃ mātā me vandhyetyādivat svavacanavirodhādayuktaṃ / yohyuttarakāryyajananasvabhāvaḥ sa kathamādau tatkāryyaṃ kuryyāt / na tarhi tatkāryyakaraṇasvabhāvaḥ / nahi nīlotpādanasvabhāvaḥ pītādikamapi karotīti //
vācaspatirapi paṭhati / nanvayamakṣaṇikaḥ svarūpeṇa kāryyañjanayati / taccāsya svarūpaṃ tṛtīyādiṣviva kṣaṇeṣu dvitīye 'pi kṣaṇe saditi tadāpi janayet / akurvvan vā tṛtīyādiṣvapi na kurvvīta / tasya tādavasthyāt / atādavasthye vā tadevāsya kṣaṇikatvaṃ /
atrocyate / satyaṃ svarūpeṇa kāryyañjanayati na tu tenaiva / sahakārisahitādeva tataḥ kāryyotpattidarśanāt / tasmāt vyāptivatkāryyakāraṇabhāvo 'pyekatrānyayogavyavacchedenāmyatrāyogavyavacchedenāvabodvavyaḥ / tathaiva lokikaparīkṣakāṇāṃ sampratipatteriti na kramikāryyakāritvapakṣoktadoṣāvasaraḥ //
nāpyakṣaṇike yaugapadyapakṣoktadoṣāvakāśaḥ / ye hi kāryyamutpāditavanto dravyaviśeṣāsteṣāṃ vyāpārasya niyatakāryyotpādanasamarthasya niṣpādite kāryye 'nuvarttamāneṣvapi teṣu dravyeṣu nivṛttārthādūnā sāmagrī jāyate / tatkathaṃ niṣpāditaṃ niṣpādayiṣyati / na hi daṇḍādayaḥ svabhāvenaiva karttāro yenāmī niṣpatterārabhya kāryyaṃ vidadyuḥ / kintarhi vyāpārāveśinaḥ / na ceyatā svarūpeṇa na karttāraḥ svarūpakārakatvanirvvāhaparatayā vyāpārasamāveśāditi //
kiñca kramākramābhāvaśca bhaviṣyati na ca satvābhāva iti sandigdhavyatirekopyayaṃ vyāpakānupalambhaḥ / na hi kramākramābhyāmanyaprakārasyābhāvaḥ sidvaḥ / viśeṣaniṣedhasya śeṣābhyanujñāviṣayatvāt / kiñca prakārāntarasya dṛśyatvenātyantaniṣedhaḥ / adṛśyatve tu nāsattāniścayo viprakarṣiṇāmiti na kramākramābhyāmarthakriyāsāmarthyasya vyāptisidviḥ / ataḥ sandigdhavyatireko 'pi vyāpakānupalambhaḥ / kiñca dṛśyādṛśyasahakāripratyayasākalyavataḥ kramayaugapadyasyātyantaparokṣatvāt tena vyāptaṃ sattvamapi parokṣameveti na tāvatpratibandhaḥ pratyakṣataḥ sidhyati nāpyanumānataḥ, tatpratibadvaliṅgābhāvāditi / api ca kramākramābhyāmarthakriyākāritvaṃ vyāptamityatisubhāṣitaṃ /
yadi krameṇa vyāptaṃ kathamakrameṇa / athākrameṇa na tarhi krameṇa; kramākramābhyāṃ vyāptamiti tu brūvata vyāpterevābhāvaḥ pradarśito bhavati / nahi bhavati / agnirdhūmabhāvābhāvābhyāṃ vyāpta iti / ato vyāpteranaikāntikatvam / api ca kimidaṃ vādhakamakṣaṇikānāmasattāṃ sādha yati, utasvit, akṣaṇikāt sattvasya vyatirekaṃ, atha sattvakṣaṇikatvayoḥ prativandhaṃ / na pūrvvo vikalpaḥ / uktakrameṇa hetorāśrayāsidvatvāt / na ca dvitīyaḥ / yato vyāpakanivṛttisahitā vyāpyanivṛttirvyatirekaśabdasyārthaḥ / sā ca yadi pratyakṣeṇa pratīyate tadā tadvetuḥ syāditi sattvamanaikāntikaṃ / vyāpakānupalambhaḥ svarūpāsidvaḥ / atha sā vikalpyate / tadā pūrvvoktakrameṇa pañcadhā vikalpya vikalpyo dūṣaṇīyaḥ / ata eva na tṛtiyo 'pi vikalpaḥ / vyatirekāsidvau sambandhāsidveḥ / kiñca na bhūtalavadatrākṣaṇiko dharmmī dṛśyate / na ca svabhāvānupalambhe vyāpakānupalambhaḥ kasyacit dṛśyasya pratipattimantareṇāntarbhāvayituṃ śakya iti / kiñcāsyābhāvadharmmatve / āśrayā sidvatvamitaretarāśrayatvañca / bhāvadharmmatve virudvatvañca / ubhayadharmmatve cānaikāntikatvamiti na trayīndoṣajātimatipatati //
yatpunaruktamakṣaṇikatve karmayaugapadyābhyāmarthakriyāvirodhāditi / tatra virodhasidvimanusaratā virodhyapi pratipattabyaḥ / tatpratītināntarīyakatvāt virodhasidveḥ / yathā tuhinadahanayoḥ sāpekṣadhruvabhāvayośca pratiyogī cākṣaṇikaḥ pratīyamānaḥ pratītikāritvāt sanneva syāt ajanakasyāprameyatvāt / saṃvṛttisidvenākṣaṇikatvena virodhasidviriti cet / saṃvṛtisidvamapi vāstavaṃ kālpanikaṃ vā syāt / yadi vāstavaṃ kathantasyāsattvaṃ kathañcārthakriyāvirodhaḥ / arthakriyāṃ kurvvadvi vāstavamucyate /
atha kālpanikaṃ / tatra kiṃ virodho vāstavaḥ kālpaniko vā / na tāvadvāstavaḥ kalpitavirodhivirodhatvāt / bandhyāputravirodhavat / atha virodho 'pi kālpanikaḥ / na tarhi sattvasya vyatirekaḥ pāramārthika iti kṣaṇabhaṅgo dattajalāñjaliriti / ayameva codyaprabandho 'smad gurubhiḥ saṃgṛhītaḥ //
nityannāsti na vā pratītiviṣayastenāśrayāsiddhatā / hetoḥ svānubhavasya cākṣatirataḥ kṣiptaḥ sapakṣo 'pi ca / śūnyaśca dvitīyena sidhyati na cāsattāpi sattā yathā no nityena virodhasidvirasatā śakyā kramāderapīti //
atrocyate / iha vastunyapi dharmmidharmmavyavahāro dṛṣṭoyathā gavi gotvaṃ, paṭe śuklatvaṃ turage gamanamityādi / avastunyapi dharmmidharmmavyavahāro dṛṣṭo yathā śaśaviṣāṇe tīkṣṇatvābhāvo bandhyāputre vakratvābhāvo gagaṇāravinde gandhābhāva ityādi / tatrāvastuni dharmmittvannāstīti kimbastudharmmeṇa dharmmitvannāsti / āhosvidavastudharmmeṇāpi / prathamapakṣe sidvasādhanaṃ dvitīyapakṣe tu svavacanavirodhaḥ / yadāhu rguravaḥ /
dharmmasya kasyacida vastuni mānasidvā
bādhāvidhivyavahṛtiḥ kimihāsti no vā /
kvāpyasti cet kathamiyanti na dūṣaṇāni
nāstyeva cet svavacanapratirodhasidviḥ //
avastuno dharmmitvasvīkārapūrvvakatvasya vyāpakasyābhāve āśrayāsidvidūṣaṇasyānupanyāsaprasaṅgaityarthaḥ / yenaiva hi vacanenāvastuno dharmmitvābhāvena dharmmeṇa dharmmatvamabhyupagataṃ / parastu pratiṣidhyata iti vyaktamdimīśvaraceṣṭitaṃ / tathāhyavastuno dharmmitvannāstīti vacanena dharmmitvābhāvaḥ kimavastu vidhīyate, anyatra vā, na vā kvacidapīti trayaḥ pakṣāḥ /
prathamapakṣe 'vastuno na dharmmitvaniṣedhaḥ / dharmmitvābhāvasya dharmmasya tatraiva vidhānāt / dvitīye 'vastuni kimāyātaṃ / anyatra dharmmitvābhāvavidhānāt / tṛtīyastu pakṣo vyartha eva nirāśrayatvāt iti kathamavastuno dharmmitvaniṣedhaḥ / tasmādyathā pramāṇopanyāsaḥ prameyasvīkārapūrvvakatvena vyāptaḥ / vācakaśabdopanyāso vā vācyasvīkārapūrvvakatvena vyāptaḥ / tathāvastuno dharmmitvaṃ nāstīti vacanopanyāso 'vastuno dharmmitvasvīkārapūrvvatvena vyāptaḥ / anyathā tadvacanopanyāsasya vyarthatvāt / tadyadi vacanopanyāso vyāpyadharmmaḥ / tadāvastuno dharmmitvasvīkāropi vyāpakadharmmo durbbāraḥ / atha na vyāpakadharmmaḥ / tadā vyāpyasyāpi vacanopanyāsasyāsambhava iti mūkataivātra balādāyāteti kathaṃ na svavacanavirodhasidviḥ / nahyabrūvan parambodhayitumīśaḥ / bruvan vā doṣamimaṃ pariharttumiti mahati saṅkaṭe praveśaḥ / avastuprastāve sahṛdayāṇāṃ mūkataiva yujyata iti cet / aho mahadvaidagdhyaṃ / avastuprastāve svayameva yathāśakti valgitvā bhagno mūkataiva nyāyaprāpteti paribhāṣayā niḥsarttumicchati / nacāvastuprastāvo rājadaṇḍena vinā caraṇamarddanādināniṣṭimātreṇa vā pratiṣedvuṃ śakyate / tataścātrāpi kramākramābhāvasya sādhanatve sattvābhāvasya ca sādhyatve sandigdhavastubhāvasyāvastyātmano vā kṣaṇikasya dharmmitvaṃ kena pratihanyate / trividho hi dharmmo dṛṣṭaḥ kaścidvastuniyato nīlādiḥ / kaścidavastuniyato yathā sarvvopākhyāvirahaḥ / kaścidubhayasādhāraṇo yathānupalabdhimātraṃ / tatra vastudharmmeṇāvastuno dharmmitvaniṣedha iti yuktaṃ / natvavastudharmmeṇa / vastvavastudharmmeṇa vā / svavacanasyānuyanyāsaprasaṅgādityarkṣāṇakasyābhāve sandehe vāvastudharmmeṇa dharmmitvamavyāhatamiti nāyamāśrayāsidvo vyāpakānupalambhaḥ //
akṣaṇikāpratītā vayamā śrayāsidvoheturiti tu yuktamuktaṃ / tadapratītau tadvyavahārāyogāt / kevalamasau vyavahārāṅgabhūtā pratīti rvastvavastunorekarūpā na bhavati / sākṣātpāramparyyeṇa vastusāmarthyabhāvinī hi vastupratītiḥ / yathā pratyakṣamanumānaṃ pratyakṣapṛṣṭhabhāvī ca vikalpaḥ / avastunastu sāmarthyābhāvāt vikalpamātrameva pratītiḥ / vastuno hi vastubalabhāvinī pratīti ryathāsākṣātpratyakṣaṃ paramparayā tatpṛṣṭhabhāvī vikalpo 'numānañca / avastunastu na vastubalabhāvinī pratītistatkārakatvenāvastutvahāniprasaṅgāt / tasmādvikalpamātramevāvastunaḥ pratītiḥ / nahyabhāvaḥ kaścidvigrahavān yaḥ sākṣātkarttavyo 'pi tu vyavaharttavyaḥ / sa ca vyavahāro vikalpādapi sidhyatyeva / anyathā sarbbajanaprasidvo 'vastuvyavahāro na syāt / iṣyate ca tadvarmitvapratiṣedhānuvandhādityakārakenāpi vikalpamātrasidvo 'kṣaṇikaḥ svīkarttavya iti nāyamapratītatvādapyāśrayāsidvoheturvaktavyaḥ / tataścākṣaṇikasya vikalpamātrasidvatve yaduktaṃ na kaścidveturanāśrayaḥ syadvikalpamātrasidvasya dharmmiṇaḥ sarvvatra sulabhatvāditi tatasaṅgataṃ / vikalpamātrasidvasya dharmmiṇaḥ sarvvatra sambhave 'pi vastudharmmeṇa dharmmitvāyogāt / vastudharmmahetutvāpekṣayā āśrayāsidvasyāpi hetoḥ sambhavāt / yathā ātmano vibhutvasādhanārthamupanyastaṃ sarvvatropalabhyamānaguṇatvāditi sādhanaṃ / vikalpaścāyaṃ hetūpanyāsāt / pūrvvaṃ sandigdhavastukaḥ, samarthite tu hetāvavastuka iti brūmaḥ / na cātra sandigdhāśrayatvaṃ nāma hetudoṣaḥ / āstāntāvat / sandigdhasyāvastunopi vikalpamātrasidvasyāvastudharmmāpekṣayā dharmmitvaprasādhanāt / vastudharmmahetutvāpekṣayaiva sandigdhāśrayasya hetvābhāsasya vyavasthāpanāt / yatheha nikuñje mayūraḥ kekāyitāditi / avastukavikalpaviṣayasyāsattvantu vyāpakānupalambhādeva prasādhitaṃ / evaṃ dṛṣṭāntasyāpi vyomāderdvarmmitvaṃ vikalpamātreṇa pratītiścāvagantavyā / tadevamavastudharmmāpekṣayāvastunodharmmitvasya vikalpamātreṇa pratīteścāpanhotumaśakyatvānnāyamāśrayāsidvo hetuḥ / na dṛṣṭāntakṣatiḥ //
na caiṣa svarūpāsidvaḥ / akṣaṇike dharmmiṇi kramākramayo rvyāpakayorayogāt / tathā hi yadi tasya prathame kṣaṇe dvitīyādikṣaṇabhāvikāryyakāraṇasāmarthyamasti tadā prathamakṣaṇabhāvikāryyavat dvitīyādikṣaṇabhāvyapi kāryyaṃ kuryyāt / samarthasya kṣepāyogāt / atha tadā sahakārisākalyalakṣaṇasāmarthyaṃ nāsti / tadvaikalyalakṣaṇasyāsāmarthyasya sambhavāt / na hi bhāvaḥ svarūpeṇa karotīti svarūpeṇaiva karoti / sahakārisahitādeva tataḥ kāryyotpattidarśanāt iti cet / yadā tāvadamī mīlitāḥ santaḥ kāryyaṃ kurvvate tadaikārthakaraṇalakṣaṇaṃ sahakāritvameṣāmastu ko ni ṣedvā / militaireva tu tatkāryyaṅkarttavyamiti kuto labhyate / pūrvvāparakālayorekasvabhāvatvāt bhāvasya / sarvvadā jananājananayoranyataraniyamaprasaṅgasya durvvāratvāt / tasmāt sāmagrījanikā naikaṃ janakamiti sthiravādināmmanorājyasyāpyaviṣayaḥ /
kiṃ kurmmo dṛśyate tāvadevamiti cet / dṛśyatāṃ kintu pūrvvasthitādeva paścāt sāmagrīmadhyapraviṣṭādbhāvāt kāryyotpattiranyasmādeva viśiṣṭasāmagrīsamutpannāt kṣaṇāditi vivādapadametat / tatra prāgapi sambhave sarvvadaiva kāryyotpatte rnavā kadācidapīti virodhamasamādhāya tata eva kāryyotpattiriti sādhyānuvādamātrapravṛttaḥ kṛpāmarhati /
na ca pratyabhijñānādevaikatvasidviḥ / tat pauruṣasya lūna punarjjātakeśakuśakadalīstambādau nirddalanāt / vistareṇa ca pratyabhijñānadūṣaṇamasmābhiḥ sthirasidvidūṣaṇe pratipāditamiti tata evāvadhāryyaṃ /
nanu kāryyameva sahakāriṇamapekṣate / na tu kāryyotpattihetuḥ / yasmāddvividhaṃ sāmarthyaṃ nijamāgantukañcasahakāryyantaraṃ / tato 'kṣaṇikasyāpi kramavat sahakārinānātvādapi kramavatkāryyanānātvamiti cet, bhavatu tāvannijāgantukabhedena dvividhaṃ sāmarthyaṃ tathāpi tatprātisvikaṃ vastusvalakṣaṇaṃ sadyaḥ kriyādharmmakamavaśyābhyupagantavyam / tadyadi prāgapi, prāgapi kāryyaprasaṅgaḥ / atha paścādeva na tadā śthirobhāvaḥ //
na ca kāryyaṃ sahakāriṇo 'pekṣata iti yuktaṃ / tasyāsattvāt / hetuśca sannapi yadi svakāryyannakaroti tadā tatkāryyameva tanna syāt, svātantryāt / yaccoktaṃ / yo 'hyuttarakāryyajananasvabhāvaḥ sa kathamādau kāryyaṃ kuryyāt / na tarhi tatkāryyakaraṇasvabhāvaḥ / na hi nīlotpādanasvabhāvaḥ pītādikamapi karotīti / tadasaṅgataṃ / sthirasvabhāvatve bhāvasyottarakālamevedaṃ kāryyannapūrvvakālamiti kuta etat / tadabhāvācca kāraṇamapyuttarakāryyakaraṇasvabhāvamityapi kutaḥ / kiṃ kurmma uttarakālameva tasya janmeti cet / sthiratve tadanupapadyamānamasthiratāmādiśatu / śthiratve 'pyeṣa eva svabhāvastasya yaduttarakṣaṇa eva kāryyaṃ karotīti cet / na / pramāṇavādhite svabhāvābhyupagamāyogāditi na tāvadakṣaṇikasya kramikāryyakāritvamasti / nāpyakramikāryyakāritvasambhavaḥ / dvitīye 'pi kṣaṇe kārakasvarūpasadbhāve punarapi kāryyakaraṇaprasaṅgāt / kāryye niṣpanne tadviṣayavyāpārābhāvādūnā sāmagrī na niṣpāditaṃ niṣpādayediti cet / na / sāmagrīsambhavāsambhavayorapi sadyaḥ kriyākārakasvarūpasambhave janakatvamavāryyamiti prāgeva pratipādanāt / kāryyasya hi niṣpāditatvāt punaḥ karttumaśakyatvameva kāraṇamasamarthamāvedayati / tadayamakṣaṇike kramākramikāryyakāritvābhāvo na sidvaḥ / na ca kramākramābhyāmaparaprakārasambhavo yena tābhyāmavyāptau sandigdhavyatireko hetuḥ syāt / prakārāntaraśaṅkāyāṃ tasyāpi dṛśyādṛśyatvaprakāradvayadūṣaṇe 'pi svapakṣepyanāśvāsaprasaṅgāt / tasmādanyo 'nyavyavacchedasthitayornāparaḥ prakāraḥ sambhavati / svarūpāpraviṣṭasya vastuno 'vastunovānyatvāt / prakārā ntarasyāpi kramasvarūpāpraviṣṭatvāt / tathātīndriyasya sahakāriṇo 'dṛśyatvepyayogavyavacchedena dṛśyasahakārisahitasya dṛśyasyaiva sattvasya dṛśyakramākramābhyāṃ vyāptiḥ pratyakṣādeva sidhyati / evaṃ kramākramābhyāmarthakriyākāritvaṃ byāptamiti kramākramayoranyo 'nyavyavacchedena sthitatvādetatprakāradvayaparihāreṇārthakriyākāritvamanyatra na gatamityarthaḥ / ata evaitayorvinivṛttau nivartteta /
trilocanasyāpi vikalpatraye prathamadūṣaṇamāśrayāsidvidoṣaparihārato nirastaṃ / dvitīyañcāsaṅgataṃ vikalpajñānena vyatirekasya pratītatvāt / nahyabhāvaḥ kaścit vigrahavān yaḥ sākṣātkarttavyo 'pi tu vikalpādeva vyavaharttavyaḥ / na hyabhāvasya vikalpādanyāpratipattirapratipattirvā sarvvathobhayathāpi tadvyavahārahāniprasaṅgāt / evaṃ vaidharmmyadṛṣṭāntasya hetuvyatirekasya ca vikalpādeva pratītiḥ / tṛtīyamapi dūṣaṇamasaṅgataṃ / vyāpakānupalambhe nirddoṣatvasya kṣaṇikatvena vyāpteravyāhatatvāt / tadayaṃ vyāpakānupalambho 'kṣaṇikasyāsattvaṃ, sattvasya tato vyatirekaṃ kṣaṇikatvena vyāptiñca sādhayatyekavyāpārātmakatvāt iti sthitaṃ /
nanu vyāpakānupalabdhiriti yadyanupalabdhimātrantadā na tasya sādhyabudvijanakatvamavastutvāt / na cānyopalabdhirvyāpakānupalabdhirabhidhātuṃ śakyā bhūtalādivat anyasya kasyacidanupalabdheriti cet tadasaṅgataṃ / dharmmyupalabdherevānyatrāpyanupalabdhitayā vyavasthāpanāt / yathā neha śiṃśapā vṛkṣābhāvādityatra vṛkṣāpekṣayā kevalapradeśasya dharmmiṇa upalabdhirdṛśyānupalabdhiḥ / śiṃśapāpekṣayā ca kevalapradeśasya dharmmiṇa upalabdhireva śiṃśapābhāvopalabdhiriti svabhāvahetuparyyavasāyivyāpāro vyāpakānupalambhaḥ / tathā hi nityasya dharmmiṇo vikalpabudvyadhyavasi tasya kramikāritvākramikāritvāpekṣayā kevalagrahaṇameva kramikāritvā kramikāritvānupalambha arthakriyāpekṣayā ca / kevalapratītirevārthakriyāviyogapratītiriti vyāpakānupalambhāntarādasya na kaścidviśeṣaḥ /
adhyavasāyāpekṣayā ca vāhye 'kṣaṇike 'vastuni vyāpakābhāvāt vyāpyābhāvasidvivyavahāraḥ / adhyavasāyaśca samanantarapratyayavalāyātākāraviśeṣayogādagṛhīte 'pi pravarttanaśaktirvodvavyaḥ / īdṛśaścādhyavasāyo 'rtho 'smaccitrādvaitasidvau nirvvāhitaḥ / sa cāvisambādī vyavahāraḥ pariharttumaśakyaḥ; yadvyāpakaśūnyaṃ; tadvāpyaśūnyamiti / etasyaivārthasyānenāpi krameṇa pratipādanāt / ayañca nyāyo yathā vastubhūte dharmmiṇi tathāvastubhūte 'pīti ko viśeṣaḥ / tathāhyekajñānamātravikalpa eva / yathā ca, hariṇaśirasi tenaikajñānasaṃsargiśṛṅgamupalabdhaṃ / śaśaśirasyapi tena sahaikajñānasaṃsargitvasambhāvanayaiva śṛṅgaṃ niṣidhyate / tathā nīlādāvapariniṣṭhitanityānityabhāve kramākramau svadharmmiṇā sārdvaṃ ekajñānasaṃsargiṇau dṛṣṭau nitye 'pi yadi bhavataḥ / nityagrāhiṇā jñānena svadharmmiṇā nityena sahaiva gṛhyeyātāmiti sambhāvanayā / ekajñānasaṃsargidvārakameva pratiṣidhyate / kathaṃ punaretannityajñāne kramākramayorasphuraṇamiti / yāvatā kramākramakroḍīkṛtameva nityaṃ vikalpayāma iti cet / ataeva vādhakāvatāro viparītarūpāropamantareṇa tasya vaiyarthyāt / kālāntareṇaikarūpatayā nityatvaṃ / kramākramau ca kṣaṇadvaye bhinnarūpatayā / tato nityatvasya kramākramikāryyaśakteśca parasparaparihārasthitalakṣaṇatayā durvvāro virodha iti kathaṃ nitye kramākramayorantarbhāvaḥ / anantarbhāvācca śuḍvanityavikalpena dūrīkṛtakramākramasamāropeṇa kathamullekhaḥ / tataśca pratiyogini nitye 'pi kalpyamāne, ekajñānasaṃsargilakṣaṇaprāpte nityopalabdhireva nityavirudvasyānupalabhyamānasya kramākramasyānupalabdhiḥ / tataeva vārthakriyāśakteranupalabdheḥ / tasmādvyāpakavivekidharmmyupalabdhitayā na vyāpakānupalambhāntarādasya viśeṣaḥ /
nanvetadavastudharmmikopayogikastvadhiṣṭhānatvāt pramāṇavyavasthāyā iti cet / kimidambastvadhiṣṭhānatvannāma / kimparamparayāpi vastunaḥ sakāśādāgatatvam, atha vastuni kenacidākāreṇa vyavahārakāraṇatvaṃ, vastubhūtadharmmiprativadvatvambā /
yadyādyaḥ pakṣastadā kramākramasyārthakriyāyāśca vyāptigrahaṇagocaravastuprativadvatvamapi na kṣīṇaṃ / na ca dvitīye 'pi pakṣe doṣaḥ sambhavati / kṣaṇabhaṅgivastusādhanopāyatvādasya / na cāntimo 'pi vikalpaḥ kalpyate / tasyaiva nityavikalpasya vastuno dharmmibhūtasya kramākramavadvāhyanityopādānaśūnyatvenārthakriyāvadvāhyanityopādānaśūnyatvaprasādhanāt / paryyudāsavṛttyā budvisvabhāva bhūtā kṣaṇikākāre vastubhūte dharmmiṇi prativadvatvasambhavāt /
ayameva nyāyo na vaktā bandhyāsutaścaitanyābhāvādityādau yojyaḥ / etena yathā vṛkṣābhāvādityādyantarbhāvayituṃ śakyo na tathāyamiti trilocano 'pi nirastaḥ /
na ca kramādyabhāvastrayīṃ doṣajātinnātikrāmati / abhāvadharmmatve 'pyāśrayāsidvidoṣaparihārāt / yattvanena pramāṇāntarānnityānāmasattvasidvau kramādivirahasyābhāvadharmmatā na sidhyatītyuktaṃ / tadvālasyāpi durabhidhānaṃ / nityo hi dharmmī / asattvaṃ sādhyaṃ / kramikāryyakāritvākramikāryyakāritvaviraho hetuḥ / asya cābhāvadharmmatvannāma / asattvalakṣaṇasvasādhyāvinābhāvitvamucyate / tacca kramākrameṇa sattvasya vyāptisidvau sattvasya vyāpyasyābhāvena kramākramasya vyāpakasya viraho vyāptaḥ sidhyatītyabhāvadharmmatvaṃ prāgeva vidhyorvyāptisādhakāt pratyakṣādanumānātmakādvā pramāṇāntarāt sidva miti netaretarāśrayatvadoṣaḥ /
na ca sattāyāmivāsattāyāmapi tulyaprasaṅgo bhinna nyāyatvāt / vastubhūtaṃ hi tatra sādhyaṃ sādhanañca / tayodharmmyaipi vastubhūta eva yujyate //
vastunastu pratyakṣānumānābhyāmeva sidviḥ / tayorabhāve niyamenāśrayāsidviriti yuktaṃ / asattāsādhane tvavastudharmmā heturavastuni vikalpamātrasidve dharmmiṇi nāśrayāsidvidoṣeṇa dūṣayituṃ śakyaḥ / tathākṣaṇikasya kramayogapadyābhyāmarthakriyāvirodhaḥ sidhyatyeva /
tathā vikalpādevākṣaṇiko virodhī sidvaḥ / vikalpollikhitaścāsya svabhāvo nāpara ityapi vyavaharttavyaṃ / anyathā tadanuvādena kramākramādirahitatvādiniṣedhādikamayuktaṃ / tat svarūpasyānullekhādityakṣaṇikaśaśaviṣāṇādiśabdānuccāraṇaprasaṅgaḥ / asti ca / ato yathā pramāṇābhāve 'pi vikalpasatvasya bandhyāsutādeḥsaundaryyādiniṣedho 'nurūpaḥ, tathā vikalpopanītasyaivākṣaṇika svarūpasya tat pratyanīkākāreṇa saha virodhavyavasthāyāṃ kīdṛśo doṣaḥ syāt / yadi cākṣaṇikānubhavābhāvāt virodhapratiṣedhaḥ, tarhi bandhyāputrādyananubhavādeva saundaryyādiniṣedho 'pi mābhūta /
nanvevaṃ virodhasyāpāramārthikatvaṃ / taddvāreṇa kṣaṇabhaṅgasidvirapyapāramārthikī syāditi cet / na hi virodhonāma vastvantaraṃ kiñcit ubhayakoṭidattapādaṃ sambadvābhidhānamiṣyate 'smābhirupapadyate vā / yenaikasambandhino vastutvābhāve 'paramārthikaḥ syāt / yathā tviṣyate tathā pāramārthika eva / virudvābhimatayoranyo 'nyasvarūpaparihāramātraṃ virodhārthaḥ / tacca bhāvābhāvayoḥ pāramārthikameva na bhāvo 'bhāvarūpamāviśati / nāpyabhāvo bhāvarūpaṃ praviśatīti yo 'yamanayorasaṅkaraniyamaḥ sa eva pāramārthiko virodhaḥ / kālāntaraikarūpatayā hi nityatvaṃ / kramākramau kṣaṇadvaye 'pi bhinnarūpatayā tato nityatvakramākramikāryyakārakatvayorbhāvābhāvavat virodho 'styeva / nanu nityatvakramayaugapadyavattvañca virudvau vidhūya nāparo virodhonāma / kasya vāstavatvamiti cet / na / na hi dharmmāntarasya sambhavena virodhasya pāramārthikatvaṃ brūmaḥ / kintu virudvayordharmmayoḥ sadbhāve 'nyathā virodhanāmadharmmāntarasambhave 'pi yadi na virudvau dharmmau kva pāramārthikavirodhasadbhāvaḥ / virudvau ca dharmmau tāvataiva tāttviko virodhavyavahāraḥ / kimapareṇa pratijñāmātrasidvena virodhanāmnā vastvantareṇa / tadayaṃ pūrvvapakṣasaṃkṣepaḥ /
nityannāsti na vā pratītiviṣayastenāśrayāsidvatā
hetoḥ svānubhavasya ca kṣatirataḥ kṣiptaḥ sapakṣo 'pi ca /
śūnyaśca dvitayena sidhyati na vā sattāpi sattāyathā
nonityena virodhasidvirasatā śakyā kramāderapīti //
atra sidvāntasaṃkṣepaḥ /
dharmmasya kasyacivadastuni mānasidvā
bādhāvidhivyavakṛtiḥ kimihāsti no vā /
kāpyasti cet kathamiyanti na dūṣaṇāni /
nāstyeva cet svavacanapratirodhasidviriti //
tadevaṃ nityaṃ na kramikāryyakāritvākramikāryyakāritvayogiparamārthaḥ / tataśca sattāyuktamapi naiva paramārthataḥ / tataśca kṣaṇikākṣaṇikaparihāreṇa rāśyantarābhāvādakṣaṇikādvinivarttamānamidaṃ sattvaṃ kṣaṇikatva eva viśrāmyante na vyāptaṃ sidhyatīti sattvāt kṣaṇabhaṅgasidviṃravirodhinī //
prakṛteḥ sarvvadharmmāṇāṃ yadvodhānmuktiriṣyate /
sa eva tīrthyanirmmāthī kṣaṇabhaṅgaḥ prasādhitaḥ //
vipakṣe vādhanādvetoḥ sādhyātmatvaṃ prasidhyati /
tat sidvau dvividhā vyāptisidviratrābhidhīyate //
iti vaidharmmyadṛṣṭānte vyatirekarūpavyāptyā kṣaṇabhaṅgasidviḥ samāptā // 0 //
kṛtiriyaṃ mahāpaṇḍitaratnakīrttipādānām // 0 //