MSuAv [1] (GBM 1451.8) // punar api mahārāja yan mayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ prārthayatā satva
hitaṃ
(GBM 1550.1)
kṛtaṃ tac chrūyatāṃ.
MSuAv [2]
bhūtapūrvaṃ mahārāja r
ājā babhūva mahāsudarśano nāma saptabhi ratnaiḥ samanvāgataḥ catasṛbhiś ca mānuṣikābhi riddhibhiḥ. katamaiḥ saptabhi ratnaiḥ, tadyathā (GBM 1550.2)
cakraratnena hastiratnenāśvaratnena maṇi
ratnena strīratnena gṛhapatiratnena pariṇāyakaratnena saptamena. katamābhiś catasṛbhiḥ mānuṣikābhi riddhibhiḥ samanvāgata, rā
jā
(GBM 1550.3)
mahārāja mahāsudarśano dīrghā
yur abhūc cirasthitikaḥ. sa caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi kumārakrīḍāyāṃ krīḍitavāṃ, caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi yauvarājyaṃ kāri
tavāṃ,
(GBM 1550.4)
caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi ma
hārājyaṃ kāritavāṃ, caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi rājarṣibrahmacaryam acārṣīd. yan mahārāja rājā
mahā
sudarśano (GBM 1550.5)
dīrghāyur abhūc cirasthitikaś caturaśī
t
i
ṃ varṣasahasrāṇi yāvad rājarṣibrahmacaryam acārṣī, iyaṃ rājño mahāsudarśanasya riddhir ity ucyate.
MSuAv [3] punar aparaṃ mahā
rāja
(GBM 1550.6)
rājā mahāsudarśano 'bhirūpo 'bhūd
darśanīyaḥ prāsādikaḥ atikrāntaś ca mānuṣaṃ varṇam asaṃprāptaś ca divyaṃ varṇaṃ. yan mahārāja
rājā
mahāsudarśano 'bhirūpo
'bhūd
darśanīyaḥ (GBM 1550.7)
prāsādikaḥ atikrāntaś ca mānu
ṣa
ṃ
varṇam asaṃprāptaś ca divyaṃ varṇaṃ, iyaṃ rājño mahāsudarśanasya riddhir ity ucyate. //
MSuAv [4] punar aparaṃ mahārāja rājā mahāsudarśano 'lpābā
dho
(GBM 1550.8)
'bhūd arogajātīyaḥ sa
mapācanyā grahaṇyā samanvāgato nātyuṣṇayā nātiśītayā avyābādhayā ṛtusukhayā yayāsyāśitapītakhāditāsvāditāni samyak su
khena
(GBM 1551.1)
paripākaṃ gacchanti yan ma
hārāja
rājā mahāsudarśano 'lpābādho 'bhūd arogajātīyaḥ pūrvavad, iyaṃ
rājño mahāsudarśanasya riddhir ity ucyate. //
MSuAv [5] punar aparaṃ mahārāja rājā mahāsudarśano naigamajānapadānāṃ priyaś cābhūn manāpaś ca (GBM 1551.2)
tadyathā putrāṇāṃ pitā. rājño 'pi ma
hāsudarśanasya naigamajānapadā priyaś cābhūvan manaāpaś ca tadyathā pituḥ putrāḥ. eko 'yaṃ mahārāja samayo rājā mahāsudarśana (GBM 1551.3)
udyānabhūmiṃ niryān sārathim āma
ntrayate. śanais tāvat sārathe mandamandaṃ rathaṃ preraya yāvad ahaṃ ciracirā naigamajānapadā
ṃ
drakṣyāmi (sic; Matsumura prakṣyāmi). naigamajānapadā api sārathi
m
(GBM 1551.4)
āmantrayante. śanais tāvat sārathe manda
mandaṃ rathaṃ preraya yāvad vayaṃ ciracirā devaṃ drakṣyāmaḥ (sic; Matsumura prakṣyāmaḥ). yan mahārāja rājā mahāsudarśano naigamajānapadānāṃ priya
ś
(GBM 1551.5)
cābhūn manāpaś ca tadyathā putrāṇāṃ pitā
rājño 'pi mahāsudarśanasya naigamajānapadāḥ priyaś cābhū
va
n manāpaś ca tadyathā pituḥ (sic; Matsumura om.) putrā, iyaṃ rajño mahāsu
darśanasya
(GBM 1551.6)
riddhir ity ucyate.
MSuAv [6]
athāpare
ṇa samayena naigamajānapadāḥ prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇam ādāya maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ ca, yena rājā mahāsudarśanas te
nopasaṃkrāntā
(GBM 1551.7)
upasaṃkramya rājānaṃ ma
hāsudarśanam idam avocan. idam asmābhir devam uddiśya prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇaṃ maṇiratnam ānītaṃ kaṃbalaratnaṃ ca. tad devaḥ pra
tigṛhṇātv
(GBM 1551.8)
anukaṃpām upādāya. alaṃ grāma
ṇyaḥ saṃvidyante me idam evaṃrūpaṃ dhanajātam ity uktvā nādhivāsayati. dvir api trir api naigamajānapadā rājānaṃ mahāsudarśana
m
(GBM 1552.1)
idam avocan. idam asmābhir devam uddi
śya prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇam ānītaṃ maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ ca. tad devaḥ pratigṛhṇātv anukaṃpām upādāya. dvir api trir api rājā mahāsudarśano naigamajānapadān idam avo
cat.
(GBM 1552.4)
alaṃ grāmaṇyaḥ saṃvidyante me i
dam evaṃrūpaṃ dhanajātam ity uktvā nādhivāsayati. atha naigamajānapadānām etad abhavan. nāsmākaṃ pratirūpaṃ syād yad a
smābhir
(GBM 1552.5)
devam uddiśya prabhūtaṃ hiraṇ
yasuvarṇam ānīta
ṃ
maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ ca, yad vayaṃ punar apy ādāya svakasvakāni niveśanāni prakrāmema, yan nu va
yaṃ
(GBM 1552.6)
rājño mahāsudarśanasya p
urastān mahāntaṃ hiraṇyasuvarṇasya rāśim ākīrya maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ caikānte upanikṣipya etat te deva dhanajātam ity uktvā nirape
kṣāḥ
(GBM 1552.7)
prakrāmema. iti naigamajā
napadā rājño mahāsudarśanasya purastān mahāntaṃ hiraṇyasuvarṇasya rāśim ākīrya maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ caikānte upanikṣipya etat te (GBM 1552.8)
deva dhanajā
tam ity uktvā nirapekṣāḥ prakrāntāḥ.
MSuAv [7] atha rājño mahāsudarśanasyaitad abhavat*. saṃpannaṃ me dhanajātaṃ dharmeṇa nādharmeṇa. yanv ahaṃ dharmyaṃ prāsādaṃ (GBM 1553.1)
māpayeyam. aśrauṣuś ca
turaśīti koṭṭarājasahasrāṇi rājā mahāsudarśana udyukto dharmyaṃ prāsāda
ṃ
māpayitum. iti śrutvā ca punar yena rājā mahāsudarśanaḥ teno
pasaṃkrāntā.
(GBM 1553.2)
upasaṃkramya rā
jānaṃ mahāsudarśanam idam avocaṃ. alpotsuko devo bhavatu dharmyāt prāsādād. vayaṃ devasya dharmyaṃ prāsāda
ṃ
māpayiṣyāmo. 'laṃ (sic; Matsumura lpaṃ) grāmaṇyaḥ (GBM 1553.3)
saṃvidyante me idam evaṃrūpaṃ dha
najātaṃ ity uktvā nādhivāsayati. dvir api trir api caturaśītiṃ koṭṭarājasahasrāṇi rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocaṃ. alpotsu
ko
(GBM 1553.4)
devo bhavatu dharmyāt prāsādā
d.
va
yaṃ devasya dharmyaṃ prāsādaṃ māpayiṣyāmo. dvir api trir api rājā mahāsudarśana
ś
caturaśītiṃ koṭṭarājasahasrāṇi-m-ida
m
(GBM 1553.5)
avocat. alaṃ grāmaṇyaḥ saṃvidyante me i
dam evaṃrūpaṃ dhanajātam ity uktvā nādhivāsayati.
MSuAv [8] atha tad eke koṭṭarājānā
ṃ
rājño mahāsudarśanasya pādayor nipa
tya,
(GBM 1553.6)
eke bāhū pragṛhya, eke cīvara
karṇake
pragṛhya
, eke yena rājā mahāsudarśanas tenāṃjaliṃ praṇamayya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan*. alpotsuko devo bhava
tu
(GBM 1553.7)
dharmyāt prāsādād. vayaṃ devasya dha
rmyaṃ prāsāda
ṃ
māpayiṣyāmo. 'dhivāsayati rājā mahāsudarśanaś caturaśīti koṭṭarājasahasrāṇāṃ tūṣṇīṃbhāvena.
MSuAv [9] atha caturaśī
ti
(GBM 1553.8)
koṭṭarājasahasrāṇi rājño
mahāsudarśanasya tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā svakasvakāni vijitāni gatvā prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇam ādāya ekaikaṃ (GBM 1554.1)
ca ratnastaṃbhaṃ yena rājā mahāsu
darśanas tenopasaṃkrāntā, upasaṃkramya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan*. kutra vayaṃ devasya dharmyaṃ prāsādaṃ māpayiṣyāmaḥ (GBM 1554.2)
kiyantaṃ vā. tena hi yūyaṃ grāma
ṇyaḥ pūrveṇa kuśāvatyāṃ dharmyaṃ prāsādaṃ māpayataḥ yojanam āyāmena yojanaṃ vistāreṇa. evaṃ deveti caturaśīti koṭṭarā
jasahasrāṇi
(GBM 1554.3)
rājño mahāsudarśana
sya pratiśrutya pūrveṇa kuśāvatyāṃ dharmyaṃ prāsādaṃ māpayanti yojanam āyāmena yojanaṃ vistāreṇa.
MSuAv [10.1] dharmye mahārāja prā
sāde
(GBM 1554.4)
caturvidhāḥ prācīnā māpit
ā abhūvaṃ suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayāḥ.
MSuAv [10.2] dharm
y
e prāsāde caturvidhā nyāsā nyastā (sic; Matsumura nyaktā) abhūvaṃ suvarṇama
yā
(GBM 1554.5)
rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭika
mayāḥ.
MSuAv [10.3] dharmye prāsāde caturvidhā staṃbhā ucchṛtā abhūvaṃ suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayāḥ. suvarṇa
mayasya
(GBM 1554.6)
staṃbhasya ru
pyamayaḥ kuṃbhakaḥ tṛkaṭakaḥ śīrṣako gosārako māpito 'bhūd. rupyamayasya suvarṇamayo. vaiḍūryamayasya sphaṭikamayaḥ. sphaṭikamaya
sya
(GBM 1554.7)
staṃbhasya vaiḍū
ryamayaḥ kuṃbhakaḥ tṛkaṭaka
ḥ
śīrṣako gosārako māpito 'bhū
d
.
MSuAv [10.4] dharmye prāsāde caturvidhā avasaṃgā māpitā abhūvan* sauvarṇamayā ru
pyamayā
(GBM 1554.8)
vaiḍūryamayā sphaṭ
ikamayā.
MSuAv [1O.5] dharmye prāsāde caturvidhā annāgrā māpitā abhūvaṃ suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayā.
MSuAv [10.6] dharmye prāsāde (GBM 1555.1)
caturvidhā baladharaṇyā mā
pitā abhūvaṃ suvarṇamayyo rupyamayyaḥ vaiḍūryamayyo sphaṭikamayyaḥ.
MSuAv [lO.7] dharm
y
e prāsāde caturvidhā niryūhā māpitā abhūvan* suvarṇamayāni (GBM 1555.2)
rupyamayāni vaiḍūryamayāṇi
sphaṭikamayāni.
MSuAv [10.8] dharmyaḥ prāsādaś caturvidhaiḥ phalakaiḥ cchanno 'bhūt* suvarṇamayai rupyamayaiḥ vaiḍūryamayaiḥ sphaṭikamayaiḥ.
MSuAv [10.9] dharm
y
e prāsāde (GBM 1555.3)
caturvidhāni sopānāni mā
pitāny abhūvan* suvarṇamayāni rupyamayāni vaiḍūryamayāni sphaṭikamayāni.
MSuAv [10.10] dharmyaḥ prāsādaḥ caturvidhābhir vedikābhiḥ parikṣipto 'bhū
t
(GBM 1555.4)
suvarṇamayībhi rupyamayībhi vai
ḍūryamayībhi sphaṭikamayībhiḥ. suvarṇamayyā vedikāyāḥ rupyamayaḥ ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito 'bhūt*. ru
pyamayyā
(GBM 1555.5)
suvarṇamayaḥ, vaiḍūryama
yyā sphaṭikamayaḥ, sphaṭikamayyā vaiḍūryamaya-m-ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito 'bhūt*.
MSuAv [10.11] dharm
y
e prāsāde caturvi
dhāni
(GBM 1555.6)
kūṭāgārāṇi māpitāni abhū
van* suvarṇamayāni rupyamayāni vaiḍūryamayāni sphaṭikamayāni.
su
varṇamaye kūṭāgāre rupyamayaḥ paryaṃka sthāpito 'bhūt* (GBM 1555.7)
paṭṭikāstṛto goṇikāstṛtas tūli
kāstṛtaḥ citṛkāstṛto vyahatikāstṛtaḥ palalikāstṛtaḥ kāliṃgaprāvārapratyāstaraṇaḥ sottarocchadapaṭaḥ ubhayatopa
hitalohitopadhānaḥ.
(GBM 1555.8)
rupyama
ye suvarṇamayaḥ, vaiḍūryamaye sphaṭikamayaḥ, sphaṭikamaye mahārāja kūṭāgāre vaiḍūryamayaḥ paryaṅkaḥ sthāpito 'bhūt paṭṭi
kāstṛto
(GBM 1556.1)
goṇikāstṛtas tūlikāstṛ
taḥ citrikāstṛtaḥ vyahatikāstṛto palalikāstṛtaḥ kāliṃgaprāvārapratyās
t
araṇaḥ sottarocchadapaṭa ubhayatopahita
lohitopadhānaḥ.
(GBM 1556.2)
MSuAv [10.12]
suvarṇamayasya
kūṭāgārasya purastād rupyamayas tālo māpito 'bhūt suvarṇamayena patreṇa puṣpeṇa phalena. rupyamayasya suvarṇamayo, (GBM 1556.3)
vaiḍūryamayasya sphaṭikamayaḥ, spha
ṭ
i
kamayasya kūṭāgārasya purastād vaiḍūryamayaḥ tālo māpito 'bhūt sphaṭikamayena patreṇa puṣpeṇa phalena.
MSuAv [10.13] teṣāṃ khalu (GBM 1556.4)
tālānāṃ vāyunā īryamāṇānā
ṃ
a
yam evaṃrūpo manojñaḥ śabdo niścarati. tadyathā paṃcāṃ
gi
kasya tūryasya kuśalena puruṣeṇa samyaksupravādi
tasya.
(GBM 1556.5)
MSuAv [10.14] dharmyaḥ prāsādaḥ kanakavālukāstṛto 'bhūc candanavāripariṣikto hemajālāvanaddho suvarṇakaṅkaṇikāvṛtaḥ.
MSuAv [11] atha caturaśītiḥ koṭṭarāja
sahasrāṇi
(GBM 1556.6)
sarvajātakṛtaniṣṭhi
taṃ dharmyaṃ prasādaṃ viditvā dharmyasya prāsādasya purastā
d
dharmyāṃ puṣkariṇīṃ māpayanti yojanam āyāmena yojanaṃ vistāreṇa. dha
rmyā
(GBM 1556.7)
puṣkariṇī caturvidhā
bhir iṣṭakābhiś citābhūt suvarṇamayībhiḥ rupyamayībhi vaiḍūryamayībhiḥ sphaṭikamayībhiḥ. dharmyāyaṃ puṣkariṇyāṃ caturvidhāni sopānā
ni
(GBM 1556.8)
māpitāny abhūvan
suvarṇamayāni rupyamayāni vaiḍūryamayāni sphaṭikamayāni. dharmyā puṣkariṇīś caturvidhābhir vedikābhiḥ parikṣiptābhūt* suvarṇamayībhi (GBM 1557.1)
rupyamayībhi vaiḍūryama
yībhiḥ sphaṭikamayībhiḥ. suvarṇamayyā mahārāja vedikāyā rupyamayam ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito 'bhūt*. rupyamayyāḥ suvarṇa
mayaṃ,
(GBM 1557.2)
vaiḍūryamayyāḥ spha
ṭikamayaṃ, sphaṭikamayyāḥ vaiḍūryamayam ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito 'bhūt*. dharmyāṃ puṣkariṇyāṃ vividhāni jalajāni mālyāni ro
pitāny
(GBM 1557.3)
abhūvan tadyathotpalaṃ
padmaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ saugandhikaṃ mṛdugandhikaṃ sarvartukaṃ sarvakālikaṃ anāvṛtaṃ sarvajanasya. dharmyāyā mahārāja puṣkariṇyā ubhaya
tīre
(GBM 1557.4)
vividhāni sthalajāni mālyāni ro
pitāny abhūvan* tadyathā atimuktaś caṃpaka pāṭalā vārṣikā mallikā navamālikā sumanā yūthikā dhānuṣkārī sa
rvartukaṃ
(GBM 1557.5)
sarvakālikam anāvṛtaṃ
sarvajanasya. dharmyā puṣkariṇī kanakavālukāstṛtābhūc
candanavāriṣiktā
hemajālāvanatā suvarṇakaṃkaṇikāvṛtā.
MSuAv [12] atha catura
śīti
(GBM 1557.6)
koṭṭarājasahasrāṇi sarva
jātakṛtaniṣṭhitāṃ dharmyāṃ puṣkariṇīṃ viditvā dharmyāyāḥ puṣkariṇyā purastād dharmyaṃ tālavanaṃ māpayanti yojanam āyāme
na
(GBM 1557.7)
yojanaṃ vistāreṇa. dharmye mahā
rāja tālavane caturvidhās tālā māpitā abhūvan* suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayā. suvarṇamaya
sya
(GBM 1557.8)
tālasya rupyamayaṃ patraṃ puṣpaṃ
phalaṃ māpitam abhūd. rupyamayasya suvarṇamayaṃ, vaiḍūryamayasya sphaṭikamayaṃ, sphaṭikamayasya vaiḍūryamayaṃ patraṃ puṣpaṃ pha
laṃ
(GBM 1558.1)
māpitam abhūt. teṣāṃ khal
u tālānāṃ vāyunā īryamanānām ayaṃ evaṃrūpo manojñaḥ śabdo niścarati. tadyathā paṃcāṃgikasya tūryasya kuśalena pu
ruṣeṇa
(GBM 1558.2)
samyaksupravādita
sya. dharmyaṃ tālavanaṃ caturvidhābhir vedikābhiḥ parikṣiptam abhūt suvarṇamayībhi rupyamayībhiḥ vaiḍūryamayībhiḥ sphaṭikamayībhiḥ. suvarṇa
mayyā
(GBM 1558.3)
vedikāyā rupyama
yam ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito 'bhūt*. rupyamayyā suvarṇamayaṃ, vaiḍūryamayyā sphaṭikamayaṃ, sphaṭikamayyā vaiḍūryamayam ā
laṃbanam
(GBM 1558.4)
adhiṣṭhānaṃ sūcako
māpito 'bhūt*. dharmyaṃ tālavanaṃ kanakavālukāstṛtam abhūc candanavāripariṣiktaṃ hemajālāvanataṃ suvarṇakaṃkaṇikāvṛ
tam.
(GBM 1558.5)
MSuAv [13.1]
atha caturaśīti koṭ
ṭ
a
rājasahasrāṇi sarvajātakṛtaniṣṭhitaṃ dharmyaṃ prāsādaṃ dharmyāṃ puṣkariṇīṃ dharmyaṃ tālavanaṃ viditvā yena rājā ma
hāsudarśanas
(GBM 1558.6) tenopasaṃkrāntāny. upasaṃkramya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan*. sarvajātakṛtaniṣṭhito devasya dharmyaḥ prāsādo dharmyā puṣkariṇī (GBM 1558.7)
dharmyaṃ tālava
na
ṃ
. yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyate. atha rājño
mahā
sudarśanasyaitad abhavan. na mama pratirūpaṃ syād yad aham evam eva tatprathamato dharmyaṃ prāsādam a
dhi
ni
vase
ya
ṃ
. (GBM 1558.8) yanv ahaṃ ye me vijite sādhurūpasaṃmatāḥ śramaṇabrāhmaṇāḥ prativasanti te tāṃ dharmye prāsāde bhojayitvā pratyekapratyekaṃ navena duṣya
yugenā
cchadayeyam. (GBM 1559.1)
MSuAv [13.2] atha rājā mahāsudarśano ye 'sya vijite sādhurūpasaṃmatāḥ śrāmaṇabrāhmaṇāḥ prativasanti tāṃ dharmye prāsāde bhojayitvā pratyeka
pratyekaṃ
(GBM 1559.2)
na
vena duṣyayugenācchādayati. atha rājño mahāsudarśanasyaitad abhavan. na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ dharmye prāsāde paṃcabhiḥ kāmaguṇais sa
marpitaḥ
(GBM 1559.3)
samanva
ṃgībhūtaḥ krīḍeyaṃ rameyaṃ paricārayeyaṃ. yanv ahaṃ dharmyaṃ prāsādaṃ abhiruhy'; ekena puruṣeṇopasthāyakena rājarṣibrahmacaryaṃ careyaṃ. (GBM 1559.4)
atha rājā mahāsu
darśano dharmyaṃ prāsādam abhiruhy'; ekena puruṣeṇopasthāyakena rājarṣibrahmacaryam acārṣīd.
MSuAv [14] atha rājā mahāsudarśana
ḥ
su
varṇamayaṃ
(GBM 1559.5)
kūṭāgāraṃ prav
iśya rupyamaye paryaṃke paryaṃke
na
niṣadya viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ (GBM 1559.6)
prītisukhaṃ prathamaṃ dhyāna
m upasaṃpadya viharati. rupyamayā paryaṃkād avatīrya suvarṇamayāt kūṭāgārān niṣkramya rupyamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya suvarṇamaye (GBM 1559.7)
paryaṃke paryaṃkena niṣadya
viviktaṃ kāmair yāvat prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. suvarṇamayāt paryaṃkād avatīrya rupyamayāt kūṭāgārān niṣkramya vaiḍū
ryamayaṃ
(GBM 1559.8)
kūṭāgāraṃ pravi
śya sphaṭikamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya viviktaṃ kāmair yāvat prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sphaṭikamayāt paryaṃkā
d avatīrya
(GBM 1560.1)
vaiḍūryamayāt kū
ṭāgāran niṣkramya sphaṭikamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya vaiḍūryamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya viviktaṃ kāmair yāvat prathamaṃ dhyānam upasaṃ
padya
(GBM 1560.2)
viharati.
MSuAv [15]
atha cat
uraśīti strīsahasrāṇi yena strīratnaṃ tenopasaṃkrāntā upasaṃkramya strīratnam idam avocan*. yat khalu devi jānīthā, ciradṛṣṭo 'smābhi
r
(GBM 1560.3)
devaḥ, paritṛṣitāḥ smo deva
sya darśanena, icchāmo vayaṃ devaṃ draṣṭuṃ. tena hi yūyaṃ bhaginyaḥ āgamayata yāvad ahaṃ pariṇāyakaratnam avalokayāmi. a
tha
(GBM 1560.4)
strīratnaṃ pariṇāyaka
ratnaṃ dūtena prakrośyedam avocat*. yat khalu senāpate jānīyāc, ciradṛṣṭo 'smābhir deva, paritṛṣitā smo devasya darśane
na,
(GBM 1560.5)
icchāmo vayaṃ de
va
ṃ
draṣṭuṃ. tena hi yūyaṃ bhaginyaḥ sarvā pītālaṃkārā bhavata pītavastrā pītamālyābharaṇānulepanā pītaparivārā. yā
vad
(GBM 1560.6)
ahaṃ catu
raś
ī
tiṃ koṭṭarājasahasrāṇi sannipātayāmi, caturaśītiṃ nāgasahasrāṇy upoṣadhanāgarājapramukhāni, caturaśītim a
śvasa
hasrāṇi (GBM 1560.7) vālāhāśvarājapramukhāni, caturaśīti rathasahasrāṇi nandīghoṣarathapramukhāni. tathā bhavatv iti tāḥ śriyaḥ pratiśrutya (GBM 1560.8)
striyaḥ sarvāḥ pī
tālaṃkārābhūvaṃ pītavastrāḥ pītamālyābharaṇānulepanāḥ pītaparivārāḥ. atha pariṇāyakaratnaṃ caturaśītiṃ koṭṭarājasaha
srāṇi
(GBM 1561.1)
sannipā
tya, caturaśīti nāgasahasrāṇi poṣadhanāgarājapramukhāni, caturaśītiṃ aśvasahasrāṇi vālā
hā
śvarājapramukhāni, caturaśītiṃ ratha
sahasrāṇi
(GBM 1561.2) nandīghoṣarathapramukhāni sannipātya, strīratnaṃ nandīghoṣarathe āropya, avaśiṣṭā striyaḥ pratyekapratyekaratheṣv āropya, kuśāvatyā niṣkra
mya,
(GBM 1561.3)
yena dharmyaḥ prā
sādas tenopasaṃkrāntāḥ. tena khalu samayena dharmyasya prāsādasyādhastād uccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣo 'bhud.
MSuAv [16] aśrauṣī
d
(GBM 1561.4)
rājā mahāsudarśa
no dharmyasya prāsādasyādhastād uccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣo 'bhūc. chrutva ca punar upasthāyakaṃ puruṣam āma
ntrayate.
(GBM 1561.5)
kim etad bhoḥ
puruṣa dharmyasya prāsādasyādhastād uccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣaḥ. etāni deva caturaśītiṃ strīsaha
srāṇi
(GBM 1561.6)
strīratnapramukhā
ni dharmyasya prāsādasyādhastāt tiṣṭhanti devaṃ draṣṭukāmāni, caturaśītiḥ koṭṭarājasahasrāṇi pariṇāyakaratnapramukhāni, (GBM 1561.7)
caturaśīti nāga
sahasrāṇy upoṣadhanāgarājapramukhāni, caturaśītim aśvasahasrāṇi vālāhāśvarājapramukhāni, caturaśītiṃ ratha
sahasrāṇi
(GBM 1561.8)
nandīghoṣa
rathapramukhāni dharmyasya prāsādasyādhastāt tiṣṭhanti. atha rājā mahāsudarśana upasthāyakaṃ puruṣam āmantrayate. tena hi tvaṃ bhoḥ (GBM 1562.1)
puruṣa dharmyasya prāsāda
syādhastāt sauvarṇaṃ bhadrāsanaṃ prajñapaya, yatrāhaṃ niṣadya mahājanakāyam ape
k
ṣyāmy. evaṃ devety upasthāyakaḥ puruṣo rājño mahā
sudarśanasya
(GBM 1562.2)
pratiśrutya
dharmyasya prāsādasyādhastāt sauvarṇaṃ bhadrāsanaṃ prajñapya yena rājā mahāsudarśanas tenopasaṃkrāntaḥ. upasaṃkramya rājānaṃ mahāsu
darśanam
(GBM 1562.3)
idam avocat. p
rajñaptaṃ devasya dharmyasya prāsādasyādhastāt sauvarṇaṃ bhadrāsanaṃ. yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyate.
MSuAv [17] adrākṣīd rājā mahāsudarśano dha
rmyāt
(GBM 1562.4)
prāsādād avatā
r
a
n* (sic; Matsumura:
dha(rmasya prāsādasyādhastā)t
) sarvās tāḥ striyaḥ pītālaṃkārāḥ pītavastrāḥ pītamālyābharaṇānulepanāḥ pītaparivārāḥ. dṛṣṭvā ca punar asyaita
d
(GBM 1562.5)
abhavat. atirañja
nīyo batāyaṃ mātṛgrāma iti viditvā indriyāṇy utkṣipaty. adrākṣī strīratnaṃ rājānaṃ mahāsudarśanam indriyāṇy utkṣi
pantaṃ
(GBM 1562.6)
dṛṣṭvā
punar asyā etad abhavad. yathā khalu devo 'smākaṃ dṛṣṭvā indriyāṇy utkṣipati. mā haiva devo 'smābhir anarthiko bhaviṣyatīti. atha rājā ma
hāsudarśa
no (GBM 1562.7) dharmyāt prāsādād avatīrya sauvarṇe bhadrāsane niṣaṇṇo. 'tha strīratnaṃ yena rajā mahāsudarśanas tenopasaṃkrāntam. upasaṃkramya rājño (GBM 1562.8)
mahāsudarśa
nasya pādayor nipatya rājānaṃ
mahā
sudarśanam idam avocat*. etāni devasya caturaśītiḥ strīsahasrāṇi, yatra devac chandaṃ janayatv apekṣāṃ karotu de
vo
(GBM 1563.1)
jīvite.
caturaśīti koṭṭarājasahasrāṇi pariṇāyakaratnapramukhāni, caturaśīti nāgasahasrāṇy upoṣadhanāgarājapramukhāni, catu
raśītim
(GBM 1563.2)
aśva
sahasrāṇi vālāhāśvarājapramukhāni, caturaśītiṃ rathasahasrāṇi nandīghoṣarathapramukhāni, caturaśītin nagarasahasrāṇi kuśāva
tīrājadhānīpra
mukhāni, (GBM 1563.3) atra devac chandaṃ janayatv apekṣāṃ karotu devo jīvite. pūrve ca tvaṃ māṃ bhagini mitravattayā samudācarasi sā tvam etarhi sapatnavatta
yā.
(GBM 1563.4)
MSuAv [18]
atha strīratna
ṃ rājñā mahāsudarśanena bhaginivādena samudācaritaṃ prārodīd, aśrūṇi pravartayaty, evaṃ cāha. yathā khalu devo 'smākaṃ (GBM 1563.5)
bhaginivādena samu
dācarati na cirā devāsmākaṃ devena sārdhaṃ nānābhāvo bhaviṣyati vinābhāvo viprayogo visaṃyogaḥ. atha strīratnaṃ cī
vareṇāśrūṇi
(GBM 1563.6)
pramṛ
jya [O. von Hinüber, "Die Bestimmung der Schulzugehörigkeit buddhistischer Texte nach sprachlichen Kriterien", Zur Schulzugehörigkeit von Werken der Hīnayāna-Literatur (Symposium zur Buddhismusforschung, III,1), ed. H. Bechert, Göttingen 1985 (AAWG, 149), Erster Teil, pp. 73, Anm. 46:
puṃ
jya] rājño mahāsudarśanasya pādayor nipatya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocat*. yathā kathaṃ
pūrve
vayaṃ devaṃ mitravattayā samudāca
rāmas
(GBM 1563.7)
tathā vayam etarhi
samudācarāmo na sapatnavattayā. ehi tvaṃ bhaginy, evaṃ vada. alpakaṃ deva jīvitaṃ manuṣyāṇāṃ. gamanīyaḥ saṃparāyaḥ, karta
vyaṃ
(GBM 1563.8)
kuśalaṃ, caritavyaṃ bra
hmacaryaṃ. nāsti jātasyāmaraṇaṃ. so 'pi deva kṣaṇalavamuhūrto na prajñāyate yatra devasya sarveṇa sarvaṃ śarīranikṣepo bha
viṣyati.
(GBM 1564.1)
yo devasya ca
turaśītiṣu strīsahasreṣu cchando vā rāgo vā sneho vā prema vā ālayo
vā
niyantir adhyavasānaṃ vā taṃ devaḥ prajahātu nirapekṣo (GBM 1564.2)
devo bhavatu jīvite. y
o devasya caturaśītiṣu ko
ṭ
ṭarājasahasreṣu pariṇāyakaratnapramukheṣu, caturaśītiṣu nāgasahasreṣūpoṣa
dhanāgarājapramu
kh
e
ṣu, (GBM 1564.3) caturaśītiṣu-r-aśvasahasreṣu vālāhāśvarājapramukheṣu, caturaśītiṣu rathasahasreṣu nandīghoṣarathapramukheṣu, ca
turaśītiṣu
(GBM 1564.4)
nagarasa
hasreṣu kuśāvatīrājadhānīpramukheṣu cchando vā rāgo vā sneho vā prema vā ālayo vā niyantir adhyavasānaṃ (GBM 1564.5)
vā taṃ devaḥ parija
hātu nirapekṣo devo bhavatu jīvite. evaṃ hi tvaṃ bhagini mitravattayā samudācara mā sapatnavattayā.
MSuAv [19] idānīṃ vayaṃ de
vaṃ
(GBM 1564.6)
mitravatta
yā samudacarāmo, na sapatnavattayā. alpakaṃ deva jīvitaṃ manuṣyāṇāṃ gamanīyaḥ sāṃparāyaḥ, kartavyaṃ kuśalaṃ, caritavyaṃ brahmacaryaṃ. (GBM 1564.7)
nāsti jāta
syāmaraṇaṃ so 'pi deva kṣaṇalavamuhūrto na prajñāyate yatra devasya sarveṇa sarvaṃ śarīranikṣepo bhaviṣyati. yo devasya caturaśīti
ṣu
(GBM 1564.8)
strīsaha
sreṣu cchando vā rāgo vā sneho vā prema vā ālayo vā niyantir adhyavasānaṃ vā taṃ devaḥ prajahātu nirapekṣo devo bhavatu jīvite. (GBM 1565.1)
yo deva
sya caturaśītiṣu koṭṭarājasahasreṣu pariṇāyakaratnapramukheṣu, caturaśītiṣu nāgasahasreṣu upoṣadhanāgarājapramukheṣu, catu
raśītiṣv
(GBM 1565.2)
aśvasa
hasreṣu vālāhāśvarājapramukheṣu, caturaśītiṣu rathasahasreṣu nandīghoṣarathapramukheṣu, caturaśītiṣu nagarasahasreṣu kuśāvatīrājadhā
nīpramukheṣu
(GBM 1565.3)
c
chando va rāgo vā sneho vā prema vā ālayo vā niyantir adhyavasānaṃ vā taṃ devaḥ prajahātu nirapekṣo devo bhavatu jīvite.
MSuAv [20] atha rājā mahāsudarśa
naḥ
(GBM 1565.4)
strīratnenānenāvavā
dena codito dharmyaṃ prāsādam abhiruhya suvarṇamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya rupyamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya maitrīsahagate
na
(GBM 1565.5)
cittenāvaireṇāsa
patnenāvyābādhena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenaikāṃ diśam adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati. (GBM 1565.6)
tathā dvitīyāṃ tathā tṛtī
yāṃ tathā caturthīm ity ūrdhvam adhas tiryak sarvaśas sarvam imaṃ lokaṃ maitrīsahagatena cittenāvaireṇāsapatnenāvyābādhena (GBM 1565.7)
vipulena mahadgate
nāpramāṇena subhāviten
aikāṃ diśam
adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati. rupyamayāt paryaṃkād avatīrya suvarṇamayāt kūṭāgārān niṣkramya rupya
mayaṃ
(GBM 1565.8)
kūṭāgāraṃ pravi
śya suvarṇamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya karuṇāsahagatena cittenāvaireṇa yāvad adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati. (GBM 1566.1)
suvarṇamayāt paryaṃkā
d avatīrya rupyamayāt kūṭāgārān niṣkramya vaiḍūryamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya sphaṭikamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya muditāsahagatena ci
ttena
(GBM 1566.2)
yāvad adhimucya
spharitvopasaṃpadya viharati. sphaṭikamayāt paryaṃkād avatīrya vaiḍūryamayāt kūṭāgarān niṣkramya sphaṭikamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya vaiḍū
ryamaye
(GBM 1566.3)
paryaṃke paryaṃ
kena niṣadyopekṣāsahagatena cittena yāvad adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati.
MSuAv [21] atha rājā mahāsudarśanaś caturo brahmāṃ (GBM 1566.4)
vihārāṃ bhāvayitvā kā
meṣu kāmacchandaṃ prahāya tadbahulavihārī brahmalokasabhāgatāyām upapanno. rājño mahāsudarśanasyeyam (sic; Matsumura -nasyenaṃ) evaṃ (GBM 1566.5)
anubhūtā maraṇān
t
i
kī vedanā, tadyathā balavataḥ puruṣasya subhojanaṃ bhuktavato muhūrtaṃ syād bhaktaklamaḥ.
MSuAv [22] yāvac ca mahārāja kuśinagarī, yā
vac
(GBM 1566.6)
ca nadī hira
ṇyavatī, yāvac ca yamakasālavanaṃ, yāvac ca mallānā
ṃ
mukuṭabandhanacaityam atrāntarā dvādaśa yojanāni sāmantakena yatra tathāgatasya ṣaṭkṛtvaḥ (GBM 1566.7)
śarīranik
ṣ
e
po 'bhūt sa ca rājñaḥ kṣatriyasya mūrdhābhiṣiktasya iha saptamikāṃ vārāṃ. tac ca tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya nāhaṃ mahārāja taṃ pṛthivīpradeśaṃ (GBM 1566.8)
sama
nupaśyāmi yadivā pūrvasyāṃ diśi yadivā dakṣiṇasyāṃ yadivā paścimasyāṃ yadivā uttarasyāṃ diśi yatra tathāgatasyāṣṭamaṃ vā śarīranikṣepo bhaviṣyati. tat kasya (GBM 1567.1)
hetoḥ.
ucchinnā tathāgatasya mahārāja bhavanetrī / (sic; Matsumura (samu)cchinnā) vikṣīṇo jātisaṃsāro nāstīdānīṃ punarbhava
// 1 //
iti //
antaroddānaṃ
prācīnanyāsastaṃbhā avasaṃgā annā
grabala
dharaṇyaniryūhā / (GBM 1567.2) phalakasopānavedikā kūṭatālakanakāś ca
// 2 //
iti
MSuAv [23] atha rājā mahāsudarśano dharme prāsāde paṃca pratyekabuddhaśatāni bhojayitvā (GBM 1567.3)
pratyekapratye
kaṃ duṣyayugenācchādayitvā gāthāṃ bhāsate.
labdhvā hi vipulaṃ cittaṃ na pramādyed vicakṣaṇaḥ / dadyāt saṃpannaśīlebhyo yatra ridhyanti dakṣiṇā
// 3 //
evaṃ datveha me
dhāvī
(GBM 1567.4)
śrāddho muktena
cetasā /
avyābādhasukhe loke upapadyeta paṇḍitaḥ
// 4 //
iti.
MSuAv [24] syāt khalu mahārājānyas sa tena kālena tena samayena mahāsudarśano (GBM 1567.5)
nāma rājā cakravartī
caturdvīpeśvaraḥ saptabhi ratnaiḥ samanvāgataḥ catasṛbhi mānuṣikābhi riddhibhir iti, na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ. aham eva sa tena (GBM 1567.6)
kālena tena samayena
mahārājābhūvan mahāsudarśano nāma rājā cakravartī caturdvīpeśvaraḥ saptabhi ratnaiḥ samanvāgataḥ catasṛbhi mānuṣikābhi riddhibhiḥ (GBM 1567.7)
iti. syāt khalu mahārā
ja te
na
mayā dānena vā dānasaṃvibhāgena vā anuttarā samyaksaṃbodhir adhigateti, na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ. api tu tad dānam anuttarāyās samyaksaṃbodheḥ (GBM 1567.8)
hetumātrakaṃ pratyaya
mātrakaṃ saṃbhāramātrakam iti.
mahāsudarśanāvadānaḥ samāpta.