laghusiddhāntakaumudī
atha saṃjñāprakaraṇam
halantyam // VLk_1 = P_1,3.3 //
upadeśe 'ntyaṃ halitsyāt / upadeśa ādyoccāraṇam / sūtreṣvadṛṣṭaṃ padaṃ sūtrāntarādanuvartanīyaṃ sarvatra //
adarśanaṃ lopaḥ // VLk_2 = P_1,1.60 //
prasaktasyādarśanaṃ lopasaṃjñaṃ syāt /
tasya lopaḥ // VLk_3 = P_1,3.9 //
tasyeto lopaḥ syāt / ṇādayo 'ṇādyarthāḥ /
ādirantyena sahetā // VLk_4 = P_1,1.71 //
antyenetā sahati ādirmadhyagānāṃ svasya ca saṃjñā syāt yathāṇiti a i u varṇānāṃ saṃjñā / evamac hal alityādayaḥ //
ūkālo 'jjhrasvadīrghaplutaḥ // VLk_5 = P_1,2.27 //
uśca ūśca ū3śca vaḥ; vāṃ kālo yasya so 'c kramād hrasvadīrghaplutasaṃjñaḥ syāt / sa pratyekamudāttādi bhedena tridhā /
uccairudāttaḥ // VLk_6 = P_1,2.29 //
nīcairanudāttaḥ // VLk_7 = P_1,2.30 //
samāhāraḥ svaratiḥ // VLk_8 = P_1,2.31 //
sa navavidho 'pi pratyekamanunāsikatvānanunāsikatvābhyāṃ dvidhā //
mukhanāsikāvacano 'nunāsikaḥ // VLk_9 = P_1,2.8 //
mukhasahatināsikayoccāryamāṇo varṇo 'nunāsikasaṃjñaḥ syāt / tadittham - a i u ṛ eṣāṃ varṇānāṃ pratyekamaṣṭādaśa bhedāḥ / ḷvarṇasya dvādaśa, tasya dīrghābhāvāt / ecāmapi dvādaśa, teṣāṃ hrasvābhāvāt //
tulyāsyaprayatnaṃ savarṇam // VLk_10 = P_1,1.8 //
tālvādisthānamābhyantaraprayatnaścetyetaddvayaṃ yasya yena tulyaṃ tanmithaḥ savarṇasaṃjñaṃ syāt /
(ṛḷvarṇayormithaḥ sāvarṇyaṃ vācyam
) / akuhavisarjanīyānāṃ kaṇṭhaḥ / icuyaśānāṃ tālu / ṛṭuraṣāṇāṃ mūrdhā / ḷtulasānāṃ dantāḥ / upūpadhmānīyānāmoṣṭhau / ñamaṅaṇanānāṃ nāsikā ca / edaitoḥ kaṇṭha tālu / odautoḥ kaṇṭhoṣṭam / vakārasya dantoṣṭham / jihvāmūlīyasya jihvāmūlam / nāsikānusvārasya /
yatno dvidhā - ābhyantaro bāhyaśca
/
ādyaḥ pañcadhā
- spṛṣṭeṣatspṛṣṭeṣadvivṛtavivṛtasaṃvṛta bhedāt / tatra spṛṣṭaṃ prayatanaṃ sparśānām / īṣatspṛṣṭamantaḥsthānām / īṣadvivṛtamūṣmaṇām / vivṛtaṃ svarāṇām / hrasvasyāvarṇasya prayoge saṃvṛtam / prakriyādaśāyāṃ tu vivṛtameva /
bāhyaprayatnastvekādaśadhā
- vivāraḥ saṃvāraḥ śvāso nādo ghoṣo 'ghoṣo 'lpaprāṇomahāprāṇa udātto 'nudāttaḥ svaratiśceti / kharo vivārāḥ śvāsā aghoṣāśca / haśaḥ saṃvārā nādā ghoṣāśca / vargāṇāṃ prathamatṛtīyapañcamā yaṇaścālpaprāṇāḥ / vargāṇāṃ dvitīyacaturthau śalaśca mahāprāṇāḥ / kādayo māvasānāḥ sparśāḥ / yaṇo 'ntaḥsthāḥ / śala ūṣmāṇaḥ / acaḥ svarāḥ / -ka-kha iti kakhābhyāṃ pragardhavisargasadṛśo jihvāmūlīyaḥ / -pa-pha iti paphābhyāṃ prāgardhavisargasadṛśa upadhmānīyaḥ / aṃ aḥ ityacaḥ parāvanusvāravisargau //
aṇuditsavarṇasya cāpratyayaḥ // VLk_11 = P_1,1.69 //
pratīyate vidhīyata iti pratyayaḥ / avidhīyamāno 'ṇudicca savarṇasya saṃjñā syāt / atraivāṇ pareṇa ṇakāreṇa / ku cu ṭu tu pu ete uditaḥ / tadevam - a ityaṣṭādaśānāṃ saṃjñā / tathekārokārau / ṛkārastriṃśataḥ / evaṃ ḷkāro 'pi / eco dvādaśānām / anunāsikānanunāsikabhedena yavalā dvidhā; tenānanunāsikāste dvayordvayossaṃjñā /
paraḥ saṃnikarṣaḥ saṃhatā // VLk_12 = P_1,1.109 //
virṇānāmatiśayitaḥ saṃnidhiḥ saṃhatāsiṃjñaḥ syāt //
halo 'nantarāḥ saṃyogaḥ // VLk_13 = P_1,1.7 //
ajbhiravyavahatā haliḥ saṃyogasaṃjñāḥ syuḥ //
suptiṅantaṃ padam // VLk_14 = P_1,4.14 //
subantaṃ tiṅantaṃ ca padasaṃjñaṃ syāt //
iti saṃjñāprakaraṇam
athācsandhiḥ
iko yaṇaci // VLk_15 = P_6,1.77 //
ikaḥ sthāne yaṇ syādaci saṃhitāyāṃ viṣaye / sudhī upāsya iti sthite //
tasminniti nirdiṣṭe pūrvasya // VLk_16 = P_1,1.66 //
saptamīnirdeśena vidhīyamānaṃ kāryaṃ varṇāntareṇāvyavahatisya pūrvasya bodhyam //
sthāne 'ntaratamaḥ // VLk_17 = P_1,1.50 //
prasaṅge sati sadṛśatama ādeśaḥ syāt / sudhy upāsya iti jāte //
anaci ca // VLk_18 = P_8,4.47 //
acaḥ parasya yaro dve vā sto na tvaci / iti dhakārasya dvitvena sudhdhy upāsya iti jāte //
jhalāṃ jaś jhaśi // VLk_19 = P_8,4.53 //
spaṣṭam / iti pūrvadhakārasya dakāraḥ //
saṃyogāntasya lopaḥ // VLk_20 = P_8,2.23 //
saṃyogāntaṃ yatpadaṃ tadantasya lopaḥ syāt //
alo 'ntyasya // VLk_21 = P_1,1.52 //
ṣaṣṭhīnirdiṣṭā'ntyasyāla ādeśaḥ syāt / iti yalope prāpte
- (yaṇaḥ pratiṣedho vācyaḥ)
/ suddhyupāsyaḥ / maddhariḥ / dhātraśaḥ / lākṛtiḥ //
eco 'yavāyāvaḥ // VLk_22 = P_6,1.78 //
ecaḥ kramāday av āy āv ete syuraci //
yathāsaṃkhyamanudeśaḥ samānām // VLk_23 = P_1,3.10 //
samasaṃbandhī vidhiryathāsaṃkhyaṃ syāt / haraye / viṣṇave / nāyakaḥ / pāvakaḥ //
vānto yi pratyaye // VLk_24 = P_6,1.79 //
yakārādau pratyaye pare odautorav āv etau staḥ / gavyam / nāvyam / (
adhvaparamāṇe ci
) / gavyūtiḥ //
adeṅ guṇaḥ // VLk_25 = P_1,1.2 //
at eṅ ca guṇasaṃjñaḥ syāt //
taparastatkālasya // VLk_26 = P_1,1.70 //
taḥ paro yasmātsa ca tātparaścoccāryamāṇasamakālasyaiva saṃjñā syāt //
ādguṇaḥ // VLk_27 = P_6,1.87 //
avarṇādaci pare pūrvaparayoreko guṇa ādeśaḥ syāt / upendraḥ / gaṅgodakam //
upadeśe 'janunāsika it // VLk_28 = P_1,3.2 //
upadeśe 'nunāsiko 'jitsaṃjñaḥ syāt / pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyāḥ / laṇsūtrasthāvarṇena sahoccāryamāṇo repho ralayoḥ saṃjñā //
uraṇ raparaḥ // VLk_29 = P_1,1.51 //
ṛ iti triṃśataḥ saṃjñetyuktam / tatsthāne yo 'ṇ sa raparaḥ sanneva pravartate / kṛṣṇarddhiḥ / tavalkāraḥ //
lopaḥ śākalyasya // VLk_30 = P_8,3.19 //
avarṇapūrvayoḥ padāntayoryavayorlopo vāśi pare //
pūrvatrāsiddham // VLk_31 = P_8,2.1 //
sapādasaptādhyāyīṃ prati tripādyasiddhā, tripādyāmapi pūrvaṃ prati paraṃ śāstramasiddham / hara iha, harayiha / viṣṇa iha, viṣṇaviha //
vṛddhirādaic // VLk_32 = P_1,1.1 //
ādaicca vṛddhisaṃjñaḥ syāt //
vṛddhireci // VLk_33 = P_6,1.88 //
ādeci pare vṛddhirekādeśaḥ syāt / guṇāpavādaḥ / kṛṣṇaikatvam / gaṅgaughaḥ / devaiśvaryam / kṛṣṇautkaṇṭhyam //
etyedhatyūṭhsu // VLk_34 = P_6,1.89 //
avarṇādejādyoretyedhatyorūṭhi ca pare vṛddhirekādeśaḥ syāt / upaiti / upaidhate / praṣṭhauhaḥ / ejādyoḥ kim ? upetaḥ / mā bhavānpredidhat / (
akṣādūhanyāmupisaṃkhyānam
) / akṣauhaṇī senā / (
prādūhoḍhoḍhyeṣaiṣyeṣu
) / prauhaḥ / prauḍhaḥ / prauḍhiḥ / praiṣaḥ / praiṣyaḥ / (
ṛte ca tṛtīyāsamāse
) / sukhena ṛtaḥ sukhārtaḥ / tṛtīyeti kim ? paramartaḥ / (
pravatsatarakambalavasanārṇadaśānāmṛṇe
) / prārṇam, vatsatarrāṇam, ityādi //
upasargāḥ kriyāyoge // VLk_35 = P_1,4.59 //
prādayaḥ kriyāyoge upasargasaṃjñāḥ syuḥ / pra parā apa sam anu ava nis nira dus dura vi āṅ ni adhi api ati su ut abhi prati para upi - ete prādayaḥ //
bhūvādayo dhātavaḥ // VLk_36 = P_1,3.1 //
kriyāvācino bhvādayo dhātusaṃjñāḥ syuḥ //
upasargādṛti dhātau // VLk_37 = P_6,1.91 //
avarṇāntādupasargāddakārādau dhātau pare vṛddhirekādeśaḥ syāt / prārcchati //
eṅi pararūpam // VLk_38 = P_6,1.94 //
ādupasargādeṅādau dhātau pararūpamekādeśaḥ syāt / prejate / upoṣati //
aco 'ntyādi ṭi // VLk_39 = P_1,1.64 //
acāṃ madhye yo 'ntyaḥ sa ādiryasya taṭ ṭisaṃjñaṃ syāt / (
śakandhvādiṣu pararūpaṃ vācyam
) /
tacca ṭeḥ
/ śakandhuḥ / karkandhuḥ manīṣā / ākṛtigaṇo 'yam / mārttaṇḍaḥ //
omāṅośca // VLk_40 = P_6,1.95 //
omi āṅi cātpare pararūpamekādeśaḥ syāt / śivāyoṃṃ namaḥ / śiva ehi //
antādivacca // VLk_41 = P_6,1.85 //
yo 'yamekādeśaḥ sa pūrvasyāntavatparasyādivat / śivehi //
akaḥ savarṇe dīrghaḥ // VLk_42 = P_6,1.101 //
akaḥ savarṇe 'ci pare pūrvaparayordīrgha ekādeśaḥ syāt / daityāraḥ / śrīśiḥ / viṣṇūdayaḥ / hotṝkāraḥ //
eṅaḥ padāntādati // VLk_43 = P_6,1.109 //
padāntādeṅo'ti pare pūrvarūpamekādeśaḥ syāt / hare'va / viṣṇo 'va //
sarvatra vibhāṣāḥ goḥ // VLk_44 = P_6,1.122 //
loke vede caiṅantasya gorati vā prakṛtibhāvaḥ padānte / goagram, go 'gram / eṅantasya kim ? citragvagram / padānte kim? goḥ //
anekāl śitsarvasya // VLk_45 = P_1,1.55 //
iti prāpte //
ṅicca // VLk_46 = P_1,1.53 //
ṅidanekālapyantyasyayaiva syāt //
avaṅ sphoṭāyanasya // VLk_47 = P_6,1.133 //
padānte eṅantasya goravaṅ vāci / gavāgram, go 'gram / padānte kim ? gavi //
indre ca // VLk_48 = P_6,1.124 //
goravaṅ syādindre / gavendraḥ //
dūrāddhūte ca // VLk_49 = P_8,2.84 //
dūrātsambodhane vākyasya ṭeḥ pluto vā //
plutapragṛhyā aci nityam // VLk_50 = P_6,1.125 //
ete 'ci prakṛtyā syuḥ / āgaccha kṛṣṇa 3 atra gauścarati //
īdūded dvivacanaṃ pragṛhyam // VLk_51 = P_1,1.11 //
īdūdedantaṃ dvivacanaṃ pragṛhyaṃ syāt / harī etau / viṣṇū imau / gaṅge amū //
adaso māt // VLk_52 = P_1,1.12 //
asmātparāvīdūtau pragṛhyau staḥ / amī īśāḥ / rāmakṛṣṇāvamū āsāte / mātkim ? amuke 'tra //
cādayo 'satve // VLk_53 = P_1,4.57 //
adravyārthāścādayo nipātāḥ syuḥ //
prādayaḥ // VLk_54 = P_1,4.58 //
ete 'pi tathā //
nipāta ekājanāṅ // VLk_55 = P_1,1.14 //
eko 'j nipāta āṅvarjaḥ pragṛhyaḥ syāt / i indraḥ / u umeśaḥ / 'vākyasmaraṇayoraṅit; ā evaṃ nu manyase / ā evaṃ kila tat / anyatra ṅit ; ā īṣaduṣṇam oṣṇam //
ot // VLk_56 = P_1,1.15 //
odanto nipātaḥ pragṛhyaḥ syāt / aho īśāḥ //
sambuddhau śākalyasyetāvanārṣe // VLk_57 = P_1,1.16 //
sambuddhinimittaka okāro vā pragṛhyo 'vaidike itau pare / viṣṇo iti, viṣṇa iti, viṣṇaviti //
maya uño vo vā // VLk_58 = P_8,3.33 //
mayaḥ parasya uño vo vāci / kimvuktam, kimu uktam //
iko 'savarṇe śākalyasya hrasvaśca // VLk_59 = P_6,1.127 //
padāntā iko hrasvā vā syurasavarṇe 'ci / hrasvavidhisāmarthyānna svarasandhiḥ / cakri atra, cakraytra / padāntā iti kim ? gauryau -.
aco rahābhyāṃ dve // VLk_60 = P_8,4.46 //
acaḥ parābhyāṃ rephahakārābhyāṃ parasya yaro dve vā staḥ / gauryyau / (
na samāse
) / vāpyaśvaḥ //
ṛtyakaḥ // VLk_61 = P_6,1.128 //
ṛti pare padāntā akaḥ prāgvadvā / brahma ṛṣiḥ, brahmarṣiḥ / padāntāḥ kim ? ārchat //
ityacsandhiḥ
atha hal sandhiḥ
stoḥ ścunā ścuḥ // VLk_62 = P_8,4.40 //
sakāratavargayoḥ śakāracavargābhyāṃ yoge śakāracavargau staḥ / rāmaśśete / rāmaścinoti / saccit / śārṅgiñjaya //
śāt // VLk_63 = P_8,4.44 //
śātparasya tavargasya cutvaṃ na syāt / viśnaḥ / praśnaḥ //
ṣṭunā ṣṭuḥ // VLk_64 = P_8,4.41 //
stoḥ ṣṭunā yoge ṣṭuḥ syāt / rāmaṣṣaṣṭhaḥ / rāmaṣṭīkate / peṣṭā / taṭṭīkā / cakriṇḍhaukase //
na padāntāṭṭoranām // VLk_65 = P_8,4.42 //
padāntāṭṭavargātparasyānāmaḥ stoḥ ṣṭurna syāt / ṣaṭ santaḥ / ṣaṭ te / padāntātkim ? īṭṭe / ṭoḥ kim ? sarpiṣṭamam / (
anāmnavatinagarīṇāmiti vācyam
) / ṣaṇṇavatiḥ / ṣaṇṇagaryyaḥ //
toḥ ṣi // VLk_66 = P_8,4.43 //
na ṣṭutvam / sanṣaṣṭhaḥ //
jhalāṃ jaśo 'nte // VLk_67 = P_8,2.39 //
padānte jhalāṃ jaśaḥ syuḥ / vāgīśaḥ //
yaro 'nunāsike 'nunāsiko vā // VLk_68 = P_8,4.45 //
yaraḥ padāntasyānunāsike pare 'nunāsiko vā syāt / etanmurāriḥ, etad murāriḥ / (
pratyaye bhāṣāyāṃ nityam
) / tanmātram / cinmayam //
torli // VLk_69 = P_8,4.60 //
tavargasya lakāre pare parasavarṇaḥ / tavargasya lakāre pare parasavarṇaḥ / tallayaḥ / vidvāṃllikhati / nasyānunāsiko laḥ /
udaḥ sthāstambhoḥ pūrvasya // VLk_70 = P_8,4.41 //
udaḥ parayoḥ sthāstambhoḥ pūrvasavarṇaḥ //
tasmādityuttarasya // VLk_71 = P_1,1.67 //
pañcamīnirdeśena kriyamāṇaṃ kāryaṃ varṇāntareṇāvyavahitasya parasya jñeyam //
ādeḥ parasya // VLk_72 = P_1,1.54 //
parasya yadvihitaṃ tattasyāderbodhyam / iti sasya thaḥ //
jharo jhari savarṇe // VLk_73 = P_8,4.65 //
halaḥ parasya jharo vā lopaḥ savarṇe jhari //
khari ca // VLk_74 = P_8,4.55 //
khari jhalāṃ caraḥ / ityudo dasya taḥ / utthānam / uttambhanam //
jhayo ho 'nyatarasyām // VLk_75 = P_8,4.62 //
jhayaḥ parasya hasya vā pūrvasavarṇaḥ / nādasya ghoṣasya saṃvārasya mahāprāṇasya tādṛśo vargacaturthaḥ / vāgghariḥ, vāghariḥ //
śaścho 'ṭi // VLk_76 = P_8,4.63 //
jhayaḥ parasya śasya cho vāṭi / tad śiva ityatra dasya ścutvena jakāre kṛte khari ceti jakārasya cakāraḥ / tacchivaḥ, tacśivaḥ / (
chatvamamīti vācyam
) tacchlokena //
mo 'nusvāraḥ // VLk_77 = P_8,3.23 //
māntasya padasyānusvāro hali / hariṃ vande //
naścāpadāntasya jhali // VLk_78 = P_8,3.24 //
nasya masya cāpadāntasya jhalyanusvāraḥ / yaśāṃsi / ākraṃsyate / jhali kim ? manyate //
anusvārasya yayi parasavarṇaḥ // VLk_79 = P_8,4.58 //
spaṣṭam / śāntaḥ //
vā padāntasya // VLk_80 = P_8,4.59 //
tvaṅkaroṣi, tvaṃ karoṣi //
mo rāji samaḥ kvau // VLk_81 = P_8,3.25 //
kvibante rājatau pare samo masya ma eva syāt / samrāṭ //
he mapare vā // VLk_82 = P_8,3.26 //
mapare hakāre pare masya mo vā / kim hmalayati, kiṃ hmalayati / (
yavalapare yavalā vā
)/ kiṃyhyaḥ, kiṃ hyaḥ / kiṃvhvalayati, kiṃ hvalayati / kiṃl hlādayati, kiṃ hlādayati //
napare naḥ // VLk_83 = P_8,3.27 //
napare hakāre masya no vā / kin hnute, kiṃ hnute //
ādyantau ṭakitau // VLk_84 = P_1,1.46 //
ṭitkitau yasyoktau tasya kramādādyantāvayavau staḥ //
ṅṇoḥ kukṭuk śari // VLk_85 = P_8,3.28 //
vā staḥ / (
cayo dvitīyāḥ śari pauṣkarasāderiti vācyam
) / prāṅkh ṣaṣṭhaḥ, prāṅkṣaṣṭhaḥ, prāṅ ṣaṣṭhaḥ / sugaṇṭh ṣaṣṭhaḥ sugaṇṭ ṣaṣṭhaḥ, sugaṇ ṣaṣṭhaḥ //
ḍaḥ si dhuṭ // VLk_86 = P_8,3.29 //
ḍātparasya sasya dhuḍvā / ṣaṭtsantaḥ, ṣaṭ santaḥ //
nasca // VLk_87 = P_8,3.30 //
nāntātparasya sasya dhuḍvā / santsaḥ, sansaḥ //
śi tuk // VLk_88 = P_8,3.31 //
padāntasya nasya śe pare tugvā / sañchambhuḥ, sañcchambhuḥ, sañcśambhuḥ, sañśambhuḥ //
ṅamo hrasvādaci ṅamuṇ nityam // VLk_89 = P_8,3.32 //
hrasvātpare yo ṅam tadantaṃ yatpadaṃ tasmātparasyāco ṅamuṭ / pratyaṅṅātmā / sugaṇṇīśaḥ / sannacyutaḥ //
samaḥ suṭi // VLk_90 = P_8,3.5 //
samo ruḥ suṭi //
atrānunāsikaḥ pūrvasya tuvā // VLk_91 = P_8,3.2 //
atra ruprakaraṇe roḥ pūrvasyānunāsiko vā //
anunāsikātparo 'nusvāraḥ // VLk_92 = P_8,3.4 //
anunāsikaṃ vihāya roḥ pūrvasmātparo 'nusvārāgamaḥ //
kharavasānayorvisarjanīyaḥ // VLk_93 = P_8,3.15 //
khari avasāne ca padāntasāya rephasya visargaḥ /
(saṃpuṃkānāṃ so vaktavyaḥ)
/ saṃsskartā, saṃsskartā //
pumaḥ khayyampare // VLk_94 = P_8,3.6 //
ampare khayi pumo ruḥ / puṃskokilaḥ, puṃskokilaḥ //
naśchavyapraśān // VLk_95 = P_8,3.7 //
ampare chavi nāntasya padasyaruḥ; na tu praśānśabdasya //
visarjanīyasya saḥ // VLk_96 = P_8,3.34 //
khari / cakriṃstrāyasva, cakriṃstrāyasva / apraśān kim ? praśāntanoti / padasyeti kim ? hanti //
nṝn pe // VLk_97 = P_8,3.10 //
nṝnityasya rurvā pe //
kupvoḥ eka epau ca // VLk_98 = P_8,3.37 //
kavarge pavarge ca visargasya eka epau staḥ, cādvisargaḥ / nṝṃ pāhi, nṝṃḥ pāhi, nṝṃḥ pāhi / nṝn pāhi //
tasya paramāmreḍitam // VLk_99 = P_8,1.2 //
dviruktasya paramāmreḍitam syāt //
kānāmreḍite // VLk_100 = P_8,3.12 //
kānnakārasya ruḥ syādāmreḍite / kāṃskān, kāṃskān //
che ca // VLk_101 = P_6,1.73 //
hrasvasya che tuk / śivacchāyā //
padāntādvā // VLk_102 = P_6,1.79 //
dīrghāt padāntāt che tugvā / lakṣmīcchāyā, lakṣmī chāyā //
iti halsandhiḥ /
atha visargasandhiḥ
visarjanīyasya saḥ // VLk_103 = P_8,3.34 //
khari / viṣṇustrātā //
vā śari // VLk_104 = P_8,3.36 //
śari visargasya visargo vā / hariḥ śete, hariśśete //
samajuṣo ruḥ // VLk_105 = P_8,2.66 //
padāntasya sasya sajuṣaśca ruḥ syāt //
ato roraplutādaplutādaplute // VLk_106 = P_6,1.113 //
aplutādataḥ parasya roruḥ syādaplute 'ti / śivor'cyaḥ //
haśi ca // VLk_107 = P_6,1.114 //
tathā / śivo vandyaḥ //
bho bhago agho apūrvasya yo 'śi // VLk_108 = P_8,3.17 //
etatpūrvasya roryādeśo 'śi / devā iha, devāyiha / bhos bhagos aghos iti sāntā nipātāḥ / teṣāṃ roryatve kṛte //
hali sarveṣām // VLk_109 = P_8,3.22 //
bhobhagoaghoapūrvasya yasya lopaḥ syāddhali / bho devāḥ / bhago namaste / agho yāhi //
ro 'supi // VLk_110 = P_8,2.69 //
ahno rephādeśo na tu supi / aharahaḥ / ahargaṇaḥ //
ro ri // VLk_111 = P_8,3.14 //
rephasya rephe pare lopaḥ //
ḍhralope pūrvasya dīrgho 'ṇaḥ // VLk_112 = P_6,3.111 //
ḍharephayorlopanimittayoḥ pūrvasyāṇo dīrghaḥ / punā ramate / harī ramyaḥ / śambhū rājate / aṇaḥ kim ? tṛḍhaḥ / vṛḍhaḥ / manas ratha ityatra rutve kṛte haśi cetyutve rorīti lope ca prāpte //
vipratiṣedhe paraṃ kāryam // VLk_113 = P_1,4.2 //
tulyabalavirodhe paraṃ kāryaṃ syāt / iti lope prāpte / pūrvatrāsiddhamiti rorītyasyāsiddhatvādutvameva / manorathaḥ //
etattadoḥ sulopo 'koranañsamāse hali // VLk_114 = P_6,1.132 //
akakārayoretattadoryaḥ sustasya lopo hali na tu nañsamāse / eṣa viṣṇuḥ / sa śambhuḥ / akoḥ kim ? eṣako rudraḥ / anañsamāse kim ? asaḥ śivaḥ / hali kim ? eṣo 'tra //
so 'ci lope cetpādapūraṇam // VLk_115 = P_6,1.134 //
sa ityasya sorlopaḥ syādaci pādaścellope satyeva pūryyeta / semāmaviḍḍhi prabhṛtim / saiṣa dāśarathī rāmaḥ //
iti visargasandhiḥ //
iti pañcasandhiprakaraṇam /
atha ṣaḍliṅgeṣu ajantapuṃlliṅgāḥ
arthavadadhāturapratyayaḥ prātipadikam // VLk_116 = P_1,2.45 //
dhātuṃ pratyayaṃ pratyayāntaṃ ca varjayitvā arthavacchabdasvarūpaṃ prātipadikasaṃjñaṃ syāt //
kṛttaddhitasamāsāśca // VLk_117 = P_1,2.46 //
kṛttaddhitāntau samāsāśca tathā syuḥ //
svaujasamauṭchaṣṭābhyāmbhisṅebhyāmbhyasṅasibhyāmbhyasṅasosāmṅyossup VLk_118 = P_4,1.2 //
su au jas iti prathamā / am auṭ śas iti dvitīyā / ṭā bhyām bhis iti tṛtīyā / ṅe bhyām bhyas iti caturthī / ṅasi bhyām bhyas iti pañcamī / ṅas os ām iti ṣaṣṭhī / ṅi os sup iti saptamī //
ṅyāpprātipadikāt // VLk_119 = P_4,1.1 //
pratyayaḥ // VLk_120 = P_3,1.1 //
paraśca // VLk_121 = P_3,1.2 //
ityadhikṛtya / ṅyantādābantātprātipadikācca pare svādayaḥ pratyayāḥ syuḥ //
supaḥ // VLk_122 = P_1,4.103 //
supastrīṇi trīṇi vacanānyekaśa ekavacanadvivacanabahuvacanasaṃjñāni syuḥ //
dvyekayordvivacanaikavacane // VLk_123 = P_1,4.22 //
dvitvaikatvayorete staḥ //
virāmo 'vasānam // VLk_124 = P_1,4.110 //
varṇānāmabhāvo 'vasānasaṃjñaḥ syāt / rutvavisargau /
rāmaḥ
//
sarūpāṇāmekaśeṣa ekavibhaktau // VLk_125 = P_1,2.64 //
ekavibhaktau yāni sarūpāṇyeva dṛṣṭāni teṣāmeka eva śiṣyate //
prathamayoḥ pūrvasavarṇaḥ // VLk_126 = P_6,1.102 //
akaḥ prathamādvitīyayoraci pūrvasavarṇadīrgha ekādeśaḥ syāt / iti prāpte //
nādici // VLk_127 = P_6,1.104 //
ādici na pūrvasavarṇadīrghaḥ / vṛddhireci / rāmau //
bahuṣu bahuvacanam // VLk_128 = P_1,4.21 //
bahutvavivakṣāyāṃ bahuvacanaṃ syāt //
cuṭū // VLk_129 = P_1,3.7 //
pratyayādyau cuṭū itau staḥ //
vibhaktiśca // VLk_130 = P_1,4.104 //
suptiṅau vibhaktisaṃjñau staḥ //
na vibhaktau tusmāḥ // VLk_131 = P_1,3.4 //
vibhaktisthāstavargasamā netaḥ / iti sasya nettvam / rāmāḥ //
ekavacanaṃ sambuddhiḥ // VLk_132 = P_2,3.49 //
sambodhane prathamāyā ekavacanaṃ sambuddhisaṃjñaṃ syāt //
yasmātpratyayavidhistadādi pratyaye 'ṅgam // VLk_133 = P_1,4.13 //
yaḥ pratyayo yasmāt kriyate tadādiśabdasvarūpaṃ tasminnaṅgaṃ syāt //
eṅhrasvātsambuddheḥ // VLk_134 = P_6,1.69 //
eṅantāddhrasvāntāccāṅgāddhallupyate sambuddheścet / he rāma / he rāmau / he rāmāḥ //
ami pūrvaḥ // VLk_135 = P_6,1.107 //
ako 'myaci pūrvarūpamekādeśaḥ / rāmam / rāmau //
laśakvataddhite // VLk_136 = P_1,3.8 //
taddhitavarjapratyayādyā laśakavargā itaḥ syuḥ //
tasmācchaso naḥ puṃsi // VLk_137 = P_6,1.103 //
pūrvasavarṇadīrghātparo yaḥ śasaḥ sastasya naḥ syātpuṃsi //
aṭkupvāṅnumvyavāye 'pi // VLk_138 = P_8,4.2 //
aṭ kavargaḥ pavargaḥ āṅ num etairvyastairyathāsaṃbhavaṃ militaiśca vyavadhāne 'pi raṣābhyāṃ parasya nasya ṇaḥ samānapade / iti prāpte //
padāntasya // VLk_139 = P_8,4.37 //
nasya ṇo na / rāmān //
ṭāṅasiṅasāminātsyāḥ // VLk_140 = P_7,1.12 //
adantāṭṭādīnāminādayaḥ syuḥ / ṇatvam / rāmeṇa //
supi ca // VLk_141 = P_7,3.102 //
yañādau supi ato 'ṅgasya dīrghaḥ / rāmābhyām //
ato bhisa ais // VLk_142 = P_7,1.9 //
anekālśitsarvasya / rāmairḥ //
ṅeyaḥ // VLk_143 = P_7,1.13 //
ato 'ṅgātparasya ṅeyadiśaḥ //
sthānivadādeśo 'nalvidhau // VLk_144 = P_1,1.56 //
ādeśaḥ sthānivatsyānna tu sthānyalāśrayavidhau / iti sthānivattvāt supi ceti dīrghaḥ / rāmāya / rāmābhyām //
bahuvacane jhalyet // VLk_145 = P_7,3.103 //
jhalādau bahuvacane supyato 'ṅgasyaikāraḥ / rāmebhyaḥ / supi kim ? pacadhvam //
vāvasāne // VLk_146 = P_8,4.56 //
avasāne jhalāṃ caro vā / rāmāt, rāmād / rāmābhyām / rāmebhyaḥ / rāmasya //
osi ca // VLk_147 = P_7,3.104 //
ato 'ṅgasyaikāraḥ / rāmayoḥ //
hrasvanadyāpo nuṭ // VLk_148 = P_7,1.54 //
hrasvāntānnadyantādābantāccāṅgātparasyāmo nuḍāgamaḥ //
nāmi // VLk_149 = P_6,4.3 //
ajantāṅgasya dīrghaḥ / rāmāṇām / rāme / rāmayoḥ / supi - ettve kṛte //
ādeśapratyayayoḥ // VLk_150 = P_8,3.59 //
iṇkubhyāṃ parasyāpadāntasyādeśasya pratyayāvayavasya yaḥ sastasya mūrdhanyādeśaḥ / īṣadvivṛtasya sasya tādṛśa eva ṣaḥ / rāmeṣu / evaṃ kṛṣṇādayo 'pyadantāḥ //
sarvādīni sarvanāmāni // VLk_151 = P_1,1.27 //
sarva viśva ubha ubhaya ḍatara ḍatama anya anyatara itara tvat tva nema sama sima / pūrvaparāvaradakṣiṇottarāparādharāṇi vyavasthāyāmasaṃjñāyām / svamajñātidhanākhyāyām / antaraṃ bahiryogopasaṃvyānayoḥ / tyad tad yad etad idam adas eka dvi yuṣmad asmad bhavatu kim //
jasaḥ śī // VLk_152 = P_7,1.17 //
adantātsarvanāmno jasaḥ śī syāt / anekāltvātsarvādeśaḥ / sarve //
sarvanāmnaḥ smai // VLk_153 = P_7,1.14 //
ataḥ sarvanāmno ḍeḥ smai / sarvasmai //
ṅasiṅyoḥ smātsminau // VLk_154 = P_7,1.15 //
ataḥ sarvanāmna etayoretau staḥ / sarvasmāt //
āmi sarvanāmnaḥ suṭ // VLk_155 = P_7,1.52 //
avarṇāntātparasya sarvanāmno vihitasyāmaḥ suḍāgamaḥ / etvaṣatve / sarveṣām / sarvasmin / śeṣaṃ rāmavat / evaṃ viśvādayo 'pyadantāḥ //
ubha
śabdo nityaṃ dvivacanāntaḥ / ubhau 2 / ubhābhyām 3 / ubhayoḥ 2 / tasyeha pāṭho 'kajarthaḥ /
ubhaya
śabdasya dvivacanaṃ nāsti / ubhayaḥ / ubhaye / ubhayam / ubhayān / ubhayena / ubhayaiḥ / ubhayasmai / ubhayebhyaḥ / ubhayasmāt / ubhayebhyaḥ / ubhayasya / ubhayeṣām / ubhayasmin / ubhayeṣu // ḍataraḍatamau pratyayau, pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇamiti tadantā grāhyāḥ // nema ityardhe // samaḥ sarvaparyāya stulyaparyāyastu na, yathāsaṃkhyamanudeśaḥ samānāmiti jñāpakāt //
pūrvaparāvaradakṣiṇottarāparādharāṇi vyavasthāyāmasaṃjñāyām // VLk_156 = P_1,1.34 //
eteṣāṃ vyavasthāyāmasaṃjñāyāṃ ca sarvanāmasaṃjñā gaṇasūtrātsarvatra yā prāptā sā jasi vā syāt / pūrve, pūrvāḥ / asaṃjñāyāṃ kim ? uttarāḥ kuravaḥ / svābhidheyāpekṣāvadhiniyamo vyavasthā / vyavasthāyāṃ kim ? dakṣiṇā gāthakāḥ, kuśalā ityarthaḥ //
svamajñātidhanākhyāyām // VLk_157 = P_1,1.35 //
jñātidhanānyavācinaḥ svaśabdasya prāptā saṃjñā jasi vā / sve, svāḥ; ātmīyāḥ, ātmāna iti vā / jñātidhanavācinastu, svāḥ; jñātayor'thā vā //
antaraṃ bahiryogopasaṃvyānayoḥ // VLk_158 = P_1,4.36 //
bāhye paridhānīye cārthe 'ntaraśabdasya prāptā saṃjñā jasi vā / antare, antarā vā gṛhāḥ; bāhyā ityarthaḥ / antare, antarā vā śāṭakāḥ; paridhānīyā ityarthaḥ //
pūrvādibhyo navabhyo vā // VLk_159 = P_7,1.16 //
ebhyo ṅasiṅyoḥ smātsminau vā staḥ / pūrvasmāt, pūrvāt / pūrvasmin, pūrve / evaṃ parādīnām / śeṣaṃ sarvavat //
prathamacaramatayālpārddhakatipayanemāśca // VLk_160 = P_1,1.33 //
ete jasi uktasaṃjñā vā syuḥ / prathame, prathamāḥ // tayaḥ pratyayaḥ / dvitaye, dvitayāḥ / śeṣaṃ rāmavat // neme, nemāḥ / śeṣaṃ sarvavat // (
tīyasya ṅitsu vā
) / dvitīyasmai, dvitīyāyetyādi / evaṃ tṛtīyaḥ //
nirjaraḥ
//
jarāyā jarasanyatarasyām // VLk_161 = P_7,2.101 //
ajādau vibhaktau / (pa.)
padāṅgādhikāre tasya ca tadantasya ca
/ (pa.)
nirdiśyamānasyādeśā bhavanti
/ (pa.)
ekadeśavikṛtamananyavat
, iti jaraśabdasya jaras / nirjarasau / nirjarasa ityādi / pakṣe halādau ca rāmavat //
viśvapāḥ
//
dīrghājjasi ca // VLk_162 = P_6,1.105 //
dīrghājjasi ici ca pare pūrvasavarṇadīrgho na syāt / viśvapau / viśvapāḥ / he viśvapāḥ / viśvapām / viśvapau //
suḍanapuṃsakasya // VLk_163 = P_1,1.43 //
svādipañcavacanāni sarvanāmasthānasaṃjñāni syuraklībasya //
svādiṣvasarvanāmasthāne // VLk_164 = P_1,4.17 //
kappratyayāvadhiṣu svādiṣvasarvanāmasthāneṣu pūrvaṃ padaṃ syāt //
yaci bham // VLk_165 = P_1,4.18 //
yādiṣvajādiṣu ca kappratyayāvadhiṣu svādiṣvasarvanāmasthāneṣu pūrvaṃ bhasaṃjñaṃ syāt //
ākaḍārādekā saṃjñā // VLk_166 = P_1,4.1 //
ita ūrdhvaṃ kaḍārāḥ karmadhāraya ityataḥ prāgekasyaikaiva saṃjñā jñeyā / yā parānavakāśā ca //
āto dhātoḥ // VLk_167 = P_6,4.140 //
ākārānto yo dhātustadantasya bhasyāṅgasya lopaḥ / alo 'ntyasya / viśvapaḥ / viśvapā / viśvapābhyāmityādi / evaṃ śaṅkhadhmādayaḥ / dhātoḥ kim ? hāhān //
hariḥ
/ harī //
jasi ca // VLk_168 = P_7,3.109 //
hrasvāntasyāṅgasya guṇaḥ / harayaḥ //
hrasvasya guṇaḥ // VLk_169 = P_7,3.108 //
sambuddhau / he hare / harim / harī / harīn //
śeṣo ghyasakhi // VLk_170 = P_1,4.7 //
śeṣa iti spaṣṭārtham / hrasvau yāvidutau tadantaṃ sakhivarjaṃ ghisaṃjñam //
āṅo nāstriyām // VLk_171 = P_7,3.120 //
gheḥ parasyāṅo nā syādastriyām / āṅiti ṭāsaṃjñā / hariṇā / haribhyām / haribhiḥ //
gherṅiti // VLk_172 = P_7,3.111 //
ghisaṃjñasya ṅiti supi guṇaḥ / haraye / haribhyām / haribhyaḥ //
ṅasiṅasośca // VLk_173 = P_6,1.110 //
eṅo ṅasiṅasorati pūrvarūpamekādeśaḥ / hareḥ 2 / haryoḥ 2 / harīṇām //
acca gheḥ // VLk_174 = P_7,3.119 //
idudbhyāmuttarasya ṅeraut, gheracca / harau / hariṣu / evaṃ kavyādayaḥ //
anaṅ sau // VLk_175 = P_7,1.93 //
sakhyuraṅgasyānaṅādeśo 'sambuddhau sau //
alo 'ntyātpūrva upadhā // VLk_176 = P_1,1.65 //
antyādalaḥ pūrvo varṇa upadhāsaṃjñaḥ //
sarvanāmasthāne cāsambuddhau // VLk_177 = P_6,4.8 //
nāntasyopadhāyā dīrgho 'sambuddhau sarvanāmasthāne //
apṛkta ekāl pratyayaḥ // VLk_178 = P_1,2.41 //
ekāl pratyayo yaḥ so 'pṛktasaṃjñaḥ syāt //
halṅyābbhyo dīrghātsutisyapṛktaṃ hal // VLk_179 = P_6,1.68 //
halantātparaṃ dīrghau yau ṅyāpau tadantācca paraṃ sutisītyetadapṛktaṃ hal lupyate //
nalopaḥ prātipadikāntasya // VLk_180 = P_8,2.7 //
prātipadikasaṃjñakaṃ yatpadaṃ tadantasya nasya lopaḥ / sakhā //
sakhyurasaṃbuddhau // VLk_181 = P_7,1.92 //
sakhyuraṅgātparaṃ saṃbuddhivarjaṃ sarvanāmasthānaṃ ṇidvatsyāt //
aco ñṇiti // VLk_182 = P_7,2.115 //
ajantāṅgasya vṛddhirñiti ṇiti ca pare / sakhāyau / sakhāyaḥ / he sakhe / sakhāyam / sakhāyau / sakhīn / sakhyā / sakhye //
khyatyātparasya // VLk_183 = P_6,1.112 //
khitiśabdābhyāṃ khītīśabdābhyāṃ kṛtayaṇādeśābhyāṃ parasya ṅasiṅasorata uḥ / sakhyuḥ //
aut // VLk_184 = P_7,3.118 //
itaḥ parasya ṅeraut / sakhyau / śeṣaṃ harivat //
patiḥ samāsa eva // VLk_185 = P_1,4.8 //
ghisaṃjñaḥ / patyuḥ 2 / patyau / śeṣaṃ harivat / samāse tu bhūpataye /
kati
śabdo nityaṃ bahuvacanāntaḥ //
bahugaṇavatuḍati saṃkhyā // VLk_186 = P_1,1.23 //
ḍati ca // VLk_187 = P_1,1.25 //
ḍatyantā saṃkhyā ṣaṭsaṃjñā syāt //
ṣaḍbhyo luk // VLk_188 = P_7,1.22 //
jaśśasoḥ //
pratyayasya lukślulupaḥ // VLk_189 = P_1,1.61 //
lukślulupśabdaiḥ kṛtaṃ pratyayādarśanaṃ kramāttattatsaṃjñaṃ syāt //
pratyayalope pratyayalakṣaṇam // VLk_190 = P_1,1.62 //
pratyaye lupte tadāśritaṃ kāryaṃ syāt / iti jasi ceti guṇe prāpte //
na lumatāṅgasya // VLk_191 = P_1,1.63 //
lumatā śabdena lupte tannimittamaṅgakāryaṃ na syāt / kati 2 / katibhiḥ / katibhyaḥ 2 / katīnām / katiṣu / yuṣmadasmatṣaṭsaṃjñakāstriṣu sarūpāḥ //
tri
śabdo nityaṃ bahuvacanāntaḥ / trayaḥ / trīn / tribhiḥ / tribhyaḥ 2 //
trestrayaḥ // VLk_192 = P_7,1.53 //
triśabdasya trayādeśaḥ syādāmi / trayāṇām / triṣu / gauṇatve 'pi priyatrayāṇām //
tyadādīnāmaḥ // VLk_193 = P_7,2.102 //
eṣāmakāro vibhaktau / (
dviparyyantānāmeveṣṭiḥ
) / dvau 2 / dvābhyām 3 / dvayoḥ 2 // pāti lokamiti
papīḥ
sūryaḥ //
dīrghājjasi ca // VLk_194 = P_6,1.105 //
papyau 2 / papyaḥ / he papīḥ / papīm / papīn / papyā / papībhyām 3 / papībhiḥ / papye / papībhyaḥ 2 / papyaḥ 2 / papyoḥ / dīrghatvānna nuṭ, papyām / ṅau tu savarṇadīrghaḥ, papī / papyoḥ / papīṣu / evaṃ vātapramyādayaḥ // bahvyaḥ śreyasyo yasya sa
bahuśreyasī
//
yū stryākhyau nadī // VLk_195 = P_1,4.3 //
īdūdantau nityastrīliṅgau nadīsaṃjñau staḥ / (
prathamaliṅgagrahaṇaṃ ca
) / pūrvaṃ stryākhyasyopasarjanatve 'pi nadītvaṃ vaktavyamityarthaḥ //
ambārthanadyorhrasvaḥ // VLk_196 = P_7,3.107 //
sambuddhau / he bahuśreyasi //
āṇnadyāḥ // VLk_197 = P_7,3.112 //
nadyantātpareṣāṃ ṅitāmāḍāgamaḥ //
āṭaśca // VLk_198 = P_6,1.90 //
āṭo 'ci pare vṛddhirekādeśaḥ / bahuśreyasyai / bahuśreyasyāḥ / bahuśreyasīnām //
ṅerāmnadyāmnībhyaḥ // VLk_199 = P_7,3.117 //
nadyantādābantānnīśabdācca parasya ṅerām / bahuśreyasyām / śeṣaṃ papīvat // aṅyantatvānna sulopaḥ /
atilakṣmīḥ
/ śeṣaṃ bahuśreyasīvat //
pradhīḥ
//
aci śnudhātubhruvāṃ yvoriyaṅuvaṅau // VLk_200 = P_6,4.77 //
śnu pratyayāntasyevarṇovarṇāntasya dhātorbhrū ityasya cāṅgasya ceyaṅuvaṅau sto 'jādau pratyaye pare / iti prāpte //
eranekāco 'saṃyogapūrvasya // VLk_201 = P_6,4.82 //
dhātvavayavasaṃyogapūrvo na bhavati ya ivarṇastadanto yo dhātustadantasyānekāco 'ṅgasya yaṇajādau pratyaye / pradhyau / pradhyaḥ / pradhyam / pradhyau / pradhyaḥ / pradhyi / śeṣaṃ papīvat / evaṃ
grāmaṇīḥ
/ ṅau tu grāmaṇyām // anekācaḥ kim ?
nīḥ
/ niyau / niyaḥ / ami śasi ca paratvādiyaṅ, niyam / ṅerām; niyām // asaṃyogapūrvasya kim ? suśriyau / yavakriyau //
gatiśca // VLk_202 = P_1,4.60 //
prādayaḥ kriyāyoge gatisaṃjñāḥ syuḥ / (
gatikāraketarapūrvapadasya yaṇ neṣyate
) / śuddhadhiyau //
na bhūsudhiyoḥ // VLk_203 = P_6,4.85 //
etayoraci supi yaṇna / sudhiyau / sudhiya ityādi // sukhamicchatīti
sukhīḥ
/
sutīḥ
/ sukhyau / sutyau / sukhyuḥ / sutyuḥ / śeṣaṃ pradhīvat / śambhurharivat / evaṃ bhānvādayaḥ //
tṛjvatkroṣṭuḥ // VLk_204 = P_6,1.95 //
asambuddhau sarvanāmasthāne pare / kroṣṭuśabdasya sthāne kroṣṭṛśabdaḥ prayoktavya ityarthaḥ //
ṛto ṅisarvanāmasthānayoḥ // VLk_205 = P_7,1.110 //
ṛto 'ṅgasya guṇo ṅau sarvanāmasthāne ca / iti prāpte -- .
ṛduśanaspurudaṃso 'nehasāṃ ca // VLk_206 = P_7,1.94 //
ṛdantānām uśanasādīnām ca anaṅ syāt asaṃbuddhau sau //
aptṛntṛcsvasṛnaptṛneṣṭṛtvaṣṭṛkṣattṛhotṛpotṛpraśāstṝṇām // VLk_207 = P_6,4.11 //
abādīnām upadhāyā dīrghaḥ asaṃbuddhau sarvanāmasthāne /
kroṣṭā
/ kroṣṭārau / kroṣṭāraḥ / kroṣṭūn //
vibhāṣā tṛtīyādiṣvaci // VLk_208 = P_7,1.97 //
ajādiṣu tṛtīyādiṣu kroṣṭurvā tṛjvat / kroṣṭrā / kroṣṭre //
ṛta ut // VLk_209 = P_6,1.111 //
ṛto ṅasiṅasorati udekādeśaḥ / raparaḥ //
rātsasya // VLk_210 = P_8,2.24 //
rephātsaṃyogāntasya sasyaiva lopo nānyasya / rasya visargaḥ / kroṣṭuḥ 2 / kroṣṭroḥ 2 /
(numaciratṛjvadbhāvebhyo nuṭ pūrvavipratiṣedhena
) / kroṣṭūnām / kroṣṭari / pakṣe halādau ca śambhuvat //
hūhūḥ
/ hūhvau / hūhvaḥ / hūhūm ityādi //
aticamū
śabde tu nadīkāryyaṃ viśeṣaḥ / he aticamu / aticamvai / aticamvāḥ / aticamūnām //
khalapūḥ
//
oḥ supi // VLk_211 = P_6,4.83 //
dhātvavayavasaṃyogapūrvo na bhavati ya uvarṇastadanto yo dhātustadantasyānekāco 'ṅgasya yaṇ syādaci supi / khalapvau / khalapvaḥ / evaṃ sulvādayaḥ //
svabhūḥ
/ svabhuvau / svabhuvaḥ //
varṣābhūḥ
//
varṣābhvaśca // VLk_212 = P_6,4.84 //
asya yaṇ syādaci supi / varṣābhvāvityādi //
dṛnbhūḥ
/ (
dṛnkarapunaḥ pūrvasya bhuvo yaṇ vaktavya
ḥ) / dṛnbhvau / evaṃ karabhūḥ //
dhātā
/ he dhātaḥ / dhātārau / dhātāraḥ / (
ṛvarṇānnasya ṇatvaṃ vācyam
) / dhātṝṇām / evaṃ naptrādayaḥ // naptrādigrahaṇaṃ vyutpattipakṣe niyamārtham / teneha na /
pitā
/ pitarau / pitaraḥ / pitaram / śeṣaṃ dhātṛvat / evaṃ jāmātrādayaḥ //
nā
/ narau //
nṛ ca // VLk_213 = P_6,4.6 //
asya nāmi vā dhīrghaḥ / nṛṇām / nṝṇām //
goto ṇit // VLk_214 = P_7,1.90 //
okārādvihitaṃ sarvanāmasthānaṃ ṇidvat /
gauḥ
/ gāvau / gāvaḥ //
auto 'mśasoḥ // VLk_215 = P_6,1.93 //
oto 'mśasoraci ākāra ekādeśaḥ / gām / gāvau / gāḥ / gavā / gave / goḥ / ityādi //
rāyo hali // VLk_216 = P_7,2.85 //
asyākārādeśo hali vibhaktau /
rāḥ
/ rāyau / rāyaḥ / rāmyāmityādi //
glauḥ
/ glāvau / glāvaḥ / glaubhyāmityādi //
ityajantapuṃlliṅgāḥ /
athājantastrīliṅgāḥ
ramā
/
auṅa āpaḥ // VLk_217 = P_7,1.18 //
ābantādaṅgātparasyayauṅaḥ śī syāt / auṅityaukāravibhakteḥ saṃjñā / rame / ramāḥ //
sambuddhau ca // VLk_218 = P_7,3.106 //
āpa ekāraḥ syātsambuddhau / eṅhrasvāditi saṃbuddhilopaḥ / he rame / he rame / he ramāḥ / ramām / rame / ramāḥ //
āṅi cāpaḥ // VLk_219 = P_7,3.105 //
āṅi osi cāpa ekāraḥ / ramayā / ramābhyām / ramābhiḥ //
yāḍāpaḥ // VLk_220 = P_7,3.113 //
āpo ṅito yāṭ / vṛddhiḥ / ramāyai / ramābhyām / ramābhyaḥ / ramāyāḥ / ramayoḥ / ramāṇām / ramāyām / ramāsu / evaṃ durgāmbikādayaḥ //
sarvanāmnaḥ syāḍḍhrasvaśca // VLk_221 = P_7,3.114 //
ābantātsarvanāmno ṅitaḥ syāṭ syādāpaśca hrasvaḥ / sarvasyai / sarvasyāḥ / sarvāsām / sarvasyām / śeṣaṃ ramāvat // evaṃ viśvādaya ābantāḥ //
vibhāṣā diksamāse bahuvrīhau // VLk_222 = P_1,1.28 //
sarvanāmatā vā / uttarapūrvasyai, uttarapūrvāyai / tīyasyeti vā sarvanāmasaṃjñā / dvitīyasyai, dvitīyāyai // evaṃ tṛtīyā // ambārtheti hrasvaḥ / he amba / he akka / he alla // jarā / jarasau ityādi / pakṣe ramāvat // gopāḥ, viśvapāvat // matīḥ / matyā //
ṅiti hrasvaśca // VLk_223 = P_1,4.6 //
iyaṅuvaṅsthānau strīśabdabhinnau nityastrīliṅgāvīdūtau, hrasvau cevarṇovarṇau, striyāṃ vā nadīsaṃjñau sto ṅiti / matyai, mataye / matyāḥ 2 / mateḥ 2 //
idudbhyām // VLk_224 = P_7,3.117 //
idudbhyāṃ nadīsaṃjñakābhyāṃ parasya ṅerām / matyām, matau / śeṣaṃ harivat // evaṃ buddhyādayaḥ //
tricaturoḥ striyāṃ tisṛcatasṛ // VLk_225 = P_7,2.99 //
strīliṅgayoretau sto vibhaktau //
aci ra ṛtaḥ // VLk_226 = P_7,2.100 //
tisṛ catasṛ etayorṛkārasya rephādeśaḥ syādaci / guṇadīrghotvānāmapavādaḥ /
tisraḥ
/ tisṛbhyaḥ / tisṛbhyaḥ / āmi nuṭ //
na tisṛcatasṛ // VLk_227 = P_6,4.4 //
etayornāmi dīrgho na / tisṛṇām / tisṛṣu //
dve
/ dve / dvābhyām / dvābhyām / dvābhyām / dvayoḥ / dvayoḥ //
gaurī
/ gauryyau / gauryyaḥ / he gauri / gauryyai ityādi / evaṃ nadyādayaḥ //
lakṣmīḥ
/ śeṣaṃ gaurīvat // evaṃ tarītantryādayaḥ //
strī
/ he stri //
striyāḥ // VLk_228 = P_6,4.79 //
asyeyaṅ syādajādau pratyaye pare / striyau / striyaḥ //
vāmśasoḥ // VLk_229 = P_6,4.80 //
ami śasi ca striyā iyaṅ vā syāt / striyam, strīm / striyaḥ, strīḥ / striyā / striyai / striyāḥ / paratvānnuṭ / strīṇām / strīṣu //
śrīḥ
/ śriyau / śriyāḥ //
neyaṅuvaṅsthānāvastrī // VLk_230 = P_1,4.4 //
iyaṅuvaṅoḥ sthitiryayostāvīdūtau nadīsaṃjñau na sto na tu strī / he śrīḥ / śriyai, śriye / śriyāḥ, śriyaḥ //
vāmi // VLk_231 = P_1,4.5 //
iyaṅuvaṅsthānau stryākhyau yū āmi vā nadīsaṃjñau sto na tu strī / śrīṇām, śriyām / śriyi, śriyām // dhenurmativat //
striyāṃ ca // VLk_232 = P_7,1.96 //
strīvācī kroṣṭuśabdastṛjantavadrūpaṃ labhate //
ṛnnebhyo ṅīp // VLk_233 = P_4,1.5 //
ṛdantebhyo nāntebhyaśca striyāṃ ṅīp / kroṣṭrī gaurīvat // bhrūḥ śrīvat // svayambhūḥ puṃvat //
na ṣaṭsvasrādibhyaḥ // VLk_234 = P_4,1.10 //
ṅīpṭāpau na staḥ //
svasā tisraścatasraśca nanāndā duhitā tathā /
yātā māteti saptaite svasrādaya udāhṛtāḥ //
svasā
/ svasārau // mātā pitṛvat / śasi mātṝḥ // dyaurgovat // rāḥ puṃvat // naurglauvat //
ityajantastrīliṅgāḥ
athājantanapuṃsakaliṅgāḥ
ato 'm // VLk_235 = P_7,1.24 //
ato 'ṅgāt klībātsvamoram / ami pūrvaḥ /
jñānam
/ eṅhrasvāditi hallopaḥ / he jñāna//
napuṃsakācca // VLk_236 = P_7,1.19 //
klībādauṅaḥ śī syāt / bhasaṃjñāyām //
yasyeti ca // VLk_237 = P_6,4.148 //
kaḍāre taddhite ca pare bhasyevarṇāvarṇayorlopaḥ / ityallope prāpte (
auṅaḥ śyāṃ pratiṣedho vācya
ḥ) / jñāne //
jaśśasoḥ śiḥ // VLk_238 = P_7,1.20 //
klībādanayoḥ śiḥ syāt //
śi sarvanāmasthānam // VLk_239 = P_1,1.42 //
śi ityetaduktasaṃjñaṃ syāt //
napuṃsakasya jhalacaḥ // VLk_240 = P_7,1.72 //
jhalantasyājantasya ca klībasya num syāt sarvanāmasthāne //
midaco 'ntyātparaḥ // VLk_241 = P_1,1.47 //
acāṃ madhye yo 'ntyastasmātparastasyaivāntāvayavo mitsyāt / upadhādīrghaḥ / jñānāni / punastadvat / śeṣaṃ puṃvat // evaṃ dhana vana phalādayaḥ //
adḍḍatarādibhyaḥ pañcabhyaḥ // VLk_242 = P_7,1.25 //
ebhyaḥ klībebhyaḥ svamoḥ adḍādeśaḥ syāt //
ṭeḥ // VLk_243 = P_6,4.143 //
ḍiti bhasya ṭerlopaḥ /
katarat
, katarad / katare / katarāṇi / he katarat / śeṣaṃ puṃvat // evaṃ katamat / itarat / anyat / anyatarat / anyatamasya tvanyatamamityeva / (
ekatarātpratiṣedho vaktavyaḥ
)/ ekataram //
hrasvo napuṃsake prātipadikasya // VLk_244 = P_1,3.47 //
ajantasyetyeva / śrīpaṃ jñānavat //
svamornapuṃsakāt // VLk_245 = P_7,1.23 //
luk syāt / vāri //
iko 'ci vibhaktau // VLk_246 = P_7,1.73 //
igantasya klībasya numaci vibhaktau / vāriṇī / vārīṇi / na lumatetyasyānityatvātpakṣe saṃbuddhinimitto guṇaḥ / he vāre, he vāri / gherṅitīti guṇe prāpte (
vṛddhyauttvatṛjvadbhāvaguṇebhyo num pūrvavipratiṣedhena
) / vāriṇe / vāriṇaḥ / vāriṇoḥ / numacireti nuṭ / vārīṇām / vāriṇi / halādau harivat //
asthidadhisakthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ // VLk_247 = P_7,1.75 //
eṣāmanaṅ syāṭṭādāvaci //
allopo 'naḥ // VLk_248 = P_6,4.134 //
aṅgāvayavo 'sarvanāmasthānayajādisvādiparo yo 'n tasyākārasya lopaḥ / dadhnā / dadhne / dadhnaḥ / dadhnaḥ / dadhnoḥ / dadhnoḥ //
vibhāṣā ṅiśyoḥ // VLk_249 = P_6,4.136 //
aṅgāvayavo 'sarvanāmasthānayajādisvādiparo yo 'n tasyākārasya lopo vā syāṅat ṅiśyoḥ parayoḥ / dadhni, dadhani / śeṣaṃ vārivat // evamasthisakthyakṣi //
sudhi
/ sudhinī / sudhīni / he sudhe, he sudhi //
tṛtīyādiṣu bhāṣitapuṃskaṃ puṃvadgālavasya // VLk_250 = P_7,1.74 //
pravṛttinimittaikye bhāṣitapuṃskamigantaṃ klībaṃ puṃvadvā ṭādāvaci / sudhiyā, sudhinetyādi //
madhu
/ madhunī / madhūni / he madho, he madhu //
sulu
/ sulunī / sulūni / sulunetyādi //
dhātṛ
/ dhātṛṇī / dhātṝṇi / he dhātaḥ, he dhātṛ / dhātṝṇām // evaṃ jñātrādayaḥ //
eca igghrasvādeśe // VLk_251 = P_1,1.48 //
ādiśyamāneṣu hrasveṣu eca igeva syāt /
pradyu
/ pradyunī / pradyūni / pradyunetyādi //
prari
/ prariṇī / prarīṇi / prariṇā / ekadeśavikṛtamananyavat / prarābhyām / prarīṇām //
sunu
/ sununī / sunūni / sununetyādi //
ityajantanapuṃsakaliṅgāḥ /
atha halanta puṃlliṅgāḥ
ho ḍhaḥ // VLk_252 = P_8,2.31 //
hasya ḍhaḥ syājjhali padānte ca /
liṭ
, liḍ / lihau / lihaḥ / liḍbhyām / liṭtsu, liṭsu //
dāderdhātorghaḥ // VLk_253 = P_8,2.32 //
jhali padānte copadeśe dāderdhāterhasya ghaḥ //
ekāco baśo bhaṣ jhaṣantasya sdhvoḥ // VLk_254 = P_8,2.37 //
dhātvavayavasyaikāco jhaṣantasya baśo bhaṣ se dhve padānte ca /
dhuk
, dhug / duhau / duhaḥ / dhugbhyām / dhukṣu //
vā druhamuhaṣṇuhaṣṇihām // VLk_255 = P_8,2.33 //
eṣāṃ hasya vā gho jhali padānte ca /
dhruk
, dhrug, dhruṭ, dhruḍ / druhau / druhaḥ / dhrugbhyām, dhruḍbhyām / dhrukṣu, dhruṭtsu, dhruṭsu // evaṃ muk, mug ityādi //
dhātvādeḥ ṣaḥ saḥ // VLk_256 = P_6,1.64 //
snuk
, snug, snuṭ, snuḍ / evaṃ snik, snig, sniṭ, sniḍ //
viśvavāṭ
, viśvavāḍ / viśvavāhau / viśvavāhaḥ / viśvavāham / viśvavāhau //
igyaṇaḥ saṃprasāraṇam // VLk_257 = P_1,1.45 //
yaṇaḥ sthāne prayujyamāno ya ik sa saṃprasāraṇasaṃjñaḥ syāt //
vāha ūṭh // VLk_258 = P_6,4.132 //
bhasya vāhaḥ saṃprasāraṇamūṭh //
saṃprasāraṇācca // VLk_259 = P_6,1.108 //
saṃprasāraṇādaci pūrvarūpamekādeśaḥ / etyedhatyūṭhsviti vṛddhiḥ / viśvauhaḥ, ityādi //
caturanaḍuhorāmudāttaḥ // VLk_260 = P_7,1.98 //
anayorām syātsarvanāmasthāne pare //
sāvanaḍuhaḥ // VLk_261 = P_7,1.82 //
asya num syāt sau pare /
anaḍvān
//
am saṃbuddhau // VLk_262 = P_7,1.99 //
he anaḍvan / he anaḍvāhau / he anaḍvāhaḥ / anaḍuhaḥ / anaḍuhā //
vasusraṃsudhvaṃsvanaḍuhāṃ daḥ // VLk_263 = P_8,2.72 //
sāntavasvantasya sraṃsādeśca daḥ syātpadānte / anaḍudbhyāmityādi // sānteti kim ? vidvān / padānte kim ? srastam / dhvastam //
saheḥ sāḍaḥ saḥ // VLk_264 = P_8,3.56 //
sāḍarūpasya saheḥ sasya mūrdhanyādeśaḥ /
turāṣāṭ
, turāṣāḍ / turāsāhau / turāsāhaḥ / turāṣāḍbhyāmityādi //
diva aut // VLk_265 = P_7,1.84 //
diviti prātipadikasyautsyātsau /
sudyauḥ
/ sudivau //
diva ut // VLk_266 = P_6,1.131 //
divo 'ntādeśa ukāraḥ syāt padānte / sudyubhyāmityādi //
catvāraḥ
/ caturaḥ / caturbhiḥ / caturbhyaḥ //
ṣaṭcaturbhyaśca // VLk_267 = P_7,1.55 //
ebhya āmo nuḍāgamaḥ //
raṣābhyāṃ no ṇaḥ samānapade // VLk_268 = P_8,4.1 //
aco rahābhyāṃ dve // VLk_269 = P_8,4.46 //
acaḥ parābhyāṃ rephahakārābhyāṃ parasya yaro dve vā staḥ / caturṇṇām, caturṇām //
roḥ supi // VLk_270 = P_8,3.16 //
roreva visargaḥ supi / ṣatvam / ṣasya dvitve prāpte //
śaro 'ci // VLk_271 = P_8,4.49 //
aci pare śaro na dve staḥ / caturṣu //
mo no dhātoḥ // VLk_272 = P_8,2.64 //
dhātormasya naḥ padānte / praśān //
kimaḥ kaḥ // VLk_273 = P_7,2.103 //
kimaḥ kaḥ syādvibhaktau /
kaḥ
/ kau / ke ityādi / śeṣaṃ sarvavat //
idamo maḥ // VLk_274 = P_7,2.108 //
sau / tyadādyatvāpavādaḥ //
ido 'y puṃsi // VLk_275 = P_7,2.111 //
idama ido 'y sau puṃsi /
ayam
/ tyadādyatve //
ato guṇe // VLk_276 = P_6,1.97 //
apadāntādato guṇe pararūpamekādeśaḥ //
daśca // VLk_277 = P_7,2.109 //
idamo dasya maḥ syādvibhaktau / imau / ime / tyadādeḥ sambodhanaṃ nāstītyutsargaḥ //
anāpyakaḥ // VLk_278 = P_7,2.112 //
akakārasyedama ido 'nāpi vibhaktau / ābiti pratyāhāraḥ / anena //
hali lopaḥ // VLk_279 = P_7,2.113 //
akakārasyedama ido lopa āpi halādau / nānarthake 'lo 'ntyavidhiranabhyāsavikāre //
ādyantavadekasmin // VLk_280 = P_1,1.21 //
ekasminkriyamāṇaṃ kāryamādāvivānta iva syāt / supi ceti dīrghaḥ / ābhyām //
nedamadasorakoḥ // VLk_281 = P_7,1.11 //
akakārayoridamadasorbhisa ais na / ebhiḥ / asmai / ebhyaḥ / asmāt / asya / anayoḥ / eṣām / asmin / anayoḥ / eṣu //
dvitīyāṭaussvenaḥ // VLk_282 = P_2,4.34 //
idametadoranvādeśe / kiñcitkāryaṃ vidhātumupāttasya kāryāntaraṃ vidhātuṃ punarupādānamanvādeśaḥ / yathā - anena vyākaraṇamadhīta menaṃ chando 'dhyāpayeti / anayoḥ pavitraṃ kulamenayoḥ prabhūtaṃ svāmiti // enam / enau / enān / enena / enayoḥ / enayoḥ //
rājā
//
na ṅisambuddhyoḥ // VLk_283 = P_8,2.8 //
nasya lopo na ṅau sambuddhau ca / he rājan / (
ṅāvuttarapade pratiṣedho vaktavya
ḥ) / brahmaniṣṭhaḥ / rājānau / rājānaḥ / rājñaḥ //
nalopaḥ supsvarasaṃjñātugvidhiṣu kṛti // VLk_284 = P_8,2.2 //
subvidhau svaravidhau saṃjñāvidhau kṛti tugvidhau ca nalopo 'siddho nānyatra - rājāśva ityādau / ityasiddhatvādātvamettvamaistvaṃ ca na / rājabhyām / rājabhiḥ / rājñi, rājani / rājasu //
yajvā
/ yajvānau / yajvānaḥ //
na saṃyogādvamantāt // VLk_285 = P_6,4.137 //
vamantasaṃyogādano 'kārasya lopo na / yajvanaḥ / yajvā / yajvabhyām // brahmaṇaḥ / brahmaṇā //
inhanpūṣāryamṇāṃ śau // VLk_286 = P_6,4.12 //
eṣāṃ śāvevopadhāyā dīrgho nānyatra / iti niṣedhe prāpte - .
sau ca // VLk_287 = P_6,4.13 //
innādīnāmupadhāyā dīrgho 'saṃbuddhau sau /
vṛtrahā
/ he vṛtrahan //
ekājuttarapade ṇaḥ // VLk_288 = P_8,4.12 //
ekājuttaparadaṃ yasya tasminsamāse pūrvapadasthānnimittātparasya pratipadikāntanumvibhaktisthasya nasya ṇaḥ / vṛtrahaṇau //
ho hanterñṇinneṣu // VLk_289 = P_7,3.54 //
ñiti ṇiti pratyaye nakāre ca pare hanterhakārasya kutvam / vṛtraghnaḥ ityādi / evaṃ śārṅgin, yaśasvin, aryaman, pūṣan //
maghavā bahulam // VLk_290 = P_6,4.128 //
maghavanśabdasya vā tṛ ityantādeśaḥ / ṛ it //
ugidacāṃ sarvanāmasthāne 'dhātoḥ // VLk_291 = P_7,1.70 //
adhātorugito nalopino 'ñcateśca num syātsarvanāmasthāne pare /
maghavān
/ maghavantau / maghavantaḥ / he maghavan / maghavadbhyām / tṛtvābhāve
maghavā
/ suṭi rājavat //
śvayuvamaghonāmataddhite // VLk_292 = P_6,4.133 //
annantānāṃ bhānāmeṣāmataddhite saṃprasāraṇam / maghonaḥ / maghavabhyām / evaṃ
śvan, yuvan
//
na saṃprasāraṇe saṃprasāraṇam // VLk_293 = P_6,1.37 //
saṃprasāraṇe parataḥ pūrvasya yaṇaḥ saṃprasāraṇaṃ na syāt / iti yakārasya netvam / ata eva jñāpakādantyasya yaṇaḥ pūrvaṃ saṃprasāraṇam / yūnaḥ / yūnā / yuvabhyām ityādi //
arvā
/ he arvan //
arvaṇastrasāvanañaḥ // VLk_294 = P_6,4.127 //
nañā rahitasyārvannityasyāṅgasya tṛ ityantādeśo na tu sau / arvantau / arvantaḥ / arvadbhyāmityādi //
pathimathyṛbhukṣāmāt // VLk_295 = P_7,1.85 //
eṣāmākāro 'ntādeśaḥ syāt sau pare //
ito 'tsarvanāmasthāne // VLk_296 = P_7,1.86 //
pathyāderikārasyākāraḥ syātsarvanāmasthāne pare //
tho nthaḥ // VLk_297 = P_7,1.87 //
pathimathosthasya nthādeśaḥ sarvanāmasthāne /
panthāḥ
/ panthānau / panthānaḥ //
bhasya ṭerlopaḥ // VLk_298 = P_7,1.88 //
bhasya pathyādeṣṭerlopaḥ / pathaḥ / pathā / pathibhyām // evaṃ mathin, ṛbhukṣin //
ṣṇāntā ṣaṭ // VLk_299 = P_1,1.24 //
ṣāntā nāntā ca saṃkhyā ṣaṭsaṃjñā syāt /
pañcan
śabdo nityaṃ bahuvacanāntaḥ / pañca / pañca / pañcabhiḥ / pañcabhyaḥ / pañcabhyaḥ / nuṭ //
nopadhāyāḥ // VLk_300 = P_6,4.7 //
nāntasyopadhāyā dīrgho nāmi / pañcānām / pañcasu //
aṣṭana ā vibhaktau // VLk_301 = P_7,2.84 //
halādau vā syāt //
aṣṭābhya auś // VLk_302 = P_7,1.21 //
kṛtākārādaṣṭano jaśśasorauś / aṣṭabhya iti vaktavye kṛtātvanirdeśo jaśśasorviṣaye ātvaṃ jñāpayati /
aṣṭau
/ aṣṭau / aṣṭābhiḥ / aṣṭābhyaḥ / aṣṭābhyaḥ / aṣṭānām / aṣṭāsu / ātvābhāve aṣṭa, pañcavat //
ṛtvigdadhṛksragdiguṣṇigañcuyujikruñcāṃ ca // VLk_303 = P_3,2.59 //
ebhyaḥ kvin, añceḥ supyupapade, yujikruñcoḥ, kevalayoḥ, kruñcernalopābhāvaśca nipātyate / kanāvitau //
kṛdatiṅ // VLk_304 = P_3,1.93 //
atra dhātvadhikāre tiṅbhinnaḥ pratyayaḥ kṛtsaṃjñaḥ syāt //
verapṛktasya // VLk_305 = P_6,1.67 //
apṛktasya vasya lopaḥ //
kvinpratyayasya kuḥ // VLk_306 = P_8,2.62 //
kvinpratyayo yasmāttasya kavargo 'ntādeśaḥ padānte / asyāsiddhatvāccoḥ kuriti kutvam /
ṛtvik
, ṛtvig / ṛtvijau / ṛtvigbhyām //
yujerasamāse // VLk_307 = P_7,3.71 //
yujeḥ sarvanāmasthāne num syādasamāse / sulopaḥ / saṃyogāntalopaḥ / kutvena nasya ṅaḥ /
yuṅ
/ anusvāraparasavarṇau / yuñjau / yuñjaḥ / yugbhyām //
coḥ kuḥ // VLk_308 = P_8,2.30 //
cavargasya kavargaḥ syājjhali padānte ca /
suyuk
, suyug / suyujau / suyugbhyām //
khan
/ khañjau / khanbhyām //
vraścabhrasjasṛjamṛjayajarājabhrājacchaśāṃ ṣaḥ // VLk_309 = P_8,2.36 //
jhali padānte ca / jaśtvacartve /
rāṭ
, rāḍ / rājau / rājaḥ / rāḍbhyām // evaṃ vibhrāṭ, deveṭ, viśvasṛṭ // (
parau vrajeḥ ṣaḥ padānte
) / parāvupapade vrajeḥ kvip syāddīrghaśca padānte ṣatvamapi / parivrāṭ / parivrājau //
viśvasya vasurāṭoḥ // VLk_310 = P_6,3.128 //
viśvaśabdasya dīrgho 'ntādeśaḥ syādsau rāṭśabde ca pare /
viśvarāṭ
, viśvarāḍ / viśvarājau / viśvarāḍbhyām //
skoḥ saṃyogādyorante ca // VLk_311 = P_8,2.29 //
padānte jhali ca yaḥ saṃyogastadādyoḥ skorlopaḥ /
bhṛṭ
/ sasya ścutvena saḥ / jhalāṃ jaś jhaśi iti śasya jaḥ / bhṛjjau / bhṛḍbhyām // tyadādyatvaṃ pararūpatvaṃ ca //
tadoḥ saḥ sāvanantyayoḥ // VLk_312 = P_7,2.106 //
tyadādīnāṃ takāradakārayoranantyayoḥ saḥ syātsau /
syaḥ
/ tyau / tye //
saḥ
/ tau / te //
yaḥ
/ yau / ye //
eṣaḥ
/ etau / ete //
ṅeprathamayoram // VLk_313 = P_7,1.28 //
yuṣmadasmadbhyāṃ parasya ṅe ityetasya prathamādvitīyayoścāmādeśaḥ //
tvāhau sau // VLk_314 = P_7,2.94 //
anayormaparyantasya tvāhau ādeśau staḥ //
śeṣe lopaḥ // VLk_315 = P_7,2.90 //
etayoṣṭilopaḥ /
tvam
/
aham
//
yuvāvau dvivacane // VLk_316 = P_7,2.82 //
dvayoruktāvanayormaparyantasya yuvāvau sto vibhaktau //
prathamāyāśca dvivacane bhāṣāyām // VLk_317 = P_7,2.88 //
auṅyetayorātvaṃ loke / yuvām / āvām //
yūyavayau jasi // VLk_318 = P_7,2.93 //
anayormaparyantasya / yūyam / vayam //
tvamāvekavacane // VLk_319 = P_7,2.97 //
ekasyoktāvanayormaparyantasya tvamau sto vibhaktau //
dvitīyāyāñca // VLk_320 = P_7,2.87 //
anayorātsyāt / tvām / mām //
śaso na // VLk_321 = P_7,1.29 //
ābhyāṃ śaso naḥ syāt / amo 'pavādaḥ / ādeḥ parasya / saṃyogāntalopaḥ / yuṣmān / asmān //
yo 'ci // VLk_322 = P_7,2.89 //
anayoryakārādeśaḥ syādanādeśe 'jādau parataḥ / tvayā / mayā //
yuṣmadasmadoranādeśe // VLk_323 = P_7,2.86 //
anayorātsyādanādeśe halādau vibhaktau / yuvābhyām / āvābhyām / yuṣmābhiḥ / asmābhiḥ //
tubhyamahyau ṅayi // VLk_324 = P_7,2.95 //
anayormaparyantasya / ṭilopaḥ / tubhyam / mahyam //
bhyaso 'bhyam // VLk_325 = P_7,1.30 //
ābhyāṃ parasya / yuṣmabhyam / asmabhyam //
ekavacanasya ca // VLk_326 = P_7,1.32 //
ābhyāṃ ṅaserat / tvat / mat //
pañcamyā at // VLk_327 = P_7,1.31 //
ābhyāṃ pañcamyāṃ bhyaso 'tsyāt / yuṣmat / asmat //
tavamamau ṅasi // VLk_328 = P_7,2.96 //
anayormaparyantasya tavamamau sto ṅasi //
yuṣmadasmadbhyāṃ ṅaso 'ś // VLk_329 = P_7,1.27 //
tava / mama / yuvayoḥ / āvayoḥ //
sāma ākam // VLk_330 = P_7,1.33 //
ābhyāṃ parasya sāma ākaṃ syāt / yuṣmākam / asmākam / tvayi / mayi / yuvayoḥ / āvayoḥ / yuṣmāsu / asmāsu //
yuṣmadasmadoḥ ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyāsthayorvāṃnāvau // VLk_331 = P_8,1.20 //
padātparayorapādādau sthitayoḥ ṣaṣṭhyādiviśiṣṭayorvāṃ nau ityādeśau staḥ //
bahuvacanasya vasnasau // VLk_332 = P_8,1.21 //
uktavidhayoranayoḥ ṣaṣṭhyādibahuvacanāntayorvasnasau staḥ //
temayāvekavacanasya // VLk_333 = P_8,1.22 //
uktavidhayoranayoṣṣaṣṭhīcaturthyekavacanāntayoste me etau staḥ //
tvāmau dvitīyāyāḥ // VLk_334 = P_8,1.23 //
dvitīyaikavacanāntayostvā mā ityādeśau staḥ //
śrīśastavāvatu māpīha dattātte me 'pi śarma saḥ / svāmī te me 'pi sa hariḥ pātu vāmapi nau vibhuḥ //
sukhaṃ vāṃ nau dadātvīśaḥ patirvāmapi nau hariḥ / so 'vyādvo naḥ śivaṃ vo no dadyāt sevyo 'tra vaḥ sa naḥ //
(
ekavākye yuṣmadasmadādeśā vaktavyāḥ
) / ekatiṅ vākyam / odanaṃ paca tava bhaviṣyati / (
ete vānnāvādayo 'nanvādeśe vā vaktavyā
ḥ) / anvādeśe tu nityaṃ syuḥ / dhātā te bhakto 'sti, dhātā tava bhakto 'sti vā / tasmai te nama ityeva //
supāt
, supād // supadau //
pādaḥ pat // VLk_335 = P_6,4.130 //
pācchabdāntaṃ yadaṅgaṃ bhaṃ tadavayavasya pācchabdasya padādeśaḥ // supadaḥ / supadā / supādbhyām //
agnimat
, agnimad / agnimathau / agnimathaḥ //
aniditāṃ hala upadhāyāḥ kṅiti // VLk_336 = P_6,4.24 //
halantānāmaniditāmaṅgānāmupadhāyā nasya lopaḥ kiti ṅiti / num / saṃyogāntasya lopaḥ / nasya kutvena ṅaḥ /
prāṅ
/ prāñcau / prāñcaḥ //
acaḥ // VLk_337 = P_6,4.138 //
luptanakārasyāñcaterbhasyākārasya lopaḥ //
cau // VLk_338 = P_6,3.138 //
luptākāranakāre 'ñcatau pare pūrvasyāṇo dīrgaḥ / prācaḥ / prācā / prāgbhyām //
pratyaṅ
/ pratyañcau / pratīcaḥ / pratyagbhyām //
udaṅ
/ udañcau //
uda īt // VLk_339 = P_6,4.139 //
ucchabdātparasya luptanakārasyāñcaterbhasyākārasya īt / udīcaḥ / udīcā / udagbhyām / ,
samaḥ sami // VLk_340 = P_6,3.93 //
vapratyayānte 'ñcatau /
samyaṅ
/ samyañcau / samīcaḥ / samyagbhyām // ,
sahasya sadhriḥ // VLk_341 = P_6,3.95 //
tathā / sadhryaṅ // ,
tirasastiryalope // VLk_342 = P_6,3.94 //
aluptākāre 'ñcatau vapratyayānte tirasastiryādeśaḥ /
tiryaṅ
/ tiryañcau / tiraścaḥ / tiryagbhyām // ,
nāñceḥ pūjāyām // VLk_343 = P_6,4.30 //
pūjārthasyāñcaterupadhāyā nasya lopo na /
prāṅ
/ prāñcau / nalopābhāvādalopo na / prāñcaḥ / prāṅbhyām / prāṅkṣu // evaṃ pūjārthe pratyaṅṅādayaḥ //
kruṅ
/ kruñcau / kruṅbhyām //
payomuk,
payomug / payomucau / payomugbhyām // ugittvānnumi - ,
sāntamahataḥ saṃyogasya // VLk_344 = P_6,4.10 //
sāntasaṃyogasya mahataśca yo nakārastasyopadhāyā dīrgho 'sambuddhau sarvanāmasthāne /
mahān
/ mahāntau / mahāntaḥ / he mahan / mahadbhyām // ,
atvasantasya cādhātoḥ // VLk_345 = P_6,4.14 //
atvantasyopadhāyā dīrgho dhātubhinnāsantasya cāsambuddhau sau pare / ugittavānnum /
dhīmān
/ dhīmantau / dhīmantaḥ / he dhīman śasādau mahadvat // bhāterḍavatuḥ / ḍittvasāmarthyādabhasyāpi ṭerlopaḥ /
bhavān
/ bhavāntau / bhavantaḥ / śatrantasya bhavan // ,
ubhe abhyastam // VLk_346 = P_6,1.5 //
ṣāṣṭhadvitvaprakaraṇe ye dve vihite te ubhe samudite abhyastasaṃjñe staḥ // ,
nābhyastācchatuḥ // VLk_347 = P_7,1.78 //
abhyastātparasya śaturnum na /
dadat
, dadad / dadatau / dadataḥ // ,
jakṣityādayaḥ ṣaṭ // VLk_348 = P_6,1.6 //
ṣaḍdhātavo 'nye jakṣitiśca saptama ete abhyastasaṃjñāḥ syuḥ /
jakṣat
, jakṣad / jakṣatau / jakṣataḥ // evaṃ jāgrat / daridrat / śāsat / cakāsat // gup, gub / gupau / gupaḥ / gubbhyām // ,
tyadādiṣu dṛśo 'nālocane kañca // VLk_349 = P_3,2.60 //
tyadādiṣūpapadeṣvajñānārthāddṛśeḥ kañ syāt / cāt kvin // ,
ā sarvanāmnaḥ // VLk_350 = P_6,3.91 //
sarvanāmna ākāro 'ntādeśaḥ syāddṛgdṛśavatuṣu /
tādṛk
, tādṛg / tādṛśau / tādṛśaḥ / tādṛgbhyām // vraśceti ṣaḥ / jaśtvacartve /
viṭ
, viḍ / viśau / viśaḥ / viḍbhyām // ,
naśervā // VLk_351 = P_8,2.63 //
naśeḥ kavargo 'ntādeśo vā padānte /
nak
, nag; naṭ, naḍ / naśau / naśaḥ / nagbhyām, naḍbhyām // ,
spṛśo 'nudake kvin // VLk_352 = P_3,2.58 //
anudake supyupapade spṛśeḥ kvin /
ghṛtaspṛk
, ghṛtaspṛg / ghṛtaspṛśau / ghṛtaspṛśaḥ //
dadhṛk
, dadhṛg / dadhṛṣau / dadhṛgbhyām // ratnamuṣau / ratnamuḍbhyām //
ṣaṭ
, ṣaḍ / ṣaḍbhiḥ / ṣaṅbhyaḥ / ṣaṇṇām / ṣaṭsu // rutvaṃ prati ṣatvasyāsiddhatvasasajuṣo ruriti rutvarm // ,
vorupadhāyā dīrgha ikaḥ // VLk_353 = P_8,2.76 //
rephavāntayordhātvorupadhāyā iko dīrghaḥ padānte /
pipaṭhīḥ
/ pipaṭhiṣau / pipaṭhīrbhyām // ,
numvisarjanīyaśarvyavāye 'pi // VLk_354 = P_8,3.58 //
etaiḥ pratyekaṃ vyavadhāne 'pi iṇkubhyāṃ parasya sasya mūrdhanyādeśaḥ / ṣṭutvena pūrvasya ṣaḥ / pipaṭhīṣṣu, pipaṭhīḥṣu //
cikīḥ
/ cikīrṣau / cikīrbhyām / cikīrṣu //
vidvān
/ vidvāṃsau / he vidvan // ,
vasoḥ samprasāraṇam // VLk_355 = P_6,4.131 //
vasvantasya bhasya samprasāraṇaṃ syāt / viduṣaḥ / vasusraṃsviti daḥ / vidvadbhyām //
puṃso 'suṅ // VLk_356 = P_7,1.89 //
sarvanāmasthāne vivakṣite puṃso 'suṅ syāt /
pumān
/ he puman / pumāṃsau / puṃsaḥ / pumbhyām / puṃsu // ṛduśanetyanaṅ /
uśanā
/ uśanasau /
(asya saṃbuddhau vānaṅ, nalopaśca vā vācya
ḥ) / he uśana, heuśanan, heuśanaḥ / he uśanasau / uśanobhyām / uśanassu //
anehā
/ anehasau / he anehaḥ //
vedhāḥ
/ vedhasau / he vedhaḥ / vedhobhyām //
adasa au sulopaśca // VLk_357 = P_7,2.107 //
adasa aukāro 'ntādeśaḥ syātsau pare sulopaśca / tadoriti saḥ /
asau
/ tyadādyatvam / vṛddhiḥ //
adaso 'serdādu do maḥ // VLk_358 = P_8,2.80 //
adaso 'sāntasya dātparasya udūtau sto dasya maśca / āntaratamyāddhsvasya uḥ, dīrghasya ūḥ / amū / jasaḥ śī / guṇaḥ //
eta īdbahuvacane // VLk_359 = P_8,2.81 //
adaso dātparasyaita īddasya ca mo bahvarthoktau / amī / pūrvatrāsiddhamiti vibhaktikāryaṃ prāk paścādutvamatve / amum / amū / amūn / mutve kṛte ghisaṃjñāyāṃ nābhāvaḥ //
na mu ne // VLk_360 = P_8,2.3 //
nābhāve kartavye kṛte ca mubhāvo nāsiddhaḥ / amunā / amūbhyām 3 / amībhiḥ / amuṣmai / amībhyaḥ 2 / amuṣmāt / amuṣya / amuyoḥ 2 / amīṣām / amuṣmin / amīṣu //
iti halanta puṃlliṅgāḥ //
atha halantastrīliṅgāḥ
naho dhaḥ // VLk_361 = P_8,2.34 //
naho hasya dhaḥ syājjhali padānte ca //
nahivṛtivṛṣivyadhirucisahitaniṣu kvau // VLk_362 = P_6,3.116 //
kvibanteṣu pūrvapadasya dīrghaḥ /
upānat
, upānad / upānahau / upānatsu // kvinnantatvāt kutvena ghaḥ /
uṣṇik
, uṣṇig / uṣṇihau / uṣṇigbhyām //
dyauḥ
/ divau / divaḥ / dyubhyām //
gīḥ
/ girau / giraḥ // evaṃ pūḥ //
catasraḥ
/ catasṛṇām //
kā
/ ke / kāḥ / sarvāvat //
yaḥ sau // VLk_363 = P_7,2.110 //
idamo dasya yaḥ
iyam
/ tyadādyatvam / pararūpatvam / ṭāp / daśceti maḥ / ime / imāḥ / imām / anayā / hali lopaḥ / ābhyām / ābhiḥ / asyai / asyāḥ / anayoḥ / āsām / asyām / āsu // tyadādyatvam / ṭāp /
syā
/ tye / tyāḥ // evaṃ tad, etad //
vāk
, vāg / vācau / vāgbhyām / vākṣu //
ap
śabdo nityaṃ bahuvacanāntaḥ / aptṛnniti dīrghaḥ / āpaḥ / apaḥ //
apo bhi // VLk_364 = P_7,4.48 //
apastakāro bhādau pratyaye / adbhiḥ / adbhyaḥ / adbhyaḥ / apām / apsu //
dik
, diś / diśau / diśaḥ / digbhyām // tyadādiṣviti dṛśeḥ kvinvidhānādanyatrāpi kutvam /
dṛk
, dṛg / dṛśau / dṛgbhyām //
tviṭ
, tviḍ / tviṣau / tviḍbhyām // sasajuṣo ruriti rutvam /
sajūḥ
/ sajuṣau / sajūrbhyām //
āśīḥ
/ āśiṣau / āśīrbhyām //
asau
/ utvamatve / amū / amūḥ / amuyā / amūbhyām 3 / amūbhiḥ / amuṣyai / amūbhyaḥ 2 / amuṣyāḥ / amuyoḥ 2 / amūṣām / amuṣyām / amūṣu //
iti halantastrīliṅgāḥ /
atha halantanapuṃsakaliṅgāḥ
svamorluk / datvam /
svanaḍut
, svanaḍud / svanaḍuhī / caturanaḍuhorityām / svanaḍvāṃhi / punastadvat / śeṣaṃ puṃvat //
vāḥ
/ vārī / vāri / vārbhyām //
catvāri
//
kim
/ ke / kāni //
idam
/ ime / imāni // (
anvādeśe napuṃsake vā enadvaktavya
ḥ) / enat / ene / enāni / enena / enayoḥ //
ahaḥ
/ vibhāṣā ṅiśyoḥ / ahnī, ahanī / ahāni //
ahan // VLk_365 = P_8,2.86 //
ahannityasya ruḥ padānte / ahobhyām //
daṇḍi
/ daṇḍinī / daṇḍīni / daṇḍinā / daṇḍibhyām //
supathi
/ ṭerlopaḥ / supathī / supanthāni //
ūrka
, ūrga / ūrjī / ūnrji / narajānāṃ saṃyogaḥ /
tat
/ te / tāni //
yat
/ ye / yāni //
etat
/ ete / etāni //
gavāk
, gavāg / gocī / gavāñci / punastadvat / gocā / gavāgbhyām //
śakṛt
/ śakṛtī / śakṛnti //
dadat
//
vā napuṃsakasya // VLk_366 = P_7,1.79 //
abhyastātparo yaḥ śatā tadantasya klībasya vā num sarvanāmasthāne / dadanti, dadati //
tudat
//
ācchīnadyayornum // VLk_367 = P_7,1.80 //
avarṇāntādaṅgātparo yaḥ śaturavayastadantasya num vā śīnadyoḥ / tudantī, tudatī / tudanti //
śapśyanornityam // VLk_368 = P_7,1.81 //
śapśyanorātparo yaḥ śaturavayavastadantasya nityaṃ num śīnadyoḥ / pacantī / pacanti /
dīvyat
/ dīvyantī / dīvyanti //
dhanuḥ
/ dhanuṣī / sānteti dīrghaḥ / numvisarjanīyeti ṣaḥ / dhanuṣi / dhanuṣā / dhanurbhyām / evaṃ cakṣurhavirādayaḥ //
payaḥ
/ payasī / payāṃsi / payasā / payābhyām //
supum
/ supuṃsī / supumāṃsi //
adaḥ
/ vibhaktikāryam / utvamatve / amū / amūni / śeṣaṃ puṃvat // ,
iti halantanapuṃsakaliṅgāḥ /
iti ṣaḍliṅgaprakaraṇam /
athāvyayāni
svarādinipātamavyayam // VLk_369 = P_1,1.37 //
svarādayo nipātāścāvyayasaṃjñāḥ syuḥ / svar / antar / prātar / punar / sanutar / uccais / nīcais / śanais / ṛdhak / ṛte / yugapat / ārāt / pṛthak / hyas / śvas / divā / rātrau / sāyam / ciram / manāk / īṣat / joṣam / tūṣṇīm / bahis / avas / samayā / nikaṣā / svayam / vṛthā / naktam / nañ / hetau / iddhā / addhā / sāmi / vat / brāhmaṇavat / kṣatriyavat // sanā / sanat / sanāt / upadhā / tiras / antarā / antareṇa / jyok / kam / ṣam / sahasā / vinā / nānā / svasti / svadhā / alam / vaṣaṭ / śrauṣaṭ / vauṣaṭ / anyat / asti / upāṃśu / kṣamā / vihāyasā / doṣā / mṛṣā / mithyā / mudhā / purā / mitho / mithas / prāyas / muhus / pravāhukam, pravāhikā / āryahalam / abhīkṣṇam / sākam / sārdham / namas / hiruk / dhik / atha / am / ām / pratām / praśān / pratān / mā / māṅ / ākṛtigaṇo 'yam //
ca / vā / ha / aha / eva / evam / nūnam / śaśvat / yugapat / bhūyas / kūpat / kuvit / net / cet / caṇ / kaccit / yatra / naha / hanta / mākiḥ / mākim / nakiḥ / nakim / māṅ / nañ / yāvat / tāvat / tve / dvai / tvai / rai / śrauṣaṭ / vauṣaṭ / svāhā / svadhā / vaṣaṭ / tum / tathāhi / khalu / kila / atho / atha / suṣṭhu / sma / ādaha / (
upasargavibhaktisvarapratirūpakāśca
)/ avadattam / ahaṃyuḥ / astikṣīrā / a / ā / i / ī / u / ū / e / ai / o / au / paśu / śukam / yathākathāca / pāṭ / pyāṭ / aṅga / hai / he / bhoḥ / aye / dya / viṣu / ekapade / yut / ātaḥ / cādirapyākṛtigaṇaḥ //
tasilādayaḥ prāk pāśapaḥ / śasprabhṛtayaḥ prāk samāsāntebhyaḥ / am / ām / kṛtvorthāḥ / tasivatī / nānāñau / etadantamapyavyayam //
kṛnmejantaḥ // VLk_370 = P_1,1.39 //
kṛdyo mānta ejantaśca tadantamavyayaṃ syāt / smāraṃ smāram / jīvase / pibadhyai //
ktvātosunkasunaḥ // VLk_371 = P_1,1.40 //
etadantamavyayam / kṛtvā / udetoḥ / visṛpaḥ //
avyayībhāvaśca // VLk_372 = P_1,1.41 //
adhihari //
avyayādāpsupaḥ // VLk_373 = P_2,4.82 //
avyayādvihitasyāpaḥ supaśca luk / tatra śālāyām //
sadṛśaṃ triṣu liṅgeṣu sarvāsu ca vibhaktiṣu / vacaneṣu ca sarveṣu yanna vyeti tadavyayam //
vaṣṭi bhāgurirallopamavāpyorupasargayoḥ / āpaṃ caiva halantānāṃ yathā vācā niśā diśā //
vagāhaḥ, avagāhaḥ / pidhānam, apidhānam //
ityavyayāni //
atha tiṅante bhvādayaḥ
laṭ, liṭ, luṭ, ḷṭ, leṭ, loṭ, laṅ, liṅ, luṅ, ḷṅ / eṣu pañcamo lakāraśchandomātragocaraḥ //
laḥ karmaṇi ca bhāve cākarmakebhyaḥ // VLk_375 = P_3,4.69 //
lakārāḥ sakarmakebhyaḥ karmaṇi kartari ca syurakarmakebhyo bhāve kartari ca //
vartamāne laṭ // VLk_376 = P_3,2.123 //
vartamāna kriyā vṛtterdhātorlaṭ syāt / aṭāvitau / uccāraṇa sāmarthyāllasya netvam /
bhū
sattāyām // 1 // kartṛ vivakṣāyāṃ
bhū l
iti sthite --- .
tiptasjhisipthasthamibvasmastātāñjhathāsāthāmdhvamiḍvahimahiṅ // VLk_377 = P_3,4.78 //
ete 'ṣṭādaśa lādeśāḥ syuḥ //
laḥ parasmaipadam // VLk_378 = P_1,4.99 //
lādeśāḥ parasmaipada saṃjñāḥ syuḥ //
taṅānāvātmanepadam // VLk_379 = P_1,4.100 //
taṅ pratyāhāraḥ śānackānacau caitatsaṃjñāḥ syuḥ / pūrva saṃjñāpavādaḥ //
anudāttaṅita ātmanepadam // VLk_380 = P_1,3.12 //
anudātteto ṅitaśca dhātorātmanepadaṃ syāt //
svaritañitaḥ kartrabhiprāye kriyāphale // VLk_381 = P_1,3.72 //
svariteto ñitaśca dhātorātmanepadaṃ syātkartṛgāmini kriyāphale //
śeṣātkartari parasmaipadam // VLk_382 = P_1,3.78 //
ātmanepada nimitta hīnāddhātoḥ kartari parasmaipadaṃ syāt //
tiṅastrīṇi trīṇi prathamamadhyamottamāḥ // VLk_383 = P_1,4.101 //
tiṅa ubhayoḥ padayostrikāḥ kramādetatsaṃjñāḥ syuḥ //
tānyekavacanadvivacanabahuvacanānyekaśaḥ // VLk_384 = P_1,4.102 //
labdha prathamādi saṃjñāni tiṅastrīṇi trīṇi pratyekamekavacanādi saṃjñāni syuḥ //
yuṣmadyupapade samānādhikaraṇe sthāninyapi madhyamaḥ // VLk_385 = P_1,4.105 //
tiṅvācyakārakavācini yuṣmadi prayujyamāne 'prayujyamāne ca madhyamaḥ //
asmadyuttamaḥ // VLk_386 = P_1,4.107 //
tathābhūte 'smadyuttamaḥ //
śeṣe prathamaḥ // VLk_387 = P_1,4.108 //
madhyamottamayoraviṣaye prathamaḥ syāt / bhū ti iti jāte //
tiṅ śitsārvadhātukam // VLk_388 = P_3,4.113 //
tiṅaḥ śitaśca dhātvadhikāroktā etatsaṃjñāḥ syuḥ //
kartari śap // VLk_389 = P_3,1.68 //
kartrarthe sārvadhātuke pare dhātoḥ śap //
sārvadhātukārdhadhātukayoḥ // VLk_390 = P_7,3.84 //
anayoḥ parayorigantāṅgasya guṇaḥ / avādeśaḥ / bhavati / bhavataḥ //
jho 'ntaḥ // VLk_391 = P_7,1.3 //
pratyayāvayavasya jhasyāntādeśaḥ / ato guṇe / bhavanti / bhavasi / bhavathaḥ / bhavatha //
ato dīrgho yañi // VLk_392 = P_7,3.101 //
ato 'ṅgasya dīrgho yañādau sārvadhātuke / bhavāmi / bhavāvaḥ / bhavāmaḥ / sa bhavati / tau bhavataḥ / te bhavanti / tvaṃ bhavasi / yuvāṃ bhavathaḥ / yūyaṃ bhavatha / ahaṃ bhavāmi / āvāṃ bhavāvaḥ / vayaṃ bhavāmaḥ //
parokṣe liṭ // VLk_393 = P_3,2.115 //
bhūtānadyatana parokṣārthavṛtter dhātorliṭ syāt / lasya tibādayaḥ /
parasmaipadānāṃ ṇalatususthalathusaṇalvamāḥ // VLk_394 = P_3,4.82 //
liṭastibādīnāṃ navānāṃ ṇalādayaḥ syuḥ /
bhū a
iti sthite -- .
bhuvo vugluṅliṭoḥ // VLk_395 = P_6,4.88 //
bhuvo vugāgamaḥ syāt luṅliṭoraci //
liṭi dhātoranabhyāsasya // VLk_396 = P_6,1.8 //
liṭi pare 'nabhyāsadhātvavayasyaikācaḥ prathamasya dve sta ādibhūtādacaḥ parasya tu dvitīyasya /
bhūv bhūv a
iti sthite -- .
pūrvo 'bhyāsaḥ // VLk_397 = P_6,1.4 //
atra ye dve vihite tayoḥ pūrvo 'bhyāsasaṃjñaḥ syāt //
halādiḥ śeṣaḥ // VLk_398 = P_7,4.60 //
abhyāsasyādirhal śiṣyate anye halo lupyante / iti valopaḥ //
hrasvaḥ // VLk_399 = P_7,4.59 //
abhyāsatyāco hrasvaḥ syāt //
bhavateraḥ // VLk_400 = P_7,4.73 //
bhavaterabhyāsokārasya aḥ syālliṭi //
abhyāse carca // VLk_401 = P_8,4.54 //
abhyāse jhalāṃ caraḥ syurjaśaśca / jhaśāṃ jaśaḥ khayāṃ cara iti vivekaḥ / babhūva / babhuvatuḥ / babhūvuḥ //
liṭ ca // VLk_402 = P_3,4.115 //
liḍādeśastiṅṅārdhadhātukasaṃjñaḥ //
ārdhadhātukasyeḍvalādeḥ // VLk_403 = P_7,2.35 //
valāderārdhadhāturasyeḍāgamaḥ syāt / babhūvitha / babhūvathuḥ / babhūva / babhūva / babhūviva / babhūvima /
anadyatane luṭ // VLk_404 = P_3,3.15 //
bhaviṣyatyanadyataner'the dhātorluṭ syāt //
syatāsī ḷluṭoḥ // VLk_405 = P_3,1.33 //
dhātoḥ
sya tāsi
etau pratyayau sto ḷluṭoḥ parataḥ / śabādyapavādaḥ /
ḷ
iti ḷṅḷṭorgrahaṇam /
ārdhadhātukaṃ śeṣaḥ // VLk_406 = P_2,4.114 //
tiṅśidbhyo 'nyo dhātoriti vihitaḥ pratyaya etatsaṃjñaḥ syāt / iṭ //
luṭaḥ prathamasya ḍāraurasaḥ // VLk_407 = P_2,4.85 //
ḍā rau ras
ete kramātsyuḥ / ḍitvasāmarthyādabhasyāpi ṭerlopaḥ / bhavitā //
tāsastyorlopaḥ // VLk_408 = P_7,4.50 //
tāserasteśca sasya lopassyāt sādau pratyaye pare /
ri ca // VLk_409 = P_7,4.51 //
rādau pratyaye tathā / bhavitārau / bhavitāraḥ / bhavitāsi / bhavitāsthaḥ / bhavitāstha / bhavitāsmi / bhavitāsvaḥ / bhavitāsmaḥ/
ḷṭ śeṣe ca // VLk_410 = P_3,3.13 //
bhaviṣyadarthāddhātorḷṭ kriyārthāyāṃ kriyāyāṃ satyāmasatyāṃ vā / s ya iṭ / bhaviṣyati / bhaviṣyataḥ / bhaviṣyanti / bhaviṣyasi / bhaviṣyathaḥ / bhaviṣyatha / bhaviṣyāmi / bhaviṣyāvaḥ / bhaviṣyāmaḥ/
loṭ ca // VLk_411 = P_3,3.162 //
vidhyādyartheṣu dhātorloṭ //
āśiṣi liṅloṭau // VLk_412 = P_3,3.173 //
eruḥ // VLk_413 = P_3,4.86 //
loṭa ikārasya uḥ / bhavatu //
tuhyostātaṅṅāśiṣyanyatarasyām // VLk_414 = P_7,1.35 //
āśiṣi tuhyostātaṅ vā / paratvātsarvādeśaḥ / bhavatāt //
loṭo laṅvat // VLk_415 = P_3,4.85 //
loṭastāmādayassalopaśca //
tasthasthamipāṃ tāṃtaṃtāmaḥ // VLk_416 = P_3,4.101 //
ṅitaścaturṇāṃ tāmādayaḥ kramātsyuḥ / bhavatām / bhavantu //
serhyapicca // VLk_417 = P_3,4.87 //
loṭaḥ serhiḥ so 'picca //
ato heḥ // VLk_418 = P_6,4.105 //
ataḥ parasya herluk / bhava / bhavatāt / bhavatam / bhavata /
merniḥ // VLk_419 = P_3,4.89 //
loṭo merniḥ syāt //
āḍuttamasya picca // VLk_420 = P_3,4.92 //
loḍuttamasyāṭ syāt picca / hinyorutvaṃ na, ikāroccāraṇa sāmarthyāt //
te prāgdhātoḥ // VLk_421 = P_1,4.80 //
te gatyupasargasaṃjñā dhātoḥ prāgeva prayoktavyāḥ //
āni loṭ // VLk_422 = P_8,4.16 //
upasargasithānnimittātparasya loḍādeśasyānītyasya nasya ṇaḥ syāt / prabhavāṇi
/ (duraḥ ṣatvaṇatvayorupasargatvapratiṣedho vaktavya
ḥ)/ duḥsthitiḥ / durbhavāni/ (
antaśśabdasyāṅki vidhiṇatveṣūpasargatvaṃ vācyam
)/ antarbhavāṇi //
nityaṃ ṅitaḥ // VLk_423 = P_3,4.99 //
sakārāntasya ṅiduttamasya nityaṃ lopaḥ / alo 'ntyasyeti salopaḥ / bhavāva / bhavāma /
anadyatane laṅ // VLk_424 = P_3,2.111 //
anadyatana bhūtārtha vṛtter dhātor laṅ syāt //
luṅlaṅḷṅkṣvaḍudāttaḥ // VLk_425 = P_6,4.71 //
eṣvaṅgasyāṭ //
itaśca // VLk_426 = P_3,4.100 //
ṅito lasya parasmaipadamikārāntaṃ yattadantasya lopaḥ / abhavat / abhavatām / abhavan / abhavaḥ / abhavatam / abhavata / abhavam / abhavāva / abhavāma //
vidhinimantraṇāmantraṇādhīṣṭasaṃpraśnaprārthaneṣu liṅ // VLk_427 = P_3,3.161 //
eṣvartheṣu dhātorliṅ //
yāsuṭ parasmaipadeṣūdātto ṅicca // VLk_428 = P_3,4.103 //
liṅaḥ parasmaipadānāṃ yāsuḍāgamo ṅicca //
liṅaḥ salopo 'nantyasya // VLk_429 = P_7,2.79 //
sārvadhātukaliṅo'nantyasya sasya lopaḥ / iti prāpte -- .
ato yeyaḥ // VLk_430 = P_7,2.80 //
ataḥ parasya sārvadhātukāvayavasya yās ityasya iy / guṇaḥ //
lopo vyorvali // VLk_431 = P_6,1.66 //
bhavet / bhavetām /
jherjus // VLk_432 = P_3,4.108 //
liṅo jherjus syāt / bhaveyuḥ / bhaveḥ / bhavetam / bhaveta / bhaveyam / bhaveva / bhavema //
liṅāśiṣi // VLk_433 = P_3,4.116 //
āśiṣi liṅastiṅārdhadhātukasaṃjñaḥ syāt //
kidāśiṣi // VLk_434 = P_3,4.104 //
āśiṣi liṅo yāsuṭ kit / skoḥ saṃyogādyoriti salopaḥ //
kṅiti ca // VLk_435 = P_1,1.5 //
gitkinṅinnimitte iglakṣaṇe guṇavṛddhī na staḥ / bhūyāt / bhūyāstām / bhūyāsuḥ / bhūyāḥ / bhūyāstam / bhūyāsta / bhūyāsam / bhūyāsva / bhūyāsma /
luṅ // VLk_436 = P_3,2.110 //
bhūtārthe dhātorluṅ syāt //
māṅi luṅ // VLk_437 = P_3,3.175 //
sarvalakārāpavādaḥ //
smottare laṅ ca // VLk_438 = P_3,3.176 //
smottare māṅi laṅ syāccālluṅ //
cli luṅi // VLk_439 = P_3,1.43 //
śabādyapavādaḥ //
cleḥ sic // VLk_440 = P_3,1.44 //
icāvitau //
gātisthāpābhūbhyaḥ sicaḥ parasmaipadeṣu // VLk_441 = P_2,4.77 //
ebhyaḥ sico luk syāt / gāpāviheṇādeśapibatī gṛhyate //
bhūsuvostiṅi // VLk_442 = P_7,3.88 //
bhū sū etayoḥ sārvadhātuke tiṅi pare guṇo na / abhūt / abhūtām / abhūvan / abhūḥ / abhūtam / abhūta / abhūvam / abhūva / abhūma /
na māṅyoge // VLk_443 = P_6,4.74 //
aḍāṭau na staḥ / mā bhavān bhūt / mā sma bhavat / mā sma bhūt //
liṅnimitte ḷṅ kriyātipattau // VLk_444 = P_3,3.139 //
hetuhetumadbhāvādi liṅnimittaṃ tatra bhaviṣyatyarthe ḷṅ syāt kriyāyā aniṣpattau gamyamānāyām / abhaviṣyat / abhaviṣyatām / abhaviṣyan / abhaviṣyaḥ / abhaviṣyatam / abhaviṣyata / abhaviṣyam / abhaviṣyāva / abhaviṣyāma / suvṛṣṭiścedabhaviṣyattadā subhikṣamabhaviṣyat, ityādi jñeyam //
ata
sātatyagamane // 2 // atati //
ata ādeḥ // VLk_445 = P_6,4.70 //
abhyāsasyāderato dīrghaḥ syāt / āta / ātatuḥ / ātuḥ / ātitha / ātathuḥ / āta / āta / ātiva / ātima / atitā / atiṣyati / atatu //
āḍajādīnām // VLk_446 = P_6,4.72 //
ajāderaṅgasyāṭ luṅlaṅḷṅkṣu / ātat / atet / atyāt / atyāstām / luṅi sici iḍāgame kṛte --- .
astisico 'pṛkte // VLk_447 = P_7,3.96 //
vidyamānāt sico 'steśca parasyāpṛktasya hala īḍāgamaḥ //
iṭa īṭi // VLk_448 = P_8,2.28 //
iṭaḥ parasya sasya lopaḥ syādīṭi pare / (
sijlopa ekādeśe siddho vācyaḥ)
/ ātīt / ātiṣṭām //
sijabhyastavidibhyaśca // VLk_449 = P_3,4.109 //
sico 'bhyastādvideśca parasya ṅitsaṃbandhino jherjus / ātiṣuḥ / ātīḥ / ātiṣṭam / ātiṣṭa / ātiṣam / ātiṣva / ātiṣma / ātiṣyat //
ṣidha
gatyām // 3 //
hrasvaṃ laghu // VLk_450 = P_1,4.10 //
saṃyoge garu // VLk_451 = P_1,4.11 //
saṃyoge pare hrasvaṃ guru syāt //
dīrghaṃ ca // VLk_452 = P_1,4.12 //
guru syāt //
pugantalaghūpadhasya ca // VLk_453 = P_7,3.86 //
pugantasya laghūpadhasya cāṅgasyeko guṇaḥ sārvadhātukārdhadhātukayoḥ / dhātvāderiti saḥ / sedhati / ṣatvam / siṣedha //
asaṃyogālliṭ kit // VLk_454 = P_1,2.5 //
asaṃyogātparo 'pilliṭ kit syāt / siṣidhatuḥ / siṣidhuḥ / siṣedhitha / siṣidhathuḥ / siṣidha / siṣedha / siṣidhiva / siṣidhima / sedhitā / sedhiṣyati / sedhatu / asedhat / sedhet / sidhyāt / asedhīt / asedhiṣyat / evam --
citī
saṃjñāne // 4 //
śuca
śoke // 5 //
gada
vyaktāyāṃ vāci // 6 // gadati //
nergadanadapatapadaghumāsyatihantiyātivātidrātipsātivapativahatiśāmyati cinotidegdhiṣu ca // VLk_455 = P_8,4.17 //
upasargasthānnimittātparasya nernasya ṇo gadādiṣu pareṣu / praṇigadati //
kuhoścuḥ // VLk_456 = P_7,4.62 //
abhyāsakavargahakārayoścavargādeśaḥ //
ata apadhāyāḥ // VLk_457 = P_7,2.116 //
upadhāyā ato vṛddhiḥ syāt ñiti ṇiti ca pratyaye pare / jagāda / jagadatuḥ / jagaduḥ / jagaditha / jagadathuḥ / jagada //
ṇaluttamo vā // VLk_458 = P_7,1.91 //
uttamo ṇal vā ṇitsyāt / jagāda, jagada / jagadiva / jagadima / gaditā / gadiṣyati / gadatu / agadat / gadet / gadyāt //
ato halāderlaghoḥ // VLk_459 = P_7,2.7 //
halāderlaghorakārasya vṛddhirveḍādau parasmaipade sici / agādīt, agadīt / agadiṣyat //
ṇada
avyakte śabde // 7 //
ṇo naḥ // VLk_460 = P_6,1.65 //
dhātvāderṇasya naḥ / ṇopadeśāstvanardnāṭināthnādhnandanakkanṝnṛtaḥ //
upasargādasamāse 'pi ṇopadeśasya // VLk_461 = P_8,4.14 //
upasargasthānnimittātparasya dhātornasya ṇaḥ / praṇadati / praṇinadati / nadati / nanāda //
ata ekahalmadhye 'nādeśāderliṭi // VLk_462 = P_6,4.120 //
liṇnimittādeśādikaṃ na bhavati yadaṅgaṃ tadavayavasyāsaṃyuktahalmadhyasthasyāta etvamabhyāsalopaśca kiti liṭi / nedatuḥ / neduḥ //
thali ca seṭi // VLk_463 = P_6,4.121 //
prāguktaṃ syāt / neditha / nedathuḥ / neda / nanāda, nanada / nediva / nedima / naditā / nadiṣyati / nadatu / anadat / nadet / nadyāt / anādīt, anadīt / anadiṣyat //
ṭu nadi
samṛddhau // 8 //
ādirñiṭuḍavaḥ // VLk_464 = P_1,3.5 //
upadeśe dhātorādyā ete itaḥ syuḥ //
idito num dhātoḥ // VLk_465 = P_7,1.58 //
nandati / nananda / nanditā / nandiṣyati / nandatu / anandat / nandet / nandyāt / anandīt / anandiṣyat / arca pūjāyām // 9 // arcati //
tasmānnuḍ dvihalaḥ // VLk_466 = P_7,4.71 //
dvihalo dhātordīrghībhūtātparasya nuṭ syāt / ānarca / ānarcatuḥ / arcitā / arciṣyati / arcatu / ārcat / arcet / arcyāt / ārcīt / ārciṣyat //
vraja
gatau // 10 // vrajati / vavrāja / vrajitā / vrajiṣyati / vrajatu / avrajat / vrajet / vrajyāt //
vadavrajahalantasyācaḥ // VLk_467 = P_7,2.3 //
eṣāmaco vṛddhiḥ sici parasmaipadeṣu / avrājīt / avrajiṣyat //
kaṭe
varṣāvaraṇayoḥ // 11 // kaṭati / cakāṭa / cakaṭatuḥ / kaṭitā / kaṭiṣyati / kaṭatu / akaṭat / kaṭet / kaṭyāt //
hmyantakṣaṇaśvasajāgṛṇiśvyeditām // VLk_468 = P_7,2.5 //
hamayāntasya kṣaṇāderṇyantasya śvayatereditaśca vṛddhirneḍādau sici / akaṭīt / akaṭiṣyat //
gupū
rakṣaṇe // 12 //
gupūdhūpavicchipaṇipanibhya āyaḥ // VLk_469 = P_3,1.28 //
ebhya āyaḥ pratyayaḥ syāt svārthe //
sanādyantā dhātavaḥ // VLk_470 = P_3,1.32 //
sanādayaḥ kamerṇiṅantāḥ pratyayā ante yeṣāṃ te dhātusaṃjñakāḥ / dhātutvāllaḍādayaḥ / gopāyati //
āyādaya ārdhadhātuke vā // VLk_471 = P_3,1.31 //
ārdhadhātukavivakṣāyāmāyādayo vā syuḥ / (
kāsyanekāca ām vaktavyaḥ)
/ liṭi āskāsorāmvidhānānmasya nettvam //
ato lopaḥ // VLk_472 = P_6,4.48 //
ārdhadhātukopadeśe yadadantaṃ tasyāto lopa ārdhadhātuke //
āmaḥ // VLk_473 = P_2,4.81 //
āmaḥ parasya luk //
kṛñ cānuprayujyate liṭi // VLk_474 = P_3,1.40 //
āmantālliṭparāḥ kṛbhvastayo 'nuprayujyante / teṣāṃ dvitvādi //
urat // VLk_475 = P_7,4.66 //
abhyāsaṛvarṇasyāt pratyaye / raparaḥ / halādiḥ śeṣaḥ / vṛddhiḥ / gopāyāñcakāra / dvitvātparatvādyaṇi prāpte ----- .
dvirvacane 'ci // VLk_476 = P_1,1.59 //
dvitvanimitte 'ci aca ādeśo na dvitve kartavye / gopāyāñcakratuḥ //
ekāca upadeśe 'nudāttāt // VLk_477 = P_7,2.10 //
upadeśe yo dhāturekājanudāttaśca tata ārdhadhātukasyeṇna /
ūdṝdantairyautirukṣṇuśīṅsnunukṣuśviḍīṅśribhiḥ /
vṛṅvṛñbhyāṃ ca vinaikāco 'janteṣu nihatāḥ smṛtāḥ //
kānteṣu śaklekaḥ / cānteṣu pacmucricvacvicsicaḥ ṣaṭ / chānteṣu pracchekaḥ / jānteṣu tyajnijirbhajbhañjbhujbhrasjmasjyajyujruj rañjvijirsvañjsañjsṛjaḥ pañcadaśa // dānteṣu adkṣudkhidchidtud nudpadyabhidvidyativinadvindśadsadsvidyaskandhadaḥ ṣoḍaśa / dhānteṣu krudhkṣudhbudhyabandhyudhrudhrādhvyadhsādhśudhsidhyā ekādaśa / nānteṣu manyahanī dvau / pānteṣu āpchupkṣiptaptiptṛpyadṛpyalipalupvapśapsvap sṛpastrayodaśa / bhānteṣu yabhrabhlabhastrayaḥ / mānteṣu gamyamnamramaścatvāraḥ / śānteṣu kraśdaṃśdiśdṛśmṛśriśruśliśviśspṛśo daśa / ṣānteṣu kṛṣ tviṣtuṣdviṣpuṣyapiṣviṣśiṣśuṣśliṣyā ekādaśa // sānteṣu ghasvasatī dvau / hānteṣu dahdihduhnahmihruhlihvaho 'ṣṭau / anudāttā halanteṣu dhātavastryadhikaṃ śatam / gopāyāñcakartha / gopāyāñcakrathuḥ / gopāyāñcakra / gopāyāñcakāra / gopāyāñcakara / gopāyāñcakṛva / gopāyāñcakṛma / gopāyāmbabhūva, gopāyāmāsa / jugopa / jugupatuḥ / jugupuḥ //
svaratisūtisūyatidhūñūdito vā // VLk_478 = P_7,2.44 //
svaratyāderūditaśca parasya valāderārdhadhātukasyeḍ vā syāt / jugopitha, jugoptha / gopāyitā, gopitā, goptā / gopāyiṣyati, gopiṣyati, gopsyati / gopāyatu / agopāyat / gopāyet / gopāyyāt, gupyāt / agopāyīt //
neṭi // VLk_479 = P_7,2.4 //
iḍādau sici halantasya vṛddhirna / agopīt, agaupsīt //
jhalo jhali // VLk_480 = P_8,2.26 //
jhalaḥ parasya sasya lopo jhali / agauptām / agaupsuḥ / agaupsīḥ / agauptam / agaupta / agaupsam / agaupsva / agaupsma / agopāyiṣyat, agopiṣyat, agopsyat //
kṣi
kṣaye // 13 // kṣayati / cikṣāya / cikṣiyatuḥ / cikṣiyuḥ / ekāca iti niṣedhe prāpte -- .
kṛsṛbhṛvṛstudrusruśruvo liṭi // VLk_481 = P_7,2.13 //
krādibhya eva liṭa iṇna syādanyasmādaniṭo 'pi syāt //
acastāsvatthalyaniṭo nityam // VLk_482 = P_7,2.61 //
upadeśe 'janto yo dhātustāsau nityāniṭ tatasthala iṇna //
upadeśe 'tvataḥ // VLk_483 = P_7,2.62 //
upadeśe 'kāravatastāsau nityāniṭaḥ parasya thala iṇna syāt //
ṛto bhāradvājasya // VLk_484 = P_7,2.63 //
tāsau nityāniṭa ṛdantādeva thalo neṭ bhāradvājasya mate / tena anyasya syādeva / ayamatra saṃgrahaḥ --- ajanto 'kāravānvā yastāsyaniṭthali veḍayam / ṛdanta īdṛṅnityāniṭ krādyanyo liṭi seḍbhavet //
cikṣayitha, cikṣetha / cikṣiyathuḥ / cikṣiya / cikṣāya, cikṣaya / cikṣiyiva / cikṣiyima / kṣetā / kṣeṣyati / kṣayatu / akṣayat / kṣayet //
akṛtsārvadhātukayordīrghaḥ // VLk_485 = P_7,4.25 //
ajantāṅgasya dīrgho yādau pratyaye na tu kṛtsārvadhātukayoḥ / kṣīyāt //
sici vṛddhiḥ parasmaipadeṣu // VLk_486 = P_7,2.1 //
igantāṅgasya vṛddhiḥ syāt parasmaipade sici / akṣaiṣīt / akṣeṣyat //
tapa
santāpe // 14 // tapati / tatāpa / tepatuḥ / tepuḥ / tepitha, tataptha / tepiva / tepima / taptā / tapsyati / tapatu / atapat / tapet / tapyāt / atāpsīt / atāptām / atapsyat //
kramu
pādavikṣepe // 15 //
vā bhrāśabhlāśabhramukramuklamutrasitruṭilaṣaḥ // VLk_487 = P_3,1.70 //
ebhyaḥ śyanvā kartrarthe sārvadhātuke pare / pakṣe śap //
kramaḥ parasmaipadeṣu // VLk_488 = P_7,3.76 //
kramo dīrghaḥ parasmaipade śiti / krāmyati, krāmati / cakrāma / kramitā / kramiṣyati / krāmyatu, krāmatu / akrāmyat, akrāmat / krāmyet / krāmet / kramyāt / akramīt / akramiṣyat //
pā
pāne // 16 //
pāghrādhmāsthāmnādāṇdṛśyartisartiśadasadāṃ pibajighradhamatiṣṭhamanayacchapaśyarcchadhauśīyasīdāḥ // VLk_489 = P_7,3.78 //
pādīnāṃ pibādayaḥ syuritsaṃjñakaśakārādau pratyaye pare / pibādeśo 'dantastena na guṇaḥ / pibati //
āta au ṇalaḥ // VLk_490 = P_7,1.34 //
ādantāddhātorṇala aukārādeśaḥ syāt / papau //
āto lopa iṭi ca // VLk_491 = P_6,4.64 //
ajādyorārdhadhātukayoḥ kṅidiṭoḥ parayorāto lopaḥ / papatuḥ / papuḥ / papitha, papātha / papathuḥ / papa / papau / papiva / papima / pātā / pāsyati / pibatu / apibat / pibet //
erliṅi // VLk_492 = P_6,4.67 //
ghusaṃjñakānāṃ māsthādīnāṃ ca etvaṃ syādārdhadhātuke kiti liṅi / peyāt / gātistheti sico luk / apāt / apātām //
ātaḥ // VLk_493 = P_3,4.110 //
sijluki ādantādeva jherjus //
usyapadāntāt // VLk_494 = P_6,1.96 //
apadāntādakārādusi pararūpamekādeśaḥ / apuḥ / apāsyat //
glai
harṣakṣaye // 17 // glāyati //
ādeca upadeśe 'śiti // VLk_495 = P_6,1.45 //
upadeśe ejantasya dhātorātvaṃ na tu śiti / jaglau / glātā / glāsyati / glāyatu / aglāyat / glāyet //
vānyasya saṃyogādeḥ // VLk_496 = P_6,4.68 //
ghumāsthāderanyasya saṃyogāderdhātorāta etvaṃ vārdhadhātuke kiti liṅi / gleyāt, glāyāt //
yamaramanamātāṃ sak ca // VLk_497 = P_7,2.73 //
eṣāṃ sak syādebhyaḥ sica iṭ syātparasmaipadeṣu / aglāsīt / aglāsyat //
hvṛ
kauṭilye // 18 // hvarati //
ṛtaśca saṃyogāderguṇaḥ // VLk_498 = P_7,4.10 //
ṛdantasya saṃyogāderaṅgasya guṇo liṭi / upadhāyā vṛddhiḥ / jahvāra / jahvaratuḥ / jahvaruḥ / jahvartha / jahvarathuḥ / jahvara / jahvāra, jahvara / jahvariva / jahvarima / hvartā //
ṛddhanoḥ sye // VLk_499 = P_7,2.10 //
ṛto hanteśca syasyeṭ / hvariṣyati / hvaratu / ahvarat / hvaret //
guṇo 'rtisaṃyogādyoḥ // VLk_500 = P_7,4.29 //
arteḥ saṃyogāderṛdantasya ca guṇaḥ syādyaki yādāvārdhadhātuke liṅi ca / hvaryāt / ahvārṣīt / ahvariṣyat //
śru
śravaṇe // 19 //
śruvaḥ śṛ ca // VLk_501 = P_6,1.74 //
śruvaḥ śṛ ityādeśaḥ syāt śnupratyayaśca / śṛṇoti //
sārvadhātukamapit // VLk_502 = P_1,2.4 //
apitsārvadhātukaṃ ṅidvat / śṛṇutaḥ //
huśnuvoḥ sārvadhātuke // VLk_503 = P_6,4.87 //
huśnuvoranekāco 'saṃyogapūrvasyovarṇasya yaṇ syādaci sārvadhātuke / śṛṇvanti / śṛṇoṣi / śṛṇuthaḥ / śṛṇutha / śṛṇomi //
lopaścāsyānyatarasyāṃ mvoḥ // VLk_504 = P_6,4.107 //
asaṃyogapūrvasya pratyayokārasya lopo vā mvoḥ parayoḥ / śṛṇvaḥ, śṛṇuvaḥ / śṛṇmaḥ, śṛṇumaḥ / śuśrāva / śuśruvatuḥ / śuśruvuḥ / śuśrotha / śuśruvathuḥ / śuśruva / śuśrāva, śuśrava / śuśruva / śuśruma / śrotā / śroṣyati / śṛṇotu, śṛṇutāt / śṛṇutām / śṛṇvantu //
utaśca pratyayādasaṃyogapūrvāt // VLk_505 = P_6,4.106 //
asaṃyogapūrvātpratyayoto herluk / śṛṇu, śṛṇutāt / śṛṇutam / śṛṇuta / guṇāvādeśau / śṛṇavāni / śṛṇavāva / śṛṇavāma / aśṛṇot / aśṛṇutām / aśṛṇvan / aśṛṇoḥ / aśṛṇutam / aśṛṇuta / aśṛṇavam / aśṛṇva, aśṛṇuva / aśṛṇma, aśṛṇuma / śṛṇuyāt / śṛṇuyātām / śṛṇuyuḥ / śṛṇuyāḥ / śṛṇuyātam / śṛṇuyāta / śṛṇuyām / śṛṇuyāva / śṛṇuyāma / śrūyāt / aśrauṣīt / aśroṣyat //
gamḷ
gatau // 20 //
iṣugamiyamāṃ chaḥ // VLk_506 = P_7,3.77 //
eṣāṃ chaḥ syāt śiti / gacchati / jagāma //
gamahanajanakhanaghasāṃ lopaḥ kṅityanaṅi // VLk_507 = P_6,4.98 //
eṣāmupadhāyā lopo 'jādau kṅiti na tvaṅi / jagmatuḥ / jagmuḥ / jagamitha, jagantha / jagmathuḥ / jagma / jagāma, jagama / jagmiva / jagmima / gantā //
gameriṭ parasmaipadeṣu // VLk_508 = P_7,2.58 //
gameḥ parasya sāderārdhadhātukasyeṭ syāt parasmaipadeṣu / gamiṣyati / gacchatu / agacchat / gacchet / gamyāt //
puṣādidyutādyḷditaḥ parasmaipadeṣu // VLk_509 = P_3,1.55 //
śyanvikaraṇapuṣāderdyutāderḷditaśca cleraṅ parasmaipadeṣu / agamat / agamiṣyat //
iti parasmaipadinaḥ /
edha
vṛddhau // 1 //
ṭita ātmanapadānāṃ ṭere // VLk_510 = P_3,4.79 //
ṭito lasyātmanepadānāṃ ṭeretvam / edhate //
āto ṅitaḥ // VLk_511 = P_7,2.81 //
ataḥ parasya ṅitāmākārasya iy syāt / edhete / edhante //
thāsaḥ se // VLk_512 = P_3,4.80 //
ṭito lasya thāsaḥ se syāt / edhase / edhethe / edhadhve / ato guṇe / edhe / edhāvahe / edhāmahe //
ijādeśca gurumato 'nṛcchaḥ // VLk_513 = P_3,1.36 //
ijādiryo dhāturgurumānṛcchatyanyastata ām syālliṭi //
āmpratyayavatkṛño 'nuprayogasya // VLk_514 = P_1,3.63 //
āmpratyayo yasmādityatadguṇasaṃvijñāno bahuvrīhiḥ / āmprakṛtyā tulyamanuprayujyamānāt kṛño 'pyātmanepadam //
liṭastajhayoreśirec // VLk_515 = P_3,4.81 //
liḍādeśayostajhayoreś irejetau staḥ / edhāñcakre / edhāñcakrāte / edhāñcakrire / edhāñcakṛṣe / edhāñcakrāthe //
iṇaḥ ṣīdhvaṃluṅliṭāṃ dho 'ṅgāt // VLk_516 = P_8,3.78 //
iṇantādaṅgātpareṣāṃ ṣīdhvaṃluṅliṭāṃ dhasya ḍhaḥ syāt // edhāñcakṛḍhve / edhāñcakre / edhāñcakṛvahe / edhāñcakṛmahe / edhāmbabhūva / edhāmāsa / edhitā / edhitārau / edhitāraḥ / edhitāse / edhitāsāthe //
dhi ca // VLk_517 = P_8,2.25 //
dhādau pratyaye pare sasya lopaḥ / edhitādhve //
ha eti // VLk_518 = P_7,4.25 //
tāsastyoḥ sasya haḥ syādeti pare / edhitāhe / edhitāsvahe / edhitāsmahe / edhiṣyate / edhiṣyete / edhiṣyante / edhiṣyase / edhiṣyethe / edhiṣyadhve / edhiṣye / edhiṣyāvahe / edhiṣyāmahe //
āmetaḥ // VLk_519 = P_3,4.90 //
loṭa ekārasyām syāt / edhatām / edhetām / edhantām //
savābhyāṃ vāmau // VLk_520 = P_3,4.91 //
savābhyām parasya loḍetaḥ kramādvāmau staḥ / edhasva / edhethām / edhadhvam //
eta ai // VLk_521 = P_3,4.93 //
loḍuttamasya eta ai syāt / edhai / edhāvahai / edhāmahai // āṭaśca / aidhata / aidhetām / aidhanta / aidhathāḥ / aidhethām / aidhadhvam / aidhe / aidhāvahi / aidhāmahi //
liḍaḥ sīyuṭ // VLk_522 = P_3,4.102 //
salopaḥ / edheta / edheyātām //
jhasya ran // VLk_523 = P_3,4.105 //
liṅo jhasya ran syāt / edheran / edhethāḥ / edheyāthām / edhedhvam //
iṭo 't // VLk_524 = P_3,4.106 //
liṅādeśasya iṭo 'tsyāt / edheya / edhevahi / edhemahi //
suṭ tithoḥ // VLk_525 = P_3,4.107 //
liṅastathoḥ suṭ / yalopaḥ / ārdhadhātukatvātsalopo na / edhiṣīṣṭa / edhiṣīyāstām / edhiṣīran / edhiṣīṣṭhāḥ / edhiṣīyāsthām / edhiṣīdhvam / edhiṣīya / edhiṣīvahi / edhiṣīmahi / aidhiṣṭa / aidhiṣātām //
ātmanepadeṣvanataḥ // VLk_526 = P_7,1.5 //
anakārātparasyātmanepadeṣu jhasya adityādeśaḥ syāt / aidhiṣata / aidhiṣṭhāḥ / aidhiṣāthām / aidhiḍhvam / aidhiṣi / aidhiṣvahi / aidhiṣmahi / aidhiṣyata / aidhiṣyetām / aidhiṣyanta / aidhiṣyathāḥ / aidhiṣyethām / aidhiṣyadhvam / aidhiṣye / aidhiṣyāvahi / aidhiṣyāmahi //
kamu
kāntau // 2 //
kramerṇiṅ // VLk_527 = P_3,1.30 //
svārthe / ṅittvāttaṅ / kāmayate //
ayāmantālvāyyetnviṣṇuṣu // VLk_528 = P_6,4.55 //
ām anta ālu āyya itnu iṣṇu eṣu ṇerayādeśaḥ syāt / kāmāyāñcakre / āyādaya iti ṇiṅ vā / cakame / cakamāte / cakamire / cakamiṣe / cakamāthe / cakamidhve / cakame / cakamivahe / cakamimahe / kāmayitā / kāmayitāse / kamitā / kāmayiṣyate, kamiṣyate / kāmayatām / akāmayata / kāmayeta / kāmayiṣīṣṭa //
vibhāṣeṭaḥ // VLk_529 = P_8,3.79 //
iṇaḥ paro ya iṭ tataḥ pareṣāṃ ṣīdhvaṃluṅliṭāṃ dhasya vā ḍhaḥ / kāmayiṣīḍhvam, kāmayiṣīdhvam / kamiṣīṣṭa / kamiṣīdhvam //
ṇiśridruśrubhyaḥ kartari caṅ // VLk_530 = P_3,1.48 //
ṇyantāt śryādibhyaśca cleścaṅ syāt kartrarthe luṅi pare /
akāmi a ta
iti sthite -- .
ṇeraniṭi // VLk_531 = P_6,4.51 //
aniḍādāvārdhadhātuke pare ṇerlopaḥ syāt /
ṇau caṅyupadhāyā hrasvaḥ // VLk_532 = P_7,4.1 //
caṅpare ṇau yadaṅgaṃ tasyopadhāyā hrasvaḥ syāt //
caṅi // VLk_533 = P_6,1.11 //
caṅi pare anabhyāsasya dhātvavayavasyaikācaḥ prathamasya dve sto 'jāderdvitīyasya //
sanvallaghuni caṅpare 'naglope // VLk_534 = P_7,4.93 //
caṅpare ṇau yadaṅgaṃ tasya yo 'bhyāso laghuparaḥ, tasya sanīva kāryaṃ syāṇṇāvaglope 'sati //
sanyataḥ // VLk_535 = P_7,4.79 //
abhyāsasyāta it syāt sani //
dīrgho laghoḥ // VLk_536 = P_7,4.94 //
laghorabhyāsasya dīrghaḥ syāt sanvadbhāvaviṣaye / acīkamata, ṇiṅbhāvapakṣe -- (
kameścleścaṅ vācya
ḥ) / acakamata / akāmayiṣyata, akamiṣyata //
aya
gatau // 3 // ayate //
upasargasyāyatau // VLk_537 = P_8,2.19 //
ayatiparasyopasargasya yo rephastasya latvaṃ syāt / plāyate / palāyate //
dayāyāsaśca // VLk_538 = P_3,1.37 //
day ay ās ebhya ām syālliṭi / ayāñcakre / ayitā / ayiṣyate / ayatām / āyata / ayeta / ayiṣīṣṭa / vibhāṣeṭaḥ / ayiṣīḍhvam, ayiṣīdhvam / āyiṣṭa / āyiḍhvam, āyidhvam / āyiṣyata //
dyuta
dīptau // 4 // dyotate //
dyutisvāpyoḥ samprasāraṇam // VLk_539 = P_7,4.67 //
anayorabhyāsasya samprasāraṇaṃ syāt / didyute //
dyudbhyo luṅi // VLk_540 = P_1,3.91 //
dyutādibhyo luṅaḥ parasmaipadaṃ vā syāt / puṣādītyaṅ / adyutat, adyotiṣṭa / adyotiṣyata // evaṃ
śvitā
varṇe // 5 //
ñimidā
snehane // 6 //
ñiṣvidā
snehanamocanayoḥ // 7 // mohanayorityeke /
ñikṣvidā
cetyeke //
ruca
dīptāvabhiprītau ca // 8 //
ghuṭa
parivartane // 9 //
śubha
dīptau // 10 //
kṣubha
saṃcalane // 11 //
ṇabha
tubha hiṃsāyām // 12-13 //
sraṃsu bhraṃsu dhvaṃsu
avasraṃsane // 14-15-16 // dhvaṃsu gatau ca //
srambhu
viśvāse // 17 //
vṛtu
vartane // 18 // vartate / vavṛte / vartitā //
vṛdbhyaḥ syasanoḥ // VLk_541 = P_1,4.92 //
vṛtādibhyaḥ pañcabhyo vā parasmaipadaṃ syātsye sani ca //
na vṛdbhyaścaturbhyaḥ // VLk_542 = P_7,2.59 //
vṛtuvṛdhuśṛdhusyandūbhyaḥ sakārāderārdhadhātukasyeṇ na syāt taṅānayorabhāve / vartsyati, vartiṣyate / vartatām / avartata / varteta / vartiṣīṣṭa / avartiṣṭa / avartsyat, avartiṣyat //
dada
dāne // 19 // dadate //
na śasadadavādiguṇānām // VLk_543 = P_6,4.126 //
śaserdadervakārādīnāṃ guṇaśabdena vihito yo 'kārastasya ettvābhyāsalopau na / dadade / dadadāte / dadadire / daditā / dadiṣyate / dadatām / adadata / dadeta / dadiṣīṣṭa / adadiṣṭa / adadiṣyata //
trapūṣ
lajjāyām // 20 // trapate //
tṝphalabhajatrapaśca // VLk_544 = P_6,4.122 //
eṣāmata ettvamabhyāsalopaśca syāt kiti liṭi seṭi thali ca / trepe / trapitā, traptā / trapiṣyate, trapsyate / trapatām / atrapata / trapeta / trapiṣīṣṭa, trapsīṣṭa / atrapiṣṭa, atrapta / atrapiṣyata, atrapsyata //
ityātmanepadinaḥ//
śriñ
sevāyām // 1 // śrayati, śrayate / śiśrāya, śiśriye / śrayitāsi, śrayitāse / śrayiṣyati, śrayiṣyate / śrayatu, śrayatām / aśrayat, aśrayata / śrayet, śrayeta / śrīyāt, śrayiṣīṣṭa / caṅ / aśiśriyat, aśiśriyata / aśrayiṣyat, aśrayiṣyata //
bhṛñ
bharaṇe // 2 // bharati, bharate / babhāra / babhratuḥ / babhruḥ / babhartha / babhṛva / babhṛma / babhre / babhṛṣe / bhartāsi, bhartāse / bhariṣyati, bhariṣyate / bharatu, bharatām / abharat, abharata / bharet, bhareta //
riṅ śayagliṅkṣu // VLk_545 = P_7,4.28 //
śe yaki yādāvārdhadhātuke liṅi ca ṛto riṅ ādeśaḥ syāt / rīṅi prakṛte riṅvidhānasāmarthyāddīrgho na / bhriyāt //
uśca // VLk_546 = P_1,2.12 //
ṛvarṇātparau jhalādī liṅsicau kitau stastaṅi / bhṛṣīṣṭa / bhṛṣīyāstām / abhārṣīt //
hrasvādaṅgāt // VLk_547 = P_8,2.27 //
sico lopo jhali / abhṛta / abhṛṣātām / abhariṣyat, abhariṣyata //
hṛñ
haraṇe // 3 // harati, harate / jahāra / jahartha / jahriva / jahrima / jahre / jahriṣe / hartāsi, hartāse / hariṣyati, hariṣyate / haratu, haratām / aharat, aharata / haret, hareta / hriyāt, hṛṣīṣṭa / hṛṣīyāstām / ahārṣīt, ahṛta / ahariṣyat, ahariṣyata //
dhṛñ
dhāraṇe // 4 // dharati, dharate //
ṇīñ
prāpaṇe // 5 // nayati, nayate //
ḍupacaṣ
pāke // 6 // pacati, pacate / papāca / pecitha, papaktha / pece / paktāsi, paktāse //
bhaja
sevāyām // 7 // bhajati, bhajate / babhāja, bheje / bhaktāsi, bhaktāse / bhakṣyati, bhakṣyate / abhākṣīt, abhakta / abhakṣātām //
yaja
devapūjā saṅgatikaraṇadāneṣu // 8 // yajati, yajate //
liṭyabhyāsasyobhayeṣām // VLk_548 = P_6,1.17 //
vacyādīnāṃ grahyādīnāṃ cābhyāsasya samprasāraṇaṃ liṭi / iyāja //
vacisvapiyajādīnāṃ kiti // VLk_549 = P_6,1.15 //
vacisvapyoryajādīnāṃ ca saṃprasāraṇaṃ syāt kiti / ījatuḥ / ījuḥ / iyajitha, iyaṣṭha / īje / yaṣṭā //
ṣaḍhoḥ kaḥ si // VLk_550 = P_8,2.41 //
yakṣyati, yakṣyate / ijyāt, yakṣīṣṭa / ayākṣīt, ayaṣṭa //
vah
a prāpaṇe // 9 // vahati, vahate / uvāha / ūhatuḥ / ūhuḥ / uvahitha //
jhaṣastāthordho 'dhaḥ // VLk_551 = P_8,2.40 //
jhaṣaḥ parasyostathordhaḥ syānna tu dadhāteḥ //
ḍho ḍhe lopaḥ // VLk_552 = P_8,3.13 //
sahivahorodavarṇasya // VLk_553 = P_6,3.112 //
anayoravarṇasya otsyāḍḍhalope / uvoḍha / ūhe / voḍhā / vakṣyati / avākṣīt / avoḍhām / avākṣuḥ / avākṣīḥ / avoḍham / avoḍha / avākṣam / avākṣva / avākṣma / avoḍha / avakṣātām / avakṣata / avoḍhāḥ / avakṣāthām / avoḍhvam / avakṣi / avakṣvahi / avakṣmahi //
iti bhvādayaḥ // 1 //
athādādayaḥ
ada
bhakṣaṇe // 1 //
adiprabhṛtibhyaḥ śapaḥ // VLk_554 = P_2,4.72 //
luk syāt / atti / attaḥ / adanti / atsi / atthaḥ / attha / admi / advaḥ / admaḥ /
liṭyanyatarasyām // VLk_555 = P_2,4.40 //
ado ghasḷ vā syālliṭi / jaghāsa / upadhālopaḥ //
śāsivasighasīnāṃ ca // VLk_556 = P_8,3.60 //
iṇkubhyāṃ parasyaiṣāṃ sasya ṣaḥ syāt / ghasya cartvam // jakṣatuḥ / jakṣuḥ / jaghasitha / jakṣathuḥ / jakṣa / jaghāsa, jaghasa / jakṣiva / jakṣima / āda / ādatuḥ / āduḥ //
iḍattyartivyayatīnām // VLk_557 = P_7,2.66 //
ad ṛ vyeñ ebhyasthalo nityamiṭ syāt / āditha / attā / atsyati / attu / attāt / attām / adantu //
hujhalbhyo herdhiḥ // VLk_558 = P_6,4.101 //
horjhalantebhyaśca herdhiḥ syāt / addhi / attāt / attam / atta / adāni / adāva / adāma //
adaḥ sarveṣām // VLk_559 = P_7,3.100 //
adaḥ parasyāpṛktasārvadhātukasya aṭ syātsarvamatena / ādat / āttām / ādan / ādaḥ / āttam / ātta / ādam / ādva / ādma / adyāt / adyātām / adyuḥ / adyāt / adyāstām / adyāsuḥ //
luṅsanorghasḷ // VLk_560 = P_2,4.37 //
ado ghasḷ syālluṅi sani ca / ḷditvādaṅ / aghasat / ātsyat //
hana
hiṃsāgatyoḥ // 2 // hanti //
anudāttopadeśavanatitanotyādīnāmanunāsikalopo jhali kṅiti // VLk_561 = P_6,4.37 //
anunāsikāntānāmeṣāṃ vanateśca lopaḥ syājjhalādau kiti ṅiti pare / yamiraminamigamihanimanyatayo 'nudāttopadeśāḥ / tanu kṣaṇu kṣiṇu ṛṇu tṛṇu ghṛṇu vanu manu tanotyādayaḥ / hataḥ / ghnanti / haṃsi / hathaḥ / hatha / hanmi / hanvaḥ / hanmaḥ / jaghāna / jaghnatuḥ / jaghnuḥ //
abhyāsācca // VLk_562 = P_7,3.55 //
abhyāsātparasya hanterhasya kutvaṃ syāt / jaghanitha, jaghantha / jaghnathuḥ / jaghna / jaghniva / jaghnima / hantā / haniṣyati / hantu, hatāt / hatām / ghnantu //
hanterjaḥ // VLk_563 = P_6,4.36 //
hau pare //
asiddhavadatrābhāt // VLk_564 = P_6,4.22 //
ita urdhvamāpādasamāpterābhīyam, samānāśraye tasminkartavye tadasiddham / iti jasyāsiddhatvānna herluk / jahi, hatāt / hatam / hata / hanāni / hanāva / hanāma / ahan / ahatām / aghnan / ahan / ahatam / ahata / ahanam / ahanva / ahanma / hanyāt / hanyātām / hanyuḥ //
ārdhadhātuke // VLk_565 = P_2,4.35 //
ityadhikṛtya //
hano vadha liṅi // VLk_566 = P_2,4.41 //
luṅi ca // VLk_567 = P_2,4,43 //
vadhādeśo 'dantaḥ / ardhadhātuke iti viṣayasaptamī, tena ārdhadhātukopadeśe akārāntatvādato lopaḥ / vadhyāt / vadhyāstām / ādeśasyānekāctvādekāca itīṇniṣedhābhāvādiṭ / 'ato halādeḥ'; iti vṛddhau prāptāyām ---- .
acaḥ parasmin pūrvavidhau // VLk_568 = P_1,1.57 //
paranimitto 'jādeśaḥ sthānivat, sthānibhūtādacaḥ pūrvatvena dṛṣṭasya vidhau kartavye / ityallopasya sthānivattvānna vṛddhiḥ / avadhīt / ahaniṣyat //
yu
miśrāṇāmiśraṇayoḥ // 3 //
uto vṛddhirluki hali // VLk_569 = P_7,3.89 //
lugviṣaye uto vṛddhiḥ piti halādau sārvadhātuke natvabhyastasya / yauti / yutaḥ / yuvanti / yauṣi / yuthaḥ / yutha / yaumi / yuvaḥ / yumaḥ / yuyāva / yavitā / yaviṣyati / yautu, yutāt / ayaut / ayutām / ayuvan / yuyāt / iha uto vṛddhirna, bhāṣye - 'picca ṅinna ṅicca pinna'; iti vyākhyānāt / yuyātām / yuyuḥ / yūyāt / yūyāstām / yūyāsuḥ / ayāvīt / ayaviṣyat //
yā
prāpaṇe // 4 // yāti / yātaḥ / yānti / yayau / yātā / yāsyati / yātu / ayāt / ayātām //
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva // VLk_570 = P_3,4.111 //
ādantātparasya laṅo jherjus vā syāt / ayuḥ, ayān / yāyāt / yāyātām / yāyuḥ / yāyāt / yāyāstām / yāyāsuḥ / ayāsīt / ayāsyat /
vā
gatigandhanayoḥ // 5 //
bhā
dīptau // 6 //
ṣṇā
śauce // 7 //
śrā
pāke // 8 //
drā
kutsāyāṃ gatau // 9 //
psā
bhakṣaṇe // 10 //
rā
dāne // 11 //
lā
ādāne // 12 //
dāp
lavane // 13 //
pā
rakṣaṇe // 14 //
khyā
prakathane // 15 // ayaṃ sārvadhātuke eva prayoktavyaḥ //
vida
jñāne // 16 //
vido laṭo vā // VLk_571 = P_3,4.83 //
vetterlaṭaḥ parasmaipadānāṃ ṇalādayo vā syuḥ / veda / vidatuḥ / viduḥ / vettha / vidathuḥ / vida / veda / vidva / vidma / pakṣe -- vetti / vittaḥ / vidanti //
uṣavidajāgṛbhyo 'nyatarasyām // VLk_572 = P_3,1.38 //
ebhyo liṭi āmvā syāt / viderantatvapratijñānādāmi na guṇaḥ / vidāñcakāra, viveda / veditā / vediṣyati //
vidāṅkurvantvityanyatarasyām // VLk_573 = P_3,1.41 //
vetterloṭi ām guṇābhāvo loṭo luk loḍantakarotyanuprayogaśca vā nipātyate puruṣavacane na vivakṣite //
tanādikṛñbhya uḥ // VLk_574 = P_3,1.79 //
tanādeḥ kṛñaśca uḥ pratyayaḥ syāt / śapo 'pavādaḥ / guṇau / vidāṅkarotu //
ata utsārvadhātuke // VLk_575 = P_6,4.110 //
utpratyayāntasya kṛño 'ta utsārvadhātuke kṅiti / vidāṅkurutāt / vidāṅkurutām / vidāṅkurvantu / vidāṅkuru / vidāṅkaravāṇi / avet / avittām / aviduḥ //
daśca // VLk_576 = P_8,2.75 //
dhātordasya padāntasya sipi rurvā / aveḥ, avet / vidyāt / vidyātām / vidyuḥ / vidyāt / vidyāstām / avedīt / avediṣyat //
as
bhuvi // 17 // asti //
śnasorallopaḥ // VLk_577 = P_6,4.111 //
śnasyāsteścāto lopaḥ sārvadhātuke kṅiti / staḥ / santi / asi / sthaḥ / stha / asmi / svaḥ / smaḥ /
upasargaprādurbhyāmastiryacparaḥ // VLk_578 = P_8,3.87 //
upasargeṇaḥ prādusaścāsteḥ sasya ṣo yakāre 'ci ca pare / niṣyāt / praniṣanti, prāduḥ ṣanti / yacparaḥ kim ? / abhistaḥ //
asterbhūḥ // VLk_579 = P_2,4.52 //
ārdhadhātuke / babhūva / bhavitā / bhaviṣyati / astu, stāt / stām / santu //
ghvasoreddhāvabhyāsalopaśca // VLk_580 = P_6,4.119 //
ghorasteśca ettvaṃ syāddhau pare abhyāsalopaśca / ettvasyāsiddhatvāddherdhiḥ / śnasorityallopaḥ / tātaṅpakṣe ettvaṃ na, pareṇa tātaṅā bādhāt / edhi, stāt / stam / sta / asāni / asāva / asāma / āsīt / āstām / āsan / syāt / syātām / syuḥ / bhūyāt / abhūt / abhaviṣyat //
iṇ
gatau // 18 // eti / itaḥ //
iṇo yaṇ // VLk_581 = P_6,4.81 //
ajādau pratyaye pare / yanti //
abhyāsasyāsavarṇe // VLk_582 = P_6,4.78 //
abhyāsasya ivarṇovarṇayoriyaṅuvaṅau sto 'savarṇe 'ci / iyāya //
dīrgha iṇaḥ kiti // VLk_583 = P_7,4.69 //
iṇo 'bhyāsasya dīrghaḥ syāt kiti liṭi / īyatuḥ / īyuḥ / iyayitha, iyetha / etā / eṣyati / etu / ait / aitām / āyan / iyāt //
eterliṅi // VLk_584 = P_7,4.24 //
upasargātparasya iṇo 'ṇo hrasva ārdhadhātuke kiti liṅi / niriyāt / ubhayata āśrayaṇe nāntādivat / abhīyāt / aṇaḥ kim ? sameyāt //
iṇo gā luṅi // VLk_585 = P_2,4.45 //
gātistheti sico luk / agāt / aiṣyat //
śīṅ
svapne // 19 //
śīḍaḥ sārvadhātuke guṇaḥ // VLk_586 = P_7,4.21 //
kkṅiti cetyasyāpavādaḥ / śete / śayāte //
śīṅo ruṭ // VLk_587 = P_7,1.6 //
śīḍaḥ parasya jhādeśasyāto ruḍāgamaḥ syāt / śerate / śeṣe / śayāthe / śedhve / śaye / śevahe / śemahe / śiśye / śiśyāte / śiśyire / śayitā / śayiṣyate / śetām / śayātām / aśeta / aśayātām / aśerata / śayīta / śayīyātām / śayīran / śayiṣīṣṭa / aśayiṣṭa / aśayiṣyata //
iṅ
adhyayane // 20 // iṅikāvadhyupasargato na vyabhicārataḥ / adhīte / adhīyāte / adhīyate //
gāṅ liṭi // VLk_588 = P_2,4.49 //
iṅo gāṅ syālliṭi / adhijage / adhijagāte / adhijagire / adhyetā / adhyeṣyate / adhītām / adhīyātām / adhīyatām / adhīṣva / adhīyāthām / adhīdhvam / adhyayai / adhyayāvahai / adhyayāmahai / adhyaita / adhyaiyātām / adhyaiyata / adhyaithāḥ / adhyaiyāthām / adhyaidhvam / adhyaiyi / adhyaivahi / adhyaimahi / adhīyīta / adhīyīyātām / adhīyīran / adhyeṣīṣṭa //
vibhāṣā luṅḷṅoḥ // VLk_589 = P_2,4.50 //
iṅo gāṅ vā syāt //
gāṅkuṭādibhyo 'ñṇinṅit // VLk_590 = P_1,2.1 //
gāṅādeśātkṛṭādibhyaśca pare 'ñṇitaḥ pratyayā ṅitaḥ syuḥ //
dhumāsthāgāpājahātisāṃ hali // VLk_591 = P_6,4.66 //
eṣāmāta ītsyāddhalādau kṅityārdhadhātuke / adhyagīṣṭa, adhyaiṣṭa / adhyagīṣyata, adhyaiṣyata //
duha
prapūraṇe // 21 // dogdhi / dugdhaḥ / duhanti / dhokṣi / dugdhe / duhāte / duhate / dhukṣe / duhāthe / dhugdhve / duhe / duhvahe / duhmahe / dudoha, duduhe / dogdhāsi, dogdhāse / dhokṣyati, dhokṣyate / dogdhu, dugdhāt / dugdhām / duhantu / dugdhi, dugdhāt / dugdham / dugdha / dohāni / dohāva / dohāma / dugdhām / duhātām / duhatām / dhukṣva / duhāthām / dhugghvam / dohai / dohāvahai / dohāmahai / adhok / adugdhām / aduhan / adoham / adugdha / aduhātām / aduhata / adhugdhvam / duhyāt, duhīta //
liṅsicāvātmanepadeṣu // VLk_592 = P_1,2.11 //
iksamīpāddhalaḥ parau jhalādī liṅsicau kitau stastaṅi / dhukṣīṣṭa //
śala igupadhādaniṭaḥ ksaḥ // VLk_593 = P_3,1.45 //
igupadho yaḥ śalantastasmādaniṭaścleḥ ksādeśaḥ syāt / adhukṣat //
lugvā duhadihalihaguhāmātmanepade dantye // VLk_594 = P_7,3.73 //
eṣāṃ ksasya lugvā syāddantye taṅi / adugdha, adhukṣata //
ksasyāci // VLk_595 = P_7,3.72 //
ajādau taṅi ksasya lopaḥ / adhukṣātām / adhukṣanta / adugdhāḥ, adhukṣathāḥ / adhukṣāthām / adhugdhvam, adhukṣadhvam / adhukṣi / aduhvahi, adhukṣāvahi / adhukṣāmahi / adhokṣyata // evaṃ
diha
upacaye // 22 //
liha
āsvādane // 23 // leḍhi / līḍhaḥ / lihanti / lekṣi / līḍhe / lihāte / lihate / likṣe / lihāthe / līḍhve / lileha, lilihe / leḍhāsi, leḍhāse / lekṣyati, lekṣyate / leḍhu / līḍhām / lihantu / līḍhi / lehāni / līḍhām / aleṭ, aleḍ / alikṣat, alīḍha, alikṣata / alekṣyat, alekṣyata //
brūñ
vyaktāyāṃ vāci // 24 //
bruvaḥ pañcānāmādita āho bruvaḥ // VLk_596 = P_3,4.84 //
bruvo laṭastibādīnāṃ pañcānāṃ ṇalādayaḥ pañca vā syurbruvaścāhādeśaḥ / āha / āhatuḥ / āhuḥ //
āhasthaḥ // VLk_597 = P_8,2.35 //
jhali pare / cartvam / āttha / āhathuḥ //
bruva īṭ // VLk_598 = P_7,3.93 //
bruvaḥ parasya halādeḥ pita īṭ syāt / bravīti / brūtaḥ / bruvanti / brūte / bruvāte / bruvate //
bruvo vaciḥ // VLk_599 = P_2,4.53 //
ārdhadhātuke / uvāca / ūcatuḥ / ūcuḥ / uvacitha, uvaktha / ūce / vaktāsi, vaktāse / vakṣyati, vakṣyate / bravītu, brūtāt / bruvantu / brūhi / bravāṇi / brūtām / bravai / abravīt, abrūta / brūyāt, bruvīta / ucyāt, vakṣīṣṭa //
asyativaktikhyātibhyo 'ṅ // VLk_600 = P_3,1.52 //
ebhyaścaleraṅ syāt //
vaca um // VLk_601 = P_7,4.20 //
aṅi pare / avocat, avocata / avakṣyat, avakṣyata / (ga. sū.)
carkarītaṃ ca
/ carkarītamiti yaṅlugantasya saṃjñā, tadadādau bodhyam //
ūrṇuñ
ācchādane // 25 //
ūrṇotervibhāṣā // VLk_602 = P_7,3.90 //
vā vṛddhiḥ syāddhalādau piti sārvadhātuke / ūrṇauti, ūrṇoti / ūrṇutaḥ / ūrṇuvanti / ūrṇute / ūrṇuvāte / ūrṇuvate / (
ūrṇoterāmneti vācyam
) //
na ndrāḥ saṃyogādayaḥ // VLk_603 = P_6,1.3 //
acaḥ parāḥ saṃyogādayo nadarā dvirna bhavanti / nuśabdasya dvitvam / ūrṇunāva / ūrṇunuvatuḥ / ūrṇunuvuḥ //
vibhāṣorṇoḥ // VLk_604 = P_1,2.3 //
iḍādipratyayo vā ṅitsyāt / ūrṇunuvitha, ūrṇunavitha / ūrṇuvitā, ūrṇavitā / ūrṇuviṣyati, ūrṇaviṣyati / ūrṇautu, ūrṇotu / ūrṇavāni / ūrṇavai //
guṇo 'pṛkte // VLk_605 = P_7,3.91 //
ūrṇoterguṇo 'pṛkte halādau piti sārvadhātuke / vṛddhyapavādaḥ / aurṇotu / aurṇoḥ / ūrṇuyāt / ūrṇuyāḥ / ūrṇuvīta / ūrṇūyāt / ūrṇuviṣīṣṭa, ūrṇaviṣīṣṭa //
ūrṇotervibhāṣā // VLk_606 = P_7,1.6 //
iḍādau sici vā vṛddhiḥ parasmaipade pare / pakṣe guṇaḥ / aurṇāvīt, aurṇuvīt, aurṇavīt / aurṇāviṣṭām, aurṇuviṣṭām, aurṇaviṣṭām / aurṇuviṣṭa, aurṇaviṣṭa / aurṇuviṣyat, aurṇaviṣyat / aurṇuviṣyata, aurṇaviṣyata //
ityadādayaḥ // 2 //
atha juhotyādayaḥ
hu
dānādanayoḥ // 1 //
juhotyādibhyaḥ śluḥ // VLk_607 = P_2,4.75 //
śapaḥ śluḥ syāt //
ślau // VLk_608 = P_6,1.10 //
dhātordve staḥ / juhoti / juhutaḥ /
adabhyastāt // VLk_609 = P_7,1.4 //
jhasyātsyāt / huśnuvoriti yaṇ / juhvati //
bhīhrībhṛhuvāṃ śluvacca // VLk_610 = P_3,1.39 //
ebhyo liṭi ām vā syādāmi ślāviva kāryaṃ ca / juhavāñcakāra, juhāva / hotā / hoṣyati / juhotu, juhutāt / juhutām / juhvatu / juhudhi / juhavāni / ajuhot / ajuhutām //
jusi ca // VLk_611 = P_7,3.83 //
igantāṅgasya guṇo 'jādau jusi / ajuhavuḥ / juhuyāt / hūyāt / ahauṣīt / ahoṣyat //
ñibhī
bhaye // 2 // bibheti //
bhiyo 'nyatarasyām // VLk_612 = P_6,4.115 //
ikāro vā syāddhalādau kṅiti sārvadhātuke / bibhitaḥ, bibhītaḥ / bibhyati / bibhayāñcakāra, bibhāya / bhetā / bheṣyati / bibhetu, bibhitāt, bibhītāt / abibhet / bibhīyāt / bhīyāt / abhaiṣīt / abheṣyat //
hrī
lajjāyām // 3 // jihreti / jihrītaḥ / jihriyati / jihrayāñcakāra, jihrāya / hretā / hreṣyati / jihretu / ajihret / jihriyāt / hrīyāt / ahraiṣīt / ahreṣyat //
pṝ
pālana pūraṇayoḥ // 4 //
artipipartyośca // VLk_613 = P_7,4.77 //
abhyāsasya ikāro 'ntādeśaḥ syāt ślau / piparti //
udoṣṭhyapūrvasya // VLk_614 = P_7,1.102 //
aṅgāvayavauṣṭhyapūrvo ya ṝt tadantasyāṅgasya ut syāt //
hali ca // VLk_615 = P_8,2.77 //
rephavāntasya dhāterupadhāyā iko dīrgho hali / pipūrtaḥ / pipurati / papāra //
śṝdṝprāṃ hrasvo vā // VLk_616 = P_7,4.12 //
eṣāṃ liṭi hrasvo vā syāt / papratuḥ //
ṛcchatyṝtām // VLk_617 = P_7,4.11 //
taudādika ṛccher ṛdhātor ṝtāṃ ca guṇo liṭi / paparatuḥ / paparuḥ //
vṝto vā // VLk_618 = P_7,2.38 //
vṛṅvṛñbhyāmṝdantācceṭo dīrgho vā syānna tu liṭi / paritā, parītā / parīṣyati, pariṣyati / pipartu / apipaḥ / apipūrtām / apiparuḥ / pipūryāt / pūryāt / apārīt //
sici ca parasmaipadeṣu // VLk_619 = P_7,2.40 //
atra iṭo na dīrghaḥ / apāriṣṭām / apariṣyat, aparīṣyat //
ohāk
tyāge // 5 // jahāti //
jahāteśca // VLk_620 = P_6,4.116 //
idvā syāddhalādau kṅiti sārvadhātuke / jahitaḥ //
ī halyaghoḥ // VLk_621 = P_6,4.113 //
śnābhyastayorāta īt syāt sārvadhātuke kṅiti halādau na tu ghoḥ / jahītaḥ //
śnābhyastayorātaḥ // VLk_622 = P_6,4.112 //
anayorāto lopaḥ kṅiti sārvadhātuke / jahati / jahau / hātā / hāsyati / jahātu, jahitāt, jahītāt //
ā ca hau // VLk_623 = P_6,4.117 //
jahāterhai pare ā syāccādidītau / jahāhi, jahihi, jahīhi / ajahāt / ajahuḥ //
lopo yi // VLk_624 = P_6,4.118 //
jahāterālopo yādau sārvadhātuke / jahyāt / erliṅi / heyāt / ahāsīt / ahāsyat //
māṅ
māne śabde ca // 6 //
bhṛñāmit // VLk_625 = P_7,4.76 //
bhṛñ māṅ ohāṅ eṣāṃ trayāṇāmabhyāsasya itsyāt ślau / mimīte / mimāte / mimate / mame / mātā / māsyate / mimītām / amimīta / mimīta / māsīṣṭa / amāsta / amāsyata //
ohāṅ
gatau // 7 // jihīte / jihāte / jihate / jahe / hātā / hāsyate / jihītām / ajihīta / jihīta / hāsīṣṭa / ahāsta / ahāsyata //
ḍu bhṛñ
dhāraṇapoṣaṇayoḥ // 8 // bibharti / bibhṛtaḥ / bibhrati / bibhṛte / bibhrāte / bibhrate / vibharāñcakāra, babhāra / babhartha / babhṛva / bibharāñcakre, babhre / bhartāsi, bhartāse / bhariṣyati, bhariṣyate / bibhartu / bibharāṇi / bibhṛtām / abibhaḥ / abibhṛtām / abibharuḥ / abibhṛta / bibhṛyāt, bibhrīta / bhriyāt, bhṛṣīṣṭa / abhārṣīt, abhṛta / abhariṣyat, abhariṣyata //
ḍu dāñ
dāne // 9 // dadāti / dattaḥ / dadati / datte / dadāte / dadate / dadau, dade / dātāsi, dātāse / dāsyati, dāsyate / dadātu //
dādhā ghvadāp // VLk_626 = P_1,1.20 //
dārūpā dhārūpāśca dhātavo ghusaṃjñāḥ syurdāpdaipau vinā / ghvasorityettvam / dehi / dattam / adadāt, adatta / dadyāt, dadīta / deyāt, dāsīṣṭa / adāt / adātām / aduḥ //
sthāghvoricca // VLk_627 = P_1,2.17 //
anayoridantādeśaḥ sicca kitsyādātmanepade / adita / adāsyat, adāsyata //
ḍu dhāñ
dhāraṇapoṣaṇayoḥ // 10 // dadhāti //
dadhastathośca // VLk_628 = P_8,2.38 //
dviruktasya jhaṣantasya dhāño baśo bhaṣ syāttayoḥ sdhvośca parataḥ / dhattaḥ / dadhati / dadhāsi / dhatthaḥ / dhattha / dhatte / dadhāte / dadhate / dhatse / dhaddhve / ghvasoreddhāvabhyāsa lopaśca / dhehi / adadhāt, adhatta / dadhyāt, dadhīta / dheyāt, dhāsīṣṭa / adhāt, adhita / adhāsyat / adhāsyata //
ṇijir
śaucapoṣaṇayoḥ // 11 //
(ira itsaṃjñā vācyā
) //
ṇijāṃ trayāṇāṃ guṇaḥ ślau // VLk_629 = P_7,4.57 //
ṇijvijviṣāmabhyāsasya guṇaḥ syāt ślau / nenekti / neniktaḥ / nenijati / nenikte / nineja, ninije / nektā / nekṣyati, nekṣyate / nenektu / nenigdhi //
nābhyastasyāci piti sārvadhātuke // VLk_630 = P_7,3.87 //
laghūpadhaguṇo na syāt / nenijāni / neniktām / anenek / aneniktām / anenijuḥ / anenijam / anenikta / nenijyāt / nenijīta / nijyāt, nikṣīṣṭa //
irito vā // VLk_631 = P_3,2.57 //
irito dhātoścleraṅ vā parasmai padeṣu / anijat, anaikṣīt, anikta / anekṣyat, anekṣyata //
iti juhotyādayaḥ // 3 //
atha divādayaḥ
divu
krīḍāvijigīṣāvyavahāradyutistutimodamadasvapnakāntigatiṣu // 1 //
divādibhyaḥ śyan // VLk_632 = P_3,1.69 //
śapo 'pavādaḥ / hali ceti dīrghaḥ / dīvyati / dideva / devitā / deviṣyati / dīvyatu / adīvyat / dīvyet / dīvyāt / adevīt / adeviṣyat // evaṃ
ṣivu
tantusantāne // 2 //
nṛtī
gātravikṣepe // 3 // nṛtyati / nanarta / nartitā //
se 'sici kṛtacṛtacchṛdatṛdanṛtaḥ // VLk_633 = P_7,2.57 //
ebhyaḥ parasya sijbhinnasya sāderārdhadhātukasyeḍvā / nartiṣyati, nartsyati / nṛtyatu / anṛtyat / nṛtyet / nṛtyāt / anartīt / anartiṣyat, anartsyat //
trasī
udvege // 4 // vā bhrāśeti śyanvā / trasyati, trasati / tatrāsa //
vā jṝbhramutrasām // VLk_634 = P_6,4.124 //
eṣāṃ kiti liṭi seṭi thali ca etvābhyāsalopau vā / tresatuḥ, tatrasatuḥ / tresitha, tatrasitha / trasitā //
śo
tanūkaraṇe // 5 //
otaḥ śyani // VLk_635 = P_7,3.71 //
lopaḥ syāt / śyati / śyataḥ / śyanti / śaśau / śaśatuḥ / śātā / śāsyati //
vibhāṣā ghrādheṭśācchāsaḥ // VLk_636 = P_2,4.78 //
ebhyassico lugvā syātparasmaipade pare / aśāt / aśātām / aśuḥ / iṭsakau / aśāsīt / aśāsiṣṭām //
cho
chedane // 6 // chyati //
ṣo
'ntakarmaṇi // 7 // syati / sasau //
do
'vakhaṇḍane // 8 // dyati / dadau / deyāt / adāt // vyadha tāḍane // 9 //
grahijyāvayivyadhivaṣṭivicativṛścatipṛcchatibhṛñjatīnāṃ ṅiti ca // VLk_637 = P_6,1.16 //
eṣāṃ samprasāraṇaṃ syātkiti ṅiti ca / vidhyati / vivyādha / vividhatuḥ / vividhuḥ / vivyadhitha, vivyaddha / vyaddhā / vyatsyati / vidhyet / vidhyāt / avyātsīt //
puṣa
puṣṭau // 10 // puṣyati / pupoṣa / pupoṣitha / poṣṭā / pokṣyati / puṣādītyaṅ / apuṣat //
śuṣa
śoṣaṇe // 11 // śuṣyati / śuśoṣa / aśuṣat //
ṇaśa
adarśane // 12 // naśyati / nanāśa / neśatuḥ //
radhādibhyaśca // VLk_638 = P_7,2.45 //
radh naś tṛp dṛp druh muh ṣṇuh ṣṇih ebhyo valādyārdhadhātukasya veṭ syāt / neśitha //
masjinaśorjhali // VLk_639 = P_7,1.60 //
num syāt / nanaṃṣṭha / neśiva, neśva / neśima, neśma / naśitā, naṃṣṭā / naśiṣyati, naṅkṣyati / naśyatu / anaśyat / naśyet / naśyāt / anaśat //
ṣūṅ
prāṇiprasave // 13 // sūyate / suṣuve / krādiniyamādiṭ / suṣuviṣe / suṣuvivahe / suṣuvimahe / savitā sotā //
dūṅ
paritāpe // 14 // dūyate //
dīṅ
kṣaye // 15 // dīyate //
dīṅo yuḍaci kṅiti // VLk_640 = P_6,4.63 //
dīṅaḥ parasyājādeḥ kṅita ārdhadhātukasya yuṭ / (
vugyuṭāvuvaṅyaṇoḥ siddhau vaktavyau
) / didīye //
mīnātiminotidīṅāṃ lyapi ca // VLk_641 = P_6,1.50 //
eṣāmātvaṃ syāllyapi cādaśityejnimitte / dātā / dāsyati / (sthāghvorittve dīṅaḥ pratiṣedhaḥ) / adāsta //
ḍīṅ
vihāyasā gatau // 16 // ḍīyate / ḍiḍye / ḍayitā //
pīṅ
pāne // 17 // pīyate / petā / apeṣṭa //
māṅ
māne // 18 // māyate / mame //
janī
prādurbhāve // 19 //
jñājanorjā // VLk_642 = P_7,3.79 //
anayorjādeśaḥ syācchiti / jāyate / jajñe / janitā / janiṣyate //
dīpajanabudhapūritāyipyāyibhyo 'nyaratasyām // VLk_643 = P_3,1.61 //
ebhyaścleściṇ vā syādekavacane taśabde pare //
ciṇo luk // VLk_644 = P_6,4.104 //
ciṇaḥ parasya luk syāt //
janivadhyośca // VLk_645 = P_7,3.35 //
anayorupadhāyā vṛddhirna syācciṇi ñṇiti kṛti ca / ajani, ajaniṣṭa //
dīpī
dīptau // 20// dīpyate / didīpe / adīpi, adīpiṣṭa //
pada
gatau // 21 // padyate / pede / pattā / patsīṣṭa //
ciṇ te padaḥ // VLk_646 = P_3,1.60 //
padaścleściṇ syāttaśabde pare / apādi / apatsātām / apatsata //
vida
sattāyām // 22 // vidyate / vettā / avitta //
budha
avagamane // 23 // budhyate / boddhā / bhotsyate / bhutsīṣṭa / abodhi, abuddha / abhutsātām //
yudha
saṃprahāre // 24 // yudhyate / yuyudhe / yoddhā / ayuddha //
sṛja
visarge // 25 // sṛjyate / sasṛje / sasṛjiṣe //
sṛjidṛśorjhalyamakiti // VLk_647 = P_6,1.58 //
anayoramāgamaḥ syājjhalādāvakiti / sraṣṭā / srakṣyati / sṛkṣīṣṭa / asṛṣṭa / asṛkṣātām //
mṛṣa
titikṣāyām // 26 // mṛṣyati, mṛṣyate // mamarṣa / mamarṣitha / mamṛṣiṣe / marṣitāsi / marṣiṣyati, marṣiṣyate //
ṇaha
bandhane // 27 // nahyati, nahyate / nanāha / nehitha, nanaddha / nehe / naddhā / natsyati / anātsīt, anaddha //
iti divādayaḥ // 4 //
atha svādayaḥ
ṣuñ
abhiṣave // 1 //
svādibhyaḥ śnuḥ // VLk_648 = P_3,1.73 //
śapo 'pavādaḥ / sunoti / sunutaḥ / huśnuvoriti yaṇ / sunvanti / sunvaḥ, sunuvaḥ / sunute / sunvāte / sunvate / sunvahe, sunuvahe / suṣāva, suṣuve / sotā / sunu / sunavāni / sunavai / sunuyāt / sūyāt //
stusudhūñbhyaḥ parasmaipadeṣu // VLk_649 = P_7,2.72 //
ebhyassica iṭ syātparasmaipadeṣu / asāvīt, asoṣṭa //
ciñ
cayane // 2 // cinoti, cinute //
vibhāṣā ceḥ // VLk_650 = P_7,3.58 //
abhyāsātparasya kutvaṃ vā syātsani liṭi ca / cikāya, cicāya; cikye, cicye / acaiṣīt, aceṣṭa //
stṛñ
ācchādane // 3 // stṛṇoti, stṛṇute //
śarpūrvāḥ khayaḥ // VLk_651 = P_7,4.61 //
abhyāsasya śarpūrvāḥ khayaḥ śiṣyante 'nye halo lupyante / tastāra / tastaratuḥ / tastare / guṇor'tīti guṇaḥ / staryāt //
ṛtaśca saṃyogādeḥ // VLk_652 = P_7,2.43 //
ṛdantātsaṃyogādeḥ parayoḥ liṅsicoriḍvā syāttaṅi / stariṣīṣṭa, stṛṣīṣṭa / astariṣṭa, astṛta //
dhūñ
kampane // 4 // dhūnoti, dhūnute / dudhāva / svaratīti veṭ / dudhavitha, dudhotha //
śryukaḥ kiti // VLk_653 = P_7,2.11 //
śriña ekāca ugantācca gitkitoriṇ na / paramapi svaratyādivikalpaṃ bādhitvā purastātpratiṣedha kāṇḍārambha sāmarthyādanena niṣedhe prāpte krādiniyamānnityamiṭ / dudhuviva / dudhuve / adhāvīt, adhaviṣṭa, adhoṣṭa / adhaviṣyat, adhoṣyat / adhaviṣyatām, adhoṣyatām / adhaviṣyata, adhoṣyata //
iti svādayaḥ // 5 //
atha tudādayaḥ
tuda
vyathane // 1 //
tudādibhyaḥ śaḥ // VLk_654 = P_3,1.77 //
śapo 'pavādaḥ / tudati, tudate / tutoda / tutoditha / tutude / tottā / atautsīt, atuta //
ṇuda
preraṇe // 2 // nudati, nudate / nunoda / nottā /
bhrasja
pāke // 3 // grahijyeti samprasāraṇam / sasya ścutvena śaḥ / śasya jaśtvena jaḥ / bhṛjjati, bhṛjjate //
bhrasjo ropadhayo ramanyatarasyām // VLk_655 = P_6,4.47 //
bhrasjo rephasyopadhāyāśca sthāne ramāgamo vā syādārdhadhātuke / mitvādantyādacaḥ paraḥ / sthānaṣaṣṭhīnirdeśādropadhayornivṛttiḥ / babharja / babharjatuḥ / babharjitha, babharṣṭha / babhrajja / babhrajjatuḥ / babhrajjitha / skoriti salopaḥ / vraśceti ṣaḥ / babhraṣṭha / babharje, babhrajje / bharṣṭā, bhraṣṭā / bharkṣyati, bhrakṣyati / kṅiti ramāgamaṃ bādhitvā samprasāraṇaṃ pūrvavipratiṣedhena / bhṛjjyāt / bhṛjjyāstām / bhṛjjyāsuḥ / bharkṣīṣṭa, bhrakṣīṣṭa / abhārkṣīt, abhrākṣīt / abharṣṭa, abhraṣṭa //
kṛṣa
vilekhane // 4 // kṛṣati kṛṣate / cakarṣa, cakṛṣe //
anudāttasya cardupadhasyānyatarasyām // VLk_656 = P_6,1.59 //
upadeśe 'nudātto ya ṛdupadhastasyāmvā syājjhalādāvakiti / kraṣṭā, karṣṭā / kṛkṣīṣṭa /
(spṛśamṛśakṛṣatṛpadṛpāṃ cleḥ sijvā vaktavyaḥ)
/ akrākṣīt, akārkṣīt, akṛkṣat / akṛṣṭa / akṛkṣātām / akṛkṣata / ksapakṣe akṛkṣata / akṛkṣātām / akṛkṣanta //
mila
saṃgame // 5 // milati, milate, mimela / melitā / amelīt //
mucḷ
mocane // 6 //
śe mucādīnām // VLk_657 = P_7,1.59 //
muc lip vid lup sic kṛt khid piśāṃ num syāt śe pare / muñcati, muñcate / moktā / mucyāt / mukṣīṣṭa / amucat, amukta / amukṣātām /
lupḷ
chedane // 7 // lumpati, lumpate / loptā / alupat / alupta /
vidḷ
lābhe // 8 // vindati, vindate / viveda, vivede / vyāghrabhūtimate seṭ / veditā / bhāṣyamate 'niṭ / parivettā //
ṣica
kṣaraṇe // 9 // siñcati, siñcate //
lipisicihvaśca // VLk_658 = P_3,1.53 //
ebhyaścleraṅ syāt / asicat //
ātmanepadeṣvanyatarasyām // VLk_659 = P_3,1.54 //
lipisicihvaḥ parasya cleraṅ vā / asicata, asikta //
lipa
upadehe // 10 // upadeho vṛddhiḥ / limpati, limpate / leptā / alipat, alipata, alipta//
ityubhayapadinaḥ /
kṛtī
chedane // 11 // kṛntati / cakarta / kartitā / kartiṣyati, kartsyati / akartīt //
khida
parighāte // 12 // khindati / cikheda / khettā //
piśa
avayave // 13 // piṃśati / peśitā //
ovraścū
chedane // 14 // vṛścati / vavraśca / vavraścitha, vavraṣṭha / vraścitā, vraṣṭā / vraściṣyati, vrakṣyati / vṛścyāt / avraścīt, avrākṣīt //
vyaca
vyājīkaraṇe // 15 // vicati / vivyāca / vivicatuḥ / vyacitā / vyaciṣyati / vicyāt / avyācīt, avyacīt / vyaceḥ kuṭāditvamanasīti tu neha pravartate, anasīti paryudāsena kṛnmātraviṣayatvāt //
uchi
uñche // 16 // uñchati / 'uñchaḥ kaṇaśa ādānaṃ kaṇiśādyarjanaṃ śilam /'; iti yādavaḥ //
ṛccha
gatīndriyapralayamūrtibhāveṣu // 17 // ṛcchati / ṛcchatyṝtāmiti guṇaḥ / dvihal grahaṇasya aneka halupasakṣaṇatvānnuṭ / ānarccha / ānarcchatuḥ / ṛcchitā //
ujjha
utsarge // 18 // ujjhati //
lubha
vimohane // 19 // lubhati //
tīṣasahalubharuṣariṣaḥ // VLk_660 = P_7,2.48 //
icchatyādeḥ parasya tāderārdhadhātukasyeḍvā syāt / lobhitā, lobdhā / lobhiṣyati //
tṛpa tṛmpha
tṛptau // 20-21 // tṛpati / tatarpa / tarpitā / atarpīt / tṛmphati / (
śe tṛmphādīnāṃ num vācyaḥ)
/ ādiśabdaḥ prakāre, tena ye 'tra nakārānuṣaktāste tṛmphādayaḥ / tatṛmpha / tṛphyāt //
mṛḍa pṛḍa
sukhane // 22-23 // mṛḍati / pṛḍati /
śuna
gatau // 24 // śunati //
iṣu
icchāyām // 25 // icchati / eṣitā, eṣṭā / eṣiṣyati / iṣyāt / aiṣīt //
kuṭa
kauṭilye // 26 // gāṅkuṭādīti ṅittvam // cukuṭitha / cukoṭa, cukuṭa / kuṭitā //
puṭa
saṃśleṣaṇe // 27 // puṭati / puṭitā /
sphuṭa
vikasane // 28 // spuṭati / spuṭitā //
sphura sphula
saṃcalane // 29-30 // sphurati / sphulati //
sphuratisphulatyornirnivibhyaḥ // VLk_661 = P_8,3.76 //
ṣatvaṃ vā syāt / niḥṣphurati, niḥsphurati /
ṇū
stavane // 31 // pariṇūtaguṇodayaḥ / nuvati / nunāva / nuvitā //
ṭumasjo
śuddhau // 32 // majjati / mamajja / mamajjitha / masjinaśoriti num / (
masjerantyātpūrvo numvācyaḥ)
/ saṃyegādilopaḥ / mamaṅktha / maṅktā / maṅkṣyati / amāṅkṣīt / amāṅktām / amāṅkṣuḥ //
rujo
bhaṅge // 33 // rujati / roktā / rokṣyati / araukṣīt //
bhujo
kauṭilye // 34 // rujivat //
viśa
praveśane // 35 // viśati //
mṛśa
āmarśane // 36 // āmarśanaṃ sparśaḥ // anudāttasya cardupadhasyānyatarasyām // amrākṣīt, amārkṣīt, amṛkṣat //
ṣadḷ
viśaraṇagatyavasādaneṣu // 37 // sīdatītyādi //
śadḷ
śātane // 38 //
śadeḥ śitaḥ // VLk_662 = P_1,3.60 //
śidbhāvino 'smāttaṅānau staḥ / śīyate / śīyatām / aśīyata / śīyeta / śaśāda / śattā / śatsyati / aśadat / aśatsyat //
kṝ
vikṣepe // 39 //
ṝta iddhātoḥ // VLk_663 = P_7,1.100 //
ṝdantasya dhātoraṅgasya itsyāt / kirati / cakāra / cakaratuḥ / cakaruḥ / karītā, karitā / kīryāt //
kiratau lavane // VLk_664 = P_6,1.140 //
upātkirateḥ suṭ chedane/ upaskirati / (
aḍabhyāsavyavāye 'pi suṭkāt pūrva iti vaktavyam
) / upāskirat / upacaskāra //
hiṃsāyāṃ prateśca // VLk_665 = P_6,1.141 //
upātprateśca kirateḥ suṭ syāt hiṃsāyām / upaskirati / pratiskirati //
gṝ
nigaraṇe // 40 //
aci vibhāṣā // VLk_666 = P_8,2.21 //
girate rephasya lo vājādau pratyaye / girati, gilati / jagāra, jagāla / jagaritha, jagalitha / garītā, garitā, galītā, galitā //
praccha
jñīpsāyām // 42 // grahijyeti samprasāraṇam / pṛcchati / papraccha / papracchatuḥ / praṣṭā / prakṣyati / aprākṣīt //
mṛṅ
prāṇatyāge // 42 //
mriyaterluṅliṅośca // VLk_667 = P_1,3.61 //
luṅliṅoḥ śitaśca prakṛtibhūtānmṛṅastaṅ nānyatra / riṅ / iyaṅ / mriyate / mamāra / martā / mariṣyati / mṛṣīṣṭa / amṛta //
pṛṅ
vyāyāme // 43 // prāyeṇāyaṃ vyāṅpūrvaḥ / vyāpriyate / vyāpapre / vyāpaprāte / vyāpariṣyate / vyāpṛta / vyāpṛṣātām //
juṣī
prītisevanayoḥ // 44 // juṣate / jujuṣe //
ovijī
bhayacalanayoḥ // 45 // prāyeṇāyamutpūrvaḥ / udvijate //
vija iṭ // VLk_668 = P_1,2.2 //
vijeḥ para iḍādipratyayo ṅidvat / udvijitā //
iti tudādayaḥ // 6 //
atha rudhādayaḥ
rudhir
āvaraṇe // 1 //
rudhādibhyaḥ śnam // VLk_669 = P_3,1.78 //
śapo 'pavādaḥ / ruṇaddhi / śnasorallopaḥ / rundhaḥ / rundhanti / ruṇatsi / rundhaḥ / rundha / ruṇadhmi / rundhvaḥ / rundhmaḥ / rundhe / rundhāte / rundhate / runtse / rundhāthe / rundhve / rundhe / rundhvahe / rundhmahe / rurodha, rurudhe / roddhāsi, roddhāse / rotsyasi, rotsyase / rotsyati, rotsyate / ruṇaddhu, rundhāt / rundhām / rundhantu / rundhi / ruṇadhāni / ruṇadhāva / ruṇadhāma / rundhām / rundhātām / rundhatām / runtsva / ruṇadhai / ruṇadhāvahai / ruṇadhāmahai / aruṇat, aruṇad / arundhatām / arundhan / aruṇaḥ, aruṇat, aruṇad / arundha / arundhātām / arundhata / arundhāḥ / rundhyāt / rundhīta / rudhyāt, rutsīṣṭa / arudhat, arautsīt / aruddha / arutsātām / arutsata / arotsyat, arautsīt / aruddha / arutsātām / arutsata / arotsyat, arotsyata //
bhidir
vidāraṇe // 2 //
chidir
dvaidhīkaraṇe // 3 //
yujir
yoge // 4 //
ricir
virecane // 5 // riṇakti, riṅkte / rireca / rektā rekṣyati ariṇak / aricat, araikṣīt, arikta //
vicir
pṛthagbhāve // 6 // vinakti viṅkte //
kṣudir
saṃpeṣaṇe // 7 // kṣuṇatti, kṣunte / kṣottā // akṣudat, akṣautsīt, akṣutta /
ucchṛdir
dīptidevanayoḥ // 8 // chṛṇatti chṛnte / caccharda / se 'sicīti veṭ / cacchṛdiṣe, cacchṛtse / charditā / chardiṣyati, chartsyati / acchṛdat, acchardīt, acchardiṣṭa //
uttṛdir
hiṃsānādarayoḥ // 9 // tṛṇatti, tṛnte //
kṛtī
veṣṭane // 10 // kṛṇatti //
tṛha hisi
hiṃsāyām // 11-12//
tṛṇaha im // VLk_670 = P_7,3.92 //
tṛhaḥ śnami kṛte imāgamo halādau piti sārvadhātuke / tṛṇeḍhi / tṛṇḍhaḥ / tatarha / tarhitā / atṛṇeṭ //
śnānnalopaḥ // VLk_671 = P_6,4.23 //
śnamaḥ parasya nasya lopaḥ syāt / hinasti / jihiṃsa / hiṃsitā //
tipyanasteḥ // VLk_672 = P_8,2.73 //
padāntasya sasya daḥ syāttipi na tvasteḥ / sasajuṣorurityasyāpavādaḥ / ahinat, ahinad / ahiṃstām / ahiṃsan //
sipi dhāto rurvā // VLk_673 = P_8,2.74 //
padāntasya dhātoḥ sasya ruḥ syādvā, pakṣe daḥ / ahinaḥ, ahinat, ahinad //
undī
kledane // 13 // unatti / untaḥ / undanti / undāñcakāra / aunat, aunad / auntām / aundan / aunaḥ, aunat, aunad / aunadam //
añjū
vyaktimrakṣaṇakāntigatiṣu // 14 // anakti / aṅktaḥ / añjanti / ānañja / ānañjitha, ānaṅktha / añjitā, aṅktā / aṅgdhi / anajāni / ānak //
añjeḥ sici // VLk_674 = P_7,2.71 //
añjeḥ sico nityamiṭ syāt / āñjīt //
tañcū
saṃkocane // 15 // tanakti / tañcitā, taṅktā /
ovijī
bhayacalanayoḥ // 16 // vinakti // viṅktaḥ / vija iḍiti ṅittvam / vivijitha / vijitā / avinak / avijīt //
śiṣḷ
viśeṣaṇe // 17 // śinaṣṭi / śiṃ śiṃṣṭaḥ / śiṃṣanti / śinakṣi / śiśeṣa / śiśeṣitha / śeṣṭā / śekṣyati / herdhiḥ / śiṇḍḍhi / śinaṣāṇi / aśinaṭ / śiṃṣyāt / śiṣyāt / aśiṣat // evaṃ
piṣḷ
saṃcūrṇane // 18 //
bhañjo
āmardane // 19 // śnānnalopaḥ / bhanakti / babhañjitha, babhaṅktha / bhaṅktā / bhaṅgdhi / abhāṅkṣīt //
bhuja
pālanābhyavahārayoḥ // 20 // bhunakti / bhoktā / bhokṣyati / abhunak //
bhujo 'navane // VLk_675 = P_1,3.66 //
taṅānau staḥ / odanaṃ bhuṅkte / anavane kim? mahīṃ bhunakti //
ñiindhī
dīptau // 21 // inddhe / indhāte / indhātām / inadhai / aindha / aindhatām / aindhāḥ /
vida
vicāraṇe // 22 // vinte / vettā //
iti rudhādayaḥ // 7 //
atha tanādayaḥ
tanu
vistāre // 1 //
tanādikṛñbhya uḥ // VLk_676 = P_6,1.79 //
śapo 'pavādaḥ / tanoti, tanute / tatāna, tene / tanitāsi, tanitāse / tanotu / tanutām / atanot, atanuta / tanuyāt, tanvīta / tanyāt, taniṣīṣṭa / atānīt, atanīt //
tanādibhyastathāsoḥ // VLk_677 = P_2,4.79 //
tanādeḥ sico vā luk syāttathāsoḥ / atata, ataniṣṭa / atathāḥ, ataniṣṭāḥ / ataniṣyat, ataniṣyata //
ṣaṇu
dāne // 2 // sanoti, sanute //
ye vibhāṣā // VLk_678 = P_6,4.43 //
janasanakhanāmātvaṃ vā yādau kṅiti / sāyāt, sanyāt //
janasanakhanāṃ sañjhaloḥ // VLk_679 = P_6,4.42 //
eṣāmākāre 'ntādeśaḥ syāt sani jhalādau kṅiti / asāta, asaniṣṭa //
kṣaṇu
hiṃsāyām // 3 // kṣaṇoti, kṣaṇute // hmyanteti na vṛddhiḥ / akṣaṇīt, akṣata, akṣaṇiṣṭa / akṣathāḥ, akṣaṇiṣṭhāḥ //
kṣiṇu
ca // 4 // apratyaye laghūpadhasya guṇo vā / kṣeṇoti, kṣiṇoti / kṣeṇitā / akṣeṇīt, akṣita, akṣeṇiṣṭa //
tṛṇu
adane // 5 // tṛṇoti, tarṇoti; tṛṇute, tarṇute //
ḍukṛñ
karaṇe // 6 // karoti //
ata utsārvadhātuke // VLk_680 = P_6,4.110 //
upratyayāntasya kṛño 'kārasya uḥ syāt sārvadhātuke kṅiti / kurutaḥ //
na bhakurchurām // VLk_681 = P_8,2.79 //
bhasya kurchurorupadhāyā na dīrghaḥ / kurvanti //
nityaṃ karoteḥ // VLk_682 = P_6,4.108 //
karoteḥ pratyayokārasya nityaṃ lopo mvoḥ parayoḥ / kurvaḥ / kurmaḥ / kurute / cakāra, cakre / kartāsi, kartāse / kariṣyati, kariṣyate / karotu / kurutām / akarot / akuruta //
ye ca // VLk_683 = P_6,4.109 //
kṛña ulopo yādau pratyaye pare / kuryāt, kurvīta / kriyāt, kṛṣīṣṭa / akārṣīt, akṛta / akariṣyat, akariṣyata //
samparibhyāṃ karotau bhūṣaṇe // VLk_684 = P_6,1.137 //
samavāye ca // VLk_685 = P_6,1.138 //
samparipūrvasya karoteḥ suṭ syād bhūṣaṇe saṃghāte cārthe / saṃskaroti / alaṅkarotītyarthaḥ / saṃskurvanti / saṅghībhavantītyarthaḥ / sampūrvasya kvacidabhūṣaṇe 'pi suṭ / saṃskṛtaṃ bhakṣā iti jñāpakāt //
upātpratiyatnavaikṛtavākyādhyāhāreṣu ca // VLk_686 = P_6,1.139 //
upātkṛñaḥ suṭ syādeṣvartheṣu cātprāguktayorarthayoḥ / pratiyatno guṇādhānam / vikṛtameva vaikṛtaṃ vikāraḥ / vākyādhyāhāra ākāṅkṣitaikadeśapūraṇam / upaskṛtā kanyā / upaskṛtā brāhmaṇāḥ / edhodakasyopaskaroti / upaskṛtaṃ bhuṅkte / upaskṛtaṃ brūte //
vanu
yācane // 7 // vanute / vavane //
manu
avabodhane // 8 // manute / mene / maniṣyate / manutām / amanuta / manvīta / maniṣīṣṭa / amata, amaniṣṭa / amaniṣyata //
iti tanādayaḥ // 8 //
atha kryādayaḥ
ḍukrīñ
dravyavinimaye // 1 //
kryādibhyaḥ śnā // VLk_687 = P_3,1.81 //
śapo 'pavādaḥ / krīṇāti / ī halyaghoḥ / krīṇītaḥ / śnābhyastayorātaḥ / krīṇanti / krīṇāsi / krīṇīthaḥ / krīṇītha / krīṇāmi / krīṇīvaḥ / krīṇīmaḥ / krīṇīte / krīṇāte / krīṇate / krīṇīṣe / krīṇāthe / krīṇīdhve / krīṇe / krīṇīvahe / krīṇīmahe / cikrāya / cikriyatuḥ / cikriyuḥ / cikrayitha, cikretha / cikriya / cikriye / kretā / kreṣyati, kreṣyate / krīṇātu, krīṇītāt / krīṇītām / akrīṇāt, akrīṇīta / krīṇīyāt, krīṇīta / krīyāt, kreṣīṣṭa / akraiṣīt, akreṣyata //
prīñ
tarpaṇe kāntau ca // 2 // prīṇāti, prīṇīte //
śrīñ
pāke // 3 // śrīṇāti, śrīṇīte //
mīñ
hiṃsāyām // 4 //
hinumīnā // VLk_688 = P_8,4.15 //
upasargasthānnimittātparasyaitayornasya ṇaḥ syāt / pramīṇāti, pramīṇīte / mīnātītyātvam / mamau / mimyatuḥ / mamitha, mamātha / mimye / mātā / māsyati / mīyāt, māsīṣṭa / amāsīt / amāsiṣṭām / amāsta //
ṣiñ
bandhane // 5 // sināti, sinīte / siṣāya, siṣye / setā //
skuñ
āplavane // 6 //
stanbhustunbhuskanbhuskunbhuskuñbhyaḥ śnuśca // VLk_689 = P_3,1.82 //
cāt śnā / skunoti, skunāti / skunute, skunīte / cuskāva, cuskuve / skotā / askauṣīt, askoṣṭa // stanbhvādayaścatvāraḥ sautrāḥ / sarve rodhanārthāḥ parasmaipadinaḥ //
halaḥ śnaḥ śānajjhau // VLk_690 = P_3,1.83 //
halaḥ parasya śnaḥ śānajādeśaḥ syāddhau pare / stabhāna //
jṝstanbhumrucumlucugrucuglucugluñcuśvibhyaśca // VLk_691 = P_3,1.58 //
cleraṅ vā syāt //
stanbheḥ // VLk_692 = P_8,3.67 //
stanbheḥ sautrasya sasya ṣaḥ syāt / vyaṣṭabhat / astambhīt //
yuñ
bandhane // 7 // yunāti, yunīte / yotā //
knūñ
śabde // 8 // knūnāti, knūnīte //
drūñ
hiṃsāyām // 9 // drūṇāti, drūṇīte //
dṝ
vidāraṇe // 10 // dṛṇāti, dṛṇīte //
pūñ
pavane // 11 //
pvādīnāṃ hrasvaḥ // VLk_693 = P_7,3.80 //
pūñ lūñ stṝñ kṝñ vṝñ dhūñ śṝ pṝ vṝ bhṝ mṝ dṝ jṝ jhṝ dhṝ nṝ kṝ ṝ gṝ jyā rī lī vlī plīnāṃ caturviṃśateḥ śiti hrasvaḥ / punāti, punīte / pavitā //
lūñ
chedane // 12 // lunāti, lunīte //
stṝñ
ācchādane // 13 // stṛṇāti / śarpūrvāḥ khayaḥ / tastāra / tastaratuḥ / tastare / starītā / staritā / stṛṇīyāt, stṛṇīta / stīryāt //
liṅsicorātmanepadeṣu // VLk_694 = P_7,2.42 //
vṛṅvṛñbhyāmṝdantācca parayorliṅsicoriḍ vā syāttaṅi //
na liṅi // VLk_695 = P_7,2.39 //
vṝta iṭo liṅi na dīrghaḥ / stariṣīṣṭa / uśceti kittvam / stīrṣīṣṭa / sici ca parasmaipadeṣu / astārīt / astāriṣṭām / astāriṣuḥ / astarīṣṭa, astariṣṭa, astīrṣṭa //
kṛñ
hiṃsāyām // 14 // kṛṇāti, kṛṇīte / cakāra, cakare //
vṛñ
varaṇe // 15 // vṛṇāti, vṛṇīte / vavāra, vavare / varitā, varītā / udoṣṭhyetyuttvam / vūryāt / variṣīṣṭa, vūrṣīṣṭa / avārīt / avāriṣṭām / avariṣṭa, avarīṣṭa, avūrṣṭa //
dhūñ
kampane // 16 // dhunāti, dhunīte / dhavitā, dhotā / adhāvīt / adhaviṣṭa, adhoṣṭa //
graha
upādāne // 17 // gṛhṇāti, gṛhṇīte / jagrāha, jagṛhe //
graho 'liṭi dīrghaḥ // VLk_696 = P_7,2.37 //
ekāco grahervihitasyeṭo dīrgho na tu liṭi / grahītā / gṛhṇātu / halaḥ śnaḥ śānajjhāviti śnaḥ śānajādeśaḥ / gṛhāṇa / gṛhyāt, grahīṣīṣṭa / hmyanteti na vṛddhiḥ / agrahīt / agrahīṣṭām / agrahīṣṭa / agrahīṣātām //
kuṣ
a niṣkarṣe // 18 // kuṣṇāti / koṣitā //
aśa
bhojane // 19 // aśnāti / āśa / aśitā / aśiṣyati / aśnātu / aśāna //
muṣa
steye // 20 // moṣitā / muṣāṇa //
jñā
avabodhane // 21 // jajñau //
vṛṅ
saṃbhaktau // 22 // vṛṇīte / vavṛṣe // vavṛḍhve / varitā, varītā / avarīṣṭa, avariṣṭa, avṛta //
iti kryādayaḥ // 9 //
atha curādayaḥ
cura
steye // 1 //
satyāpapāśarūpavīṇātūlaślokasenālomatvacavarmavarṇacūrṇa curādibhyo ṇic // VLk_697 = P_2,1.25 //
ebhyo ṇic syāt / cūrṇāntebhyaḥ 'prātipadikāddhātvarthe'; ityeva siddhe teṣāmiha grahaṇaṃ prapañcārtham / curādibhyastu svārthe / puganteti guṇaḥ / sanādyantā iti dhātutvam / tipśabādi / guṇāyādeśau / corayati //
ṇicaśca // VLk_698 = P_1,3.74 //
ṇijantādātmanepadaṃ syātkartṛgāmini kriyāphale / corayate / corayāmāsa / corayitā / coryāt, corayiṣīṣṭa / ṇiśrīti caṅ / ṇau caṅīti hrasvaḥ / caṅīti dvitvam / halādiḥ śeṣaḥ / dīrgho laghorityabhyāsasya dīrghaḥ / acūcurat, acūcurata //
katha
vākyaprabandhe // 2 // allopaḥ //
acaḥ parasminpūrvavidhau // VLk_699 = P_1,1.57 //
alvidhyarthamidam / paranimitto 'jādeśaḥ sthānivat syātsthāni bhūtādacaḥ pūrvatvena dṛṣṭasya vidhau kartavye / iti sthānivatvānnopadhāvṛddhiḥ / kathayati / aglopitvāddīrghasanvadbhāvau na / acakathat //
gaṇa
saṃkhyāne // 3 // gaṇayati //
ī ca gaṇaḥ // VLk_700 = P_7,4.97 //
gaṇayaterabhyāsasya ī syāccaṅpare ṇau cādat / ajīgaṇat, ajagaṇat //
iti curādayaḥ //
atha ṇyantaprakriyā
svatantraḥ kartā // VLk_701 = P_1,4.54 //
kriyāyāṃ svātantryeṇa vivakṣitor'thaḥ kartā syāt //
tatprayojako hetuśca // VLk_702 = P_1,4.55 //
kartuḥ prayojako hetusaṃjñaḥ kartṛsaṃjñaśca syāt //
hetumati ca // VLk_703 = P_3,1.26 //
prayojakavyāpāre preṣaṇādau vācye dhātorṇic syāt / bhavantaṃ prerayati bhāvayati //
oḥ puyaṇjyapare // VLk_704 = P_7,4.80 //
sani pare yadaṅgaṃ tadavayavābhyāsokārasya itsyāt pavargayaṇjakāreṣvavarṇapareṣu parataḥ // abībhavat //
ṣṭhā
gatinivṛttau //
artihrīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ puṅ ṇau // VLk_705 = P_7,3.36 //
sthāpayati //
tiṣṭhaterit // VLk_706 = P_7,4.5 //
upadhāyā idādeśaḥ syāccaṅpare ṇau / atiṣṭhipat //
ghaṭa
ceṣṭāyām //
mitāṃ hrasvaḥ // VLk_707 = P_6,4.92 //
ghaṭādīnāṃ jñapādīnāṃ copadhāyā hrasvaḥ syāṇṇau / ghaṭayati //
jñapa
jñāne jñāpane ca // jñapayati / ajijñapat //
iti ṇyantaprakriyā
atha sannantaprakriyā
dhātoḥ karmaṇaḥ samānakartṛkādicchāyāṃ vā // VLk_708 = P_3,1.7 //
iṣikarmaṇa iṣiṇaikakartṛkāddhātoḥ sanpratyayo vā syādicchāyām //
paṭha
vyaktāyāṃ vāci //
sanyaṅoḥ // VLk_709 = P_6,1.9 //
sannantasya yaṅantasya ca dhātoranabhyāsasya prathamasyaikāco dve sto 'jādestu dvitīyasya / sanyataḥ / paṭhitumicchati pipaṭhiṣati / karmaṇaḥ kim ? gamanenecchati / samāna kartṛkāt kim ? śiṣyāḥ paṭhantvitīcchati guruḥ / vā grahaṇādvākyamapi // luṅsanorghasḷ //
saḥ syārdhadhātuke // VLk_710 = P_7,4.49 //
sasya taḥ syātsādāvārdhadhātuke / attumicchati jighatsati / ekāca iti neṭ //
ajjhanagamāṃ sani // VLk_711 = P_6,4.16 //
ajantānāṃ hanterajādeśagameśca dīrgho jhalādau sani //
iko jhal // VLk_712 = P_1,2.9 //
igantājjhalādiḥ san kit syāt / ṝta iddhātoḥ / kartumicchati cikīrṣati //
sani grahaguhośca // VLk_713 = P_7,2.12 //
graherguherugantācca sana iṇ na syāt / bubhūṣati //
iti sannantaprakriyā //
atha yaṅantaprakriyā
dhātorekāco halādeḥ kriyāsamabhihāre yaṅ // VLk_714 = P_3,1.22 //
paunaḥpunye bhṛśārthe ca dyotye dhātorekāco halāderyaṅ syāt //
guṇo yaṅlukoḥ // VLk_715 = P_7,4.82 //
abhyāsasya guṇo yaṅi yaṅluki ca parataḥ / ṅidantatvādātmanepadam / punaḥ punaratiśayena vā bhavati bobhūyate / bobhūyāñcakre / abobhūyiṣṭa //
nityaṃ kauṭilye gatau // VLk_716 = P_3,1.23 //
gatyarthātkauṭilya eva yaṅ syānna tu kriyāsamabhihāre //
dīrgho 'kitaḥ // VLk_717 = P_7,4.83 //
akito 'bhyāsasya dīrgho yaṅyaṅlukoḥ / kuṭilaṃ vrajati vāvrajyate //
yasya halaḥ // VLk_718 = P_6,4.49 //
yasyeti saṃghātagrahaṇam / halaḥ parasya yaśabdasya lopa ārdhadhātuke / ādeḥ parasya / ato lopaḥ / vāvrajāñcakre / vāvrajitā //
rīgṛdupadhasya ca // VLk_719 = P_7,4.90 //
ṛdupadhasya dhātorabhyāsasya rīgāgamo yaṅyaṅlukoḥ / varīvṛtyate / varīvṛtāñcakre / varīvartitā //
kṣubhnādiṣu ca // VLk_720 = P_8,4.39 //
ṇatvaṃ na / narīnṛtyate / jarīgṛhyate //
iti yaṅanta prakriyā //
atha yaṅluk prakriyā
yaṅo'ci ca // VLk_721 = P_2,4.74 //
yaṅo'ci pratyaye luk syāt, cakārāttaṃ vināpi kvacit / anaimittiko 'ya mantaraṅgatvādādau bhavati / tataḥ pratyayalakṣaṇena yaṅantatvāddvitvam / abhyāsakāryam / dhātutvāllaḍādayaḥ / śeṣātkartarīti parasmaipadam / carkarītaṃ cetyadādau pāṭhācchapo luk //
yaṅo vā // VLk_722 = P_7,3.94 //
yaṅlugantātparasya halādeḥ pitaḥ sārvadhātukasyeḍ vā syāt / bhūsuvoriti guṇaniṣedho yaṅluki bhāṣāyāṃ na, bobhotu, tetikte iti chandasi nipātanāt / bobhavīti, bobhoti / bobhūtaḥ / adabhyastāt / bobhuvati / bobhavāñcakāra, bobhavāmāsa / bobhavitā / bobhaviṣyati / bobhavītu, bobhotu, bobhūtāt / bobhūtām / bobhuvatu / bobhūhi / bobhavāni / abobhavīt, abobhot / abobhūtām / abobhavuḥ / bobhūyāt / bobhūyātām / bobhūyuḥ / bobhūyāt / bobhūyāstām / bobhūyāsuḥ / gātistheti sico luk / yaṅo vetīṭpakṣe guṇaṃ bādhitvā nityatvādvuk / abobhūvīt, abobhot / abobhūtām / abobhūvuḥ / abobhaviṣyat // .
iti yaṅluk prakriyā //
atha nāmadhātavaḥ
supa ātmanaḥ kyac // VLk_723 = P_3,1.8 //
iṣikarmaṇa eṣituḥ saṃbandhinaḥ subantādicchāyāmarthe kyac pratyayo vā syāt //
supo dhātuprātipadikayoḥ // VLk_724 = P_2,4.71 //
etayoravayavasya supo luk //
kyaci ca // VLk_725 = P_7,4.33 //
avarṇasya īḥ / ātmanaḥ putramicchati putrīyati //
naḥ kye // VLk_726 = P_1,4.15 //
kyaci kyaṅi ca nāntameva padaṃ nānyat / nalopaḥ / rājīyati / nāntameveti kim? vācyati / hali ca / gīryati / pūryati / dhātorityeva / neha - divamicchati divyati //
kyasya vibhāṣā // VLk_727 = P_6,4.50 //
halaḥ parayoḥ kyackyaṅārelopo vārdhadhātuke / ādeḥ parasya / ato lopaḥ / tasya sthānivattvāllaghūpadhaguṇo na / samidhitā, samidhyitā //
kāmyacca // VLk_728 = P_3,1.9 //
uktaviṣaye kāmyac syāt / putramātmana icchati putrakāmyati / putrakāmyitā //
upamānādācāre // VLk_729 = P_3,1.10 //
upamānātkarmaṇaḥ subantādācārer'the kyac / putramivācarati putrīyati chātram / viṣṇūyati dvijam //
(sarvaprātipadikebhyaḥ kvibvā vaktavya
ḥ) / ato guṇe / kṛṣṇa ivācarati kṛṣṇati / sva ivācarati svati / sasvau //
anunāsikasya kvijhaloḥ kṅiti // VLk_730 = P_6,4.15 //
anunāsikāntasyopadhāyā dīrghaḥ syātkvau jhalādau ca kṅiti / idamivācarati idāmati / rājeva rājānati / panthā iva pathīnati //
kaṣṭāya kramaṇe // VLk_731 = P_2,1.14 //
caturthyantāt kaṣṭaśabdādutsāher'the kyaṅ syāt / kaṣṭāya kramate kaṣṭāyate / pāpaṃ kartumutsahata ityarthaḥ //
śabdavairakalahābhrakaṇvameghebhyaḥ karaṇe // VLk_732 = P_3,1.17 //
ebhyaḥ karmabhyaḥ karotyarthe kyaṅ syāt / śabdaṃ karoti śabdāyate // (ga.sū)
tatkaroti tadācaṣṭe
; iti ṇic // (ga.sū)
prātipadikāddhātvarthe bahulamiṣṭhavacca
/ prātipadikāddhātvarthe ṇic syāt, iṣṭhe yathā prātipadikasya puṃvadbhāva-rabhāva-ṭilopa- vinmatublopa-yaṇādilopa-prasthasphādyādeśa-bhasaṃjñāstadvaṇṇāvapi syuḥ / ityallopaḥ / ghaṭaṃ karotyācaṣṭe vā ghaṭayati //
iti nāmadhātavaḥ
atha kaṇḍvādayaḥ //
kaṇḍvādibhyo yak // VLk_733 = P_3,1.27 //
ebhyo dhātubhyo nityaṃ yak syātsvārthe /
kaṇḍūñ
gātravigharṣaṇe // 1 // kaṇḍūyati / kaṇḍūyata ityādi //
iti kaṇḍvādayaḥ //
athātmanepadaprakriyā
kartari karmavyatihāre // VLk_734 = P_1,3.14 //
kriyāvinimaye dyotye kartaryātmanepadam / vyatilunīte / anyasya yogyaṃ lavanaṃ karotītyarthaḥ //
na gatihiṃsārthebhyaḥ // VLk_735 = P_1,3.15 //
vyatigacchanti / vyatighnanti //
nerviśaḥ // VLk_736 = P_1,3.17 //
niviśate //
parivyavebhyaḥ kriyaḥ // VLk_737 = P_1,3.18 //
parikrīṇīte / vikrīṇīte / avakrīṇīte //
viparābhyāṃ jeḥ // VLk_738 = P_1,3.19 //
vijayate / parājayate //
samavapravibhyaḥ sthaḥ // VLk_739 = P_1,3.22 //
saṃtiṣṭhate / avatiṣṭhate / pratiṣṭhate / vitiṣṭhate //
apahnave jñaḥ // VLk_740 = P_1,3.44 //
śatamapajānīte / apalapatītyarthaḥ //
akarmakācca // VLk_741 = P_1,3.45 //
sarpiṣo jānīte / sarpiṣopāyena pravartata ityarthaḥ //
udaścaraḥ sakarmakāt // VLk_742 = P_1,3.53 //
dharmamuccarate / ullaṅghya gacchatītyarthaḥ //
samastṛtīyāyuktāt // VLk_743 = P_1,3.54 //
rathena sañcarate //
dāṇaśca sā ceccaturthyarthe // VLk_744 = P_1,3.55 //
sampūrvāddāṇastṛtīyāntena yuktāduktaṃ syāt tṛtīyā ceccaturthyarthe / dāsyā saṃyacchate kāmī //
pūrvavatsanaḥ // VLk_745 = P_1,2.62 //
sanaḥ pūrvo yo dhātustena tulyaṃ sannantādapyātmanepadaṃ syāt / edidhiṣyate //
halantācca // VLk_746 = P_1,2.10 //
iksamīpāddhalaḥ paro jhalādiḥ san kit / nivivikṣate //
gandhanāvakṣepaṇasevanasāhasikyapratiyatnaprakathanopayogeṣu // VLk_747 = P_1,3.32 //
kṛñaḥ gandhanaṃ sūcanam / utkurute / sūcayatītyarthaḥ / avakṣepaṇaṃ bhartsanam / śyeno vartikāmutkurute / bhartsayatītyarthaḥ / harimupakurute / sevata ityarthaḥ / paradārān prakurute / teṣu sahasā pravartate / edhodakasyopaskurute / guṇamādhatte / kathāḥ prakurute / prakathayatītyarthaḥ / śataṃ prakurute / dharmārthaṃ viniyuṅkte / eṣu kim ? kaṭaṃ karoti //
bhujo 'navane // VLk_748 = P_1,3.66 //
odanaṃ bhuṅkte / anavane kim ? mahīṃ bhunakti //
ityātmanepadaprakriyā //
atha parasmaipadaprakriyā
anuparābhyāṃ kṛñaḥ // VLk_748a = P_1,3.79 //
kartṛge ca phale gandhanādau ca parasmaipadaṃ syāt / anukaroti / parākaroti //
abhipratyatibhyaḥ kṣipaḥ // VLk_749 = P_1,3.80 //
kṣipa
preraṇe svaritet / abhikṣipati //
prādvahaḥ // VLk_750 = P_1,3.81 //
pravahati //
parermṛṣaḥ // VLk_751 = P_1,3.82 //
parimṛṣyati //
vyāṅparibhyo ramaḥ // VLk_752 = P_1,3.83 //
ramu
krīḍāyām // viramati //
upācca // VLk_753 = P_1,3.84 //
yajñadattamuparamati / uparamayatītyarthaḥ / antarbhāvitaṇyartho 'yam //
iti parasmaipadaprakriyā //
iti padavyavasthā //
atha bhāvakarmaprakriyā
bhāvakarmaṇoḥ // VLk_754 = P_1,3.13 //
lasyātmanepadam //
sārvadhātuke yak // VLk_755 = P_3,1.67 //
dhātoryak bhāvakarmavācini sārvadhātuke / bhāvaḥ kriyā / sā ca bhāvārthakalakāreṇānūdyate / yuṣmadasmadbhyāṃ sāmānādhikaraṇyābhāvātprathamaḥ puruṣaḥ / tiṅvācyakriyāyā adravya rūpatvena dvitvādyapratīterna dvivacanādi kiṃtvekavacanamevotsargataḥ / tvayā mayā anyaiśca bhūyate / babhūve //
syasicsīyuṭtāsiṣu bhāvakarmaṇorupadeśe 'jjhanagrahadṛśāṃ vā ciṇvadiṭ ca // VLk_756 = P_6,4.62 //
upadeśe yo 'c tadantānāṃ hanādīnāṃ ca ciṇīvāṅgakāryaṃ vā syātsyādiṣu bhāvakarmaṇorgamyamānayoḥ syādīnāmiḍāgamaśca / ciṇvadbhāvapakṣe 'yamiṭ / ciṇvadbhāvād vṛddhiḥ / bhāvitā, bhavitā / bhāviṣyate, bhaviṣyate / bhūyatām / abhūyata / bhāviṣīṣṭa, bhaviṣīṣṭa //
ciṇ bhāvakarmaṇoḥ // VLk_757 = P_3,1.66 //
cleściṇsyādbhāvakarmavācini taśabde pare / abhāvi / abhāviṣyata, abhaviṣyata / akarmako 'pyupasargavaśātsakarmakaḥ / anubhūyate ānandaścaitreṇa tvayā mayā ca / anubhūyete / anubhūyante / tvamanubhūyase / ahamanubhūye / anvabhāvi / anvabhāviṣātām, anvabhaviṣātām / ṇilopaḥ / bhāvyate / bhāvayāñcakre, bhāvayāmbabhūve, bhāvayāmāse / ciṇvadiṭ / ābhīyatvenā siddhatvāṇṇilopaḥ / bhāvitā, bhāvayitā / bhāviṣyate, bhāvayiṣyate / abhāvyata / bhāvyeta / bhāviṣīṣṭa, bhāvayiṣīṣṭa / abhāvi / abhāviṣātām, abhāvayiṣātām // bubhūṣyate // akṛtsārvadhātukayordīrghaḥ / stūyate viṣṇuḥ / stāvitā, stotā / stāviṣyate, stoṣyate / astāvi / astāviṣātām, astoṣātām //
ṛ
gatau / guṇor'tīti guṇaḥ / aryate //
smṛ
smaraṇe / smaryate / sasmare / upadeśagrahaṇācciṇvadiṭ / āritā, artā / smāritā, smartā / aniditāmiti nalopaḥ / trasyate / iditastu nandyate / saṃprasāraṇam / ijyate //
tanoteryaki // VLk_758 = P_6,4.44 //
ākāro 'ntādeśo vā syāt / tāyate, tanyate //
tapo 'nutāpe ca // VLk_759 = P_3,1.65 //
tapaścleściṇ na syāt karmakartaryanutāpe ca / anvatapta pāpena / ghumāsthetīttvam / dīyate / dhīyate / dade //
āto yuk ciṇkṛtoḥ // VLk_760 = P_7,3.33 //
ādantānāṃ yugāgamaḥ syācciṇi ñṇiti kṛti ca / dāyitā, dātā / dāyiṣīṣṭa, dāsīṣṭa / adāyi / adāyiṣātām // bhajyate //
bhañjeśca ciṇi // VLk_761 = P_6,4.33 //
nalopo vā syāt / abhāji, abhañji // labhyate //
vibhāṣā ciṇṇamuloḥ // VLk_762 = P_7,1.69 //
labhernumāgamo vā syāt / alambhi, alābhi //
iti bhāvaprakriyā //
atha karmakartṛprakriyā
yadā karmaiva kartṛtvena vivakṣitaṃ tadā sakarmakāṇāmapyakarmakatvātkartari bhāve ca lakāraḥ //
karmavatkarmaṇā tulyakriyaḥ // VLk_763 = P_3,1.87 //
karmasthayā kriyayā tulyakriyaḥ kartā karmavatsyāt / kāryātideśo 'yam / tena yagātmanepadaciṇvadiṭaḥ syuḥ / pacyate phalam / bhidyate kāṣṭham / abhedi / bhāve, bhidyate kāṣṭhena //
iti karmakartṛprakriyā //
atha lakārārthaprakriyā
abhijñāvacane ḷṭ // VLk_764 = P_3,1.112 //
smṛtibodhinyupapade bhūtānadyatane dhātorḷṭ / laṅo'pavādaḥ //
vasa
nivāse // smarasi kṛṣṇa gokule vatsyāmaḥ / evaṃ budhyase, cetayase, ityādiprayoge 'pi //
na yadi // VLk_765 = P_3,1.113 //
yadyoge uktaṃ na / abhijānāsi kṛṣṇa yadvane abhuñjmahi //
laṭ sme // VLk_766 = P_3,2.118 //
liṭo 'pavādaḥ / yajati sma yudhiṣṭhiraḥ //
vartamānasamīpye vartamānavadvā // VLk_767 = P_3,3.131 //
vartamāne ye pratyayā uktāste vartamānasāmīpye bhūte bhaviṣyati ca vā syuḥ / kadāgato 'si / ayamāgacchāmi, ayamāgamaṃ vā / kadā gamiṣyasi / eṣa gacchāmi, gamiṣyāmi vā //
hetuhetumatorliṅ // VLk_768 = P_3,3.156 //
vā syāt / kṛṣṇaṃ nameccetsukhaṃ yāyāt / kṛṣṇaṃ naṃsyati cetsukhaṃ yāsyati / (
bhaviṣyatyeveṣyate
) / neha / hantīti palāyate // vidhinimantraṇeti liṅ /
vidhiḥ
preraṇaṃ bhṛtyādernikṛṣṭasya pravartanam / yajeta //
nimantraṇaṃ
niyogakaraṇam, āvaśyake śrāddhabhojanādau dauhitrādeḥ pravartanam / iha bhuñjīta //
āmantraṇaṃ
kāmacārānujñā / ihāsīta //
adhīṣṭa
ṃ satkārapūrvako vyāpāraḥ / putramadhyāpayed bhavān //
saṃpraśnaḥ
saṃpradhāraṇam / kiṃ bho vedamadhīyīya uta tarkam //
prārthanaṃ
yācñā / bho bhojanaṃ labheya / evaṃ loṭ //
iti lakārārthaprakriyā //
iti tiṅantaṃ samāptam //
atha kṛdante kṛtprakriyā
dhātoḥ // VLk_769 = P_3,1.91 //
ātṛtīyādhyāyasamāpterye pratyayāste dhātoḥ pare syuḥ / kṛdatiṅiti kṛtsaṃjñā //
vāsarūpo 'striyām // VLk_770 = P_3,1.94 //
asmindhātvadhikāre 'sarūpo 'pavādapratyaya utsargasya bādhako vā syāt stryadhikāroktaṃ vinā //
kṛtyāḥ // VLk_771 = P_3,1.95 //
ṇvultṛcāvityataḥ prāk kṛtyasaṃjñāḥ syuḥ //
kartari kṛt // VLk_772 = P_3,4.67 //
kṛtpratyayaḥ kartari syāt / iti prāpte --.
tayoreva kṛtyaktakhalarthāḥ // VLk_773 = P_3,4.70 //
ete bhāvakarmaṇoreva syuḥ //
tavyattavyānīyaraḥ // VLk_774 = P_3,1.93 //
dhātorete pratyayāḥ syuḥ / edhitavyam, edhanīyaṃ tvayā / bhāve autsargikamekavacanaṃ klībatvaṃ ca / cetavyaścayanīyo vā dharmastvayā (kelimara upasaṃkhyānam) pacelimā māṣāḥ / paktavyā ityarthaḥ / bhidelimāḥ saralāḥ / bhettavyā ityarthaḥ / karmaṇi pratyayaḥ //
kṛtyalyuṭo bahulam // VLk_775 = P_3,3.113 //
kvacitpravṛttiḥ kvacidapravṛttiḥ kvacidvibhāṣā kvacidanyadeva /
vidhervidhānaṃ bahudhā samīkṣya caturvidhaṃ bāhulakaṃ vadanti // 1 //
snātyaneneti snānīyaṃ cūrṇam / dīyate 'smai dānīyo vipraḥ //
aco yat // VLk_776 = P_3,1.97 //
ajantāddhātoryat syāt / ceyam //
īdyati // VLk_777 = P_6,4.65 //
yati pare āta ītsyāt / deyam / gleyam //
poradupadhāt // VLk_778 = P_3,1.98 //
pavargāntādadupadhādyatsyāt / ṇyato 'pavādaḥ / śapyam / labhyam //
etistuśāsvṛdṛjuṣaḥ kyap // VLk_779 = P_3,1.109 //
ebhyaḥ kyap syāt //
hrasvasya piti kṛti tuk // VLk_780 = P_6,1.71 //
ityaḥ / stutyaḥ /
śāsu
anuśiṣṭau //
śāsa idaṅhaloḥ // VLk_781 = P_6,4.34 //
śāsa upadhāyā itsyādaṅi halādau kṅiti / śiṣyaḥ / vṛtyaḥ / ādṛtyaḥ / juṣyaḥ //
mṛjervibhāṣā // VLk_782 = P_3,1.113 //
mṛjeḥ kyabvā / mṛjyaḥ //
ṛhalorṇyat // VLk_783 = P_3,1.124 //
ṛvarṇāntāddhalantācca dhātorṇyat / kāryam / hāryam / dhāryam //
cajoḥ ku ghiṇṇyatoḥ // VLk_784 = P_7,3.52 //
cajoḥ kutvaṃ syāt ghiti ṇyati ca pare //
mṛjervṛddhiḥ // VLk_785 = P_7,2.114 //
mṛjeriko vṛddhiḥ sārvadhātukārdhadhātukayoḥ / mārgyaḥ //
bhojyaṃ bhakṣye // VLk_786 = P_7,6.69 //
bhogyamanyat //
iti kṛtyaprakriyā //
atha pūrvakṛdantam
ṇvultṛcau // VLk_787 = P_3,1.133 //
dhātoretau staḥ / kartari kṛditi kartrarthe //
yuvoranākau // VLk_788 = P_7,1.1 //
yu vu etayoranākau staḥ / kārakaḥ / kartā //
nandigrahipacādibhyo lyuṇinyacaḥ // VLk_789 = P_3,1.134 //
nandyāderlyuḥ, grahyāderṇiniḥ, pacāderac syāt / nandayatīti nandanaḥ / janamardayatīti janārdanaḥ / lavaṇaḥ / grāhī / sthāyī / mantrī / pacādirākṛtigaṇaḥ //
igupadhajñāprīkiraḥ kaḥ // VLk_790 = P_3,1.135 //
ebhyaḥ kaḥ syāt / budhaḥ / kṛśaḥ / jñaḥ / priyaḥ / kiraḥ //
ātaścopasarge // VLk_791 = P_3,1.136 //
prajñaḥ / suglaḥ //
gehe kaḥ // VLk_792 = P_3,1.144 //
gehe kartari graheḥ kaḥ syāt / gṛham //
karmaṇyaṇ // VLk_793 = P_3,2.1 //
karmaṇyupapade dhātoraṇ pratyayaḥ syāt / kumbhaṃ karotīti kumbhakāraḥ //
āto 'nupasarge kaḥ // VLk_794 = P_3,2.3 //
ādantāddhātoranupasargātkarmaṇyupapade kaḥ syāt / aṇo 'pavādaḥ / āto lopa iṭi ca / godaḥ / dhanadaḥ / kambaladaḥ / anupasarge kim ? gosandāyaḥ / (vā.)
mūlavibhujādibhyaḥ kaḥ
/ mūlāni vibhujati mūlavibhujo rathaḥ / ākṛtigaṇo 'yam / mahīdhraḥ / kudhraḥ //
careṣṭaḥ // VLk_795 = P_3,2.16 //
adhikaraṇe upapade / kurucaraḥ //
bhikṣā senādāyeṣu ca // VLk_796 = P_3,2.17 //
bhikṣācāraḥ / senācāraḥ / ādāyeti lyabantam / ādāyacaraḥ //
kṛño hetutācchīlyānulomyeṣu // VLk_797 = P_3,2.20 //
eṣu dyotyeṣu karoteṣṭaḥ syāt //
ataḥ kṛkamikaṃsakumbhapātrakuśākarṇīṣvanavyayasya // VLk_798 = P_8,3.46 //
āduttarasyānavyayasya visargasya samāse nityaṃ sādeśaḥ karotyādiṣu pareṣu / yaśaskarī vidyā / śrāddhakaraḥ / vacanakaraḥ //
ejeḥ khaś // VLk_799 = P_3,2.28 //
ṇyantādejeḥ khaś syāt //
arurdviṣadajantasya mum // VLk_800 = P_6,3.67 //
aruṣo dviṣato 'jantasya ca mumāgamaḥ syātkhidante pare na tvavyayasya / śittvācchabādiḥ / janamejayatīti janamejayaḥ //
priyavaśe vadaḥ khac // VLk_801 = P_3,2.38 //
priyaṃvadaḥ / vaśaṃvadaḥ //
anyebhyo 'pi dṛśyante // VLk_802 = P_3,2.75 //
manin kvanip vanip vic ete pratyayā dhātoḥ syuḥ //
neḍvaśi kṛti // VLk_803 = P_7,2.8 //
vaśādeḥ kṛta iṇ na syāt //
śṝ
hiṃsāyām // suśarmā prātaritvā //
viḍvanoranunāsikasyā't // VLk_804 = P_6,4.41 //
anunāsikasyā'tsyāt / vijāyata iti vijāvā //
oṇṛ
apanayane // avāvā / vic //
ruṣa riṣa
hiṃsāyām // roṭ / reṭ / sugaṇ //
kvip ca // VLk_805 = P_3,2.76 //
ayamapi dṛśyate / ukhāsrat / parṇadhvat / bāhabhraṭ //
supyajātau ṇinistācchīlye // VLk_806 = P_3,2.78 //
ajātyarthe supi dhātorṇinistācchīlye dyotye / uṣṇabhojī //
manaḥ // VLk_807 = P_3,2.82 //
supi manyaterṇiniḥ syāt / darśanīyamānī //
ātmamāne khaśca // VLk_808 = P_3,2.83 //
svakarmake manane varttamānānmanyateḥ supi khaś syāt cāṇṇiniḥ / paṇḍitamātmānaṃ manyate paṇḍitaṃmanyaḥ / paṇḍitamānī //
khityanavyayasya // VLk_809 = P_6,3.66 //
khidante pare pūrvapadasya hrasvaḥ / tato mum / kālimmanyā //
karaṇe yajaḥ // VLk_810 = P_3,2.85 //
karaṇe upapade bhūtārthe yajerṇiniḥ kartari / someneṣṭavān somayājī / agniṣṭomayājī //
dṛśeḥ kvanip // VLk_811 = P_3,2.94 //
karmaṇi bhūte / pāraṃ dṛṣṭavān pāradṛśvā //
rājani yudhi kṛña // VLk_812 = P_3,2.95 //
kvanipsyāt / yudhirantarbhāvitaṇyarthaḥ / rājānaṃ yodhitavān rājayudhvā / rājakṛtvā //
sahe ca // VLk_813 = P_3,2.96 //
karmaṇīti nivṛttam / saha yodhitavān sahayudhvā / sahakṛtvā //
saptamyāṃ janerḍaḥ // VLk_814 = P_3,2.97 //
tatpuruṣe kṛti bahulam // VLk_815 = P_6,3.14 //
ṅeraluk / sarasijam, sarojam //
upasarge ca saṃjñāyām // VLk_816 = P_3,2.99 //
prajā syātsaṃtatau jane //
ktaktavatū niṣṭhā // VLk_817 = P_1,1.26 //
etau niṣṭhāsaṃjñau staḥ //
niṣṭhā // VLk_818 = P_3,2.102 //
bhūtārthavṛtterdhātorniṣṭhā syāt / tatra tayoreveti bhāvakarmaṇoḥ ktaḥ / kartari kṛditi kartari ktavatuḥ / ukāvitau / snātaṃ mayā / stutastvayā viṣṇuḥ / viśvaṃ kṛtavān viṣṇuḥ //
radābhyāṃ niṣṭhāto naḥ pūrvasya ca daḥ // VLk_819 = P_8,2.42 //
radābhyāṃ parasya niṣṭhātasya naḥ syāt niṣṭhāpekṣayā pūrvasya dhātordasya ca //
śṛ
hiṃsāyām // ṛta it / raparaḥ / ṇatvam / śīrṇaḥ / bhinnaḥ / chinnaḥ //
saṃyogāderāto dhātoryaṇvataḥ // VLk_820 = P_8,2.43 //
niṣṭhātasya naḥ syāt / drāṇaḥ / glānaḥ //
lvādibhyaḥ // VLk_821 = P_8,2.44 //
ekaviṃśaterlūñādibhyaḥ prāgvat / lūnaḥ //
jyā
dhātuḥ // grahijyeti saṃprasāraṇam //
halaḥ // VLk_822 = P_6,4.2 //
aṅgāvayavāddhalaḥ paraṃ yatsaṃprasāraṇaṃ tadantasya dīrghaḥ / jīnaḥ //
oditaśca // VLk_823 = P_8,2.45 //
bhujo bhugnaḥ /
ṭuośvi
, ucchūnaḥ //
śuṣaḥ kaḥ // VLk_824 = P_8,2.51 //
niṣṭhātasya kaḥ // śuṣkaḥ //
paco vaḥ // VLk_825 = P_8,2.52 //
pakvaḥ //
kṣai
kṣaye //
kṣāyo maḥ // VLk_826 = P_8,2.53 //
kṣāmaḥ //
niṣṭhāyāṃ seṭi // VLk_827 = P_6,4.52 //
ṇerlopaḥ / bhāvitaḥ / bhāvitavān / dṛha hiṃsāyām //
dṛḍhaḥ sthūlabalayoḥ // VLk_828 = P_7,2.20 //
sthūle balavati ca nipātyate //
dadhāterhiḥ // VLk_829 = P_7,4.42 //
tādau kiti / hitam //
do dad ghoḥ // VLk_830 = P_7,4.46 //
ghusaṃjñakasya dā ityasya dath syāt tādau kiti / cartvaṃm / dattaḥ //
liṭaḥ kānajvā // VLk_831 = P_3,2.106 //
kvasuśca // VLk_832 = P_3,2.107 //
liṭaḥ kānac kvasuśca vā staḥ / taṅānāvātmanepadam / cakrāṇaḥ //
mvośca // VLk_833 = P_8,2.65 //
māntasya dhātornatvaṃ mvoḥ parataḥ / jaganvān //
laṭaḥ śatṛśānacāvaprathamāsamānādhikaraṇe // VLk_834 = P_3,2.124 //
aprathamāntena samānādhikaraṇe laṭa etau vā staḥ / śabādi / pacantaṃ caitraṃ paśya //
āne muk // VLk_835 = P_7,2.82 //
adantāṅgasya mugāgamaḥ syādāne pare / pacamānaṃ caitraṃ paśya / laḍityanuvartamāne punarlaḍgrahaṇāt prathamāsāmānādhikaraṇye 'pi kvacit / san dvijaḥ //
videḥ śaturvasuḥ // VLk_836 = P_7,1.36 //
vetteḥ parasya śaturvasurādeśo vā / vidan / vidvān //
tau sat // VLk_837 = P_3,2.127 //
tau śatṛśānacau satsaṃjñau staḥ //
ḷṭaḥ sadvā // VLk_838 = P_3,3.14 //
vyavasthitavibhāṣeyam / tenāprathamāsāmānādhikaraṇye pratyottarapadayoḥ saṃbodhane lakṣaṇahetvośca nityam / kariṣyantaṃ kariṣyamāṇaṃ paśya //
ākvestacchīlataddharmatatsādhukāriṣu // VLk_839 = P_3,2.134 //
kvipamabhivyāpya vakṣyamāṇāḥ pratyayāstacchīlādiṣu kartṛṣu bodhyāḥ //
tṛn // VLk_840 = P_3,2.134 //
kartā kaṭān //
jalpabhikṣakuṭṭaluṇṭavṛṅaḥ ṣākan // VLk_841 = P_3,2.155 //
ṣaḥ pratyayasya // VLk_842 = P_1,3.6 //
pratyayasyādiḥ ṣa itsaṃjñaḥ syāt / jalpākaḥ / bhikṣākaḥ / kuṭṭākaḥ / luṇṭākaḥ / varākaḥ / varākī //
sanāśaṃsabhikṣa uḥ // VLk_843 = P_3,2.168 //
cikīrṣuḥ / āśaṃsuḥ / bhikṣuḥ //
bhrājabhāsadhurvidyutorjipṝjugrāvastuvaḥ kvip // VLk_844 = P_3,2.177 //
vibhrāṭ / bhāḥ //
rāllopaḥ // VLk_845 = P_6,4.21 //
rephācchvorlopaḥ kvau jhalādau kṅiti / dhūḥ / vidyut / ūrka / pūḥ / dṛśigrahaṇasyāpakarṣājjavaterdīrghaḥ / jūḥ / grāvastut / (
kvibvacipracchyāyatastukaṭaprujuśrīṇāṃ dīrgho 'samprasāraṇaṃ ca
) / vaktīti vāk //
cchvoḥ śūḍanunāsike ca // VLk_846 = P_6,4.19 //
satukkasya chasya vasya ca krāmāt ś ūṭh ityādeśau sto 'nunāsike kvau jhalādau ca kṅiti / pṛcchatīti prāṭ / āyataṃ stautīti āyatastūḥ / kaṭaṃ pravate kaṭaprūḥ / jūruktaḥ / śrayati hariṃ śrīḥ //
dāmnīśasayuyujastutudasisicamihapatadaśanahaḥ karaṇe // VLk_847 = P_3,2.182 //
dābādeḥ ṣṭran syātkaraṇer'the / dātyanena dātram / netram //
titutratathasisusarakaseṣu ca // VLk_848 = P_7,2.9 //
eṣāṃ daśānāṃ kṛtpratyayānāmiṇ na/ śastram / yotram / yoktram / stotram / tottram / setram / sektram / meḍhram / patram / daṃṣṭrā / naddhrī //
artilūdhūsūkhanasahacara itraḥ // VLk_849 = P_6,2.184 //
aritram / lavitram / dhuvitram / savitram / khanitram / sahitram / caritram //
puvaḥ saṃjñāyām // VLk_850 = P_3,2.185 //
WEITER S. 139 pavitram //
iti pūrvakṛdantam //
athoṇādayaḥ
kṛvāpājimisvadisādhyaśūbhya uṇ // 1 //
karotīti kāruḥ / vātīti vāyuḥ / pāyurgudam / jāyurauṣadham / māyuḥ pittam / svāduḥ / sādhnoti parakāryamiti sādhuḥ / āśu śīghram //
uṇādayo bahulam // VLk_851 = P_3,3.1 //
ete vartamāne saṃjñāyām ca bahulaṃ syuḥ / kecidavihitā apyūhyāḥ //
saṃjñāsu dhāturūpāṇi pratyayāśca tataḥ pare /
kāryādvidyādanūbandhametacchāstramuṇādiṣu //
ityuṇādayaḥ //
athottarakṛdantam
tumunṇvulau kriyāyāṃ kriyārthāyām // VLk_852 = P_3,3.10 //
kriyārthāyāṃ kriyāyāmupapade bhaviṣyatyarthe dhātoretau staḥ / māntatvādavyayatvam / kṛṣṇaṃ draṣṭuṃ yāti / kṛṣṇaṃ darśako yāti //
kālasamayavelāsu tumun // VLk_853 = P_3,3.167 //
kālārtheṣūpapadeṣu tumun / kālaḥ samayo velā vā bhoktum //
bhāve // VLk_854 = P_3,3.18 //
siddhāvasthāpanne dhātvarthe vācye dhātorghañ / pākaḥ //
akartari ca kārake saṃjñāyām // VLk_855 = P_3,3.19 //
kartṛbhinne kārake ghañ syāt //
ghañi ca bhāvakaraṇayoḥ // VLk_856 = P_6,4.27 //
rañjernalopaḥ syāt / rāgaḥ / anayoḥ kim? rajyatyasminniti raṅgaḥ //
nivāsacitiśarīropasamādhāneṣvādeśca kaḥ // VLk_857 = P_3,3.41 //
eṣu cinoterghañ ādeśca kakāraḥ / upasamādhānaṃ rāśīkaraṇam / nikāyaḥ / kāyaḥ/ gomayanikāyaḥ //
erac // VLk_858 = P_3,3.46 //
ivarṇāntādac / cayaḥ / jayaḥ //
ṝdorap // VLk_859 = P_3,3.57 //
ṝvarṇāntāduvarṇāntāccāp / karaḥ / garaḥ / yavaḥ / lavaḥ / stavaḥ / pavaḥ / (
ghañarthe kavidhānam
) / prasthaḥ / vighnaḥ //
ḍvitaḥ ktriḥ // VLk_860 = P_3,3.88 //
ktrermamnityam // VLk_861 = P_4,4.20 //
ktripratyayāntātmap nirvṛtter'the / pākena nirvṛttaṃ paktrimam / ḍuvap uptrimam //
ṭvito 'thuc // VLk_862 = P_3,3.89 //
ṭuvepṛ
kampane, vepathuḥ //
yajayācayatavicchapraccharakṣo naṅ // VLk_863 = P_3,3.90 //
yajñaḥ / yācñā / yatnaḥ / viśnaḥ / praśnaḥ / rakṣṇaḥ //
svapo nan // VLk_864 = P_3,3.91 //
svapnaḥ //
upasarge ghoḥ kiḥ // VLk_865 = P_3,3.92 //
pradhiḥ / upadhiḥ //
striyāṃ ktin // VLk_866 = P_3,3.94 //
strīliṅge bhāve ktin syāt / ghaño 'pavādaḥ / kṛtiḥ / stutiḥ / (
ṝlvādibhyaḥ ktinniṣṭhāvadvācya
ḥ) / tena natvam / kīrṇiḥ / lūniḥ / dhūniḥ / pūniḥ / (
saṃpadādibhyaḥ kvip
) / saṃpat / vipat / āpat / (
ktinnapīṣyate
) / saṃpattiḥ / vipattiḥ / āpattiḥ //
ūtiyūtijūtisātihetikīrtayaśca // VLk_867 = P_3,3.97 //
ete nipātyante ///
jvaratvarasrivyavimavāmupadhāyāśca // VLk_868 = P_6,4.20 //
eṣāmupadhāvakārayorūṭh anunāsike kvau jhalādau kṅiti // ataḥ kvip / jūḥ / tūḥ / srūḥ / ūḥ / mūḥ //
icchā // VLk_869 = P_3,3.101 //
iṣernipāto 'yam //
a pratyayāt // VLk_870 = P_3,3.102 //
pratyayāntebhyo dhātubhyaḥ striyāmakāraḥ pratyayaḥ syāt / cikīrṣā / putrakāmyā //
gurośca halaḥ // VLk_871 = P_3,3.103 //
gurumato halantātstriyāmakāraḥ pratyayaḥ syāt / īhā //
ṇyāsaśrantho yuc // VLk_872 = P_3,3.107 //
akārasyāpavādaḥ / kāraṇā / hāraṇā //
napuṃsake bhāve ktaḥ // VLk_873 = P_3,3.11 //
lyuṭ ca // VLk_874 = P_3,3.115 //
hasitam, hasanam //
puṃsi saṃjñāyāṃ ghaḥ prāyeṇa // VLk_875 = P_3,3.188 //
chāderghe 'dvyupasargasya // VLk_876 = P_6,4.96 //
dviprabhṛtyupasargahīnasya chāderhrasvo ghe pare / dantāśchādyante 'neneti dantacchadaḥ / ākurvantyasminnityākaraḥ //
ave tṝstrorghañ // VLk_877 = P_3,3.120 //
avatāraḥ kūpādeḥ / avastāro javanikā //
halaśca // VLk_878 = P_3,3.121 //
halantādghañ / ghāpavādaḥ / ramante yogino 'sminniti rāmaḥ / apamṛjyate 'nena vyādhyādirityapāmārgaḥ //
īṣaddussuṣu kṛcchrākṛcchrārtheṣu khal // VLk_879 = P_3,3.126 //
karaṇādhikaraṇayoriti nivṛttam / eṣu duḥkhasukhārtheṣūpapadeṣu khal tayoreveti bhāve karmaṇi ca / kṛcchre - duṣkaraḥ kaṭo bhavatā / akṛcchre - īṣatkaraḥ / sukaraḥ //
āto yuc // VLk_880 = P_3,3.128 //
khalo 'pavādaḥ / īṣatpānaḥ somo bhavatā / duṣpānaḥ / supānaḥ //
alaṃkhalvoḥ pratiṣedhayoḥ prācāṃ ktvā // VLk_881 = P_3,4.18 //
pratiṣedhārtheyoralaṃkhalvorupapadayoḥ ktvā syāt / prācāṃ grahaṇaṃ pūjārtham / amaivāvyayeneti niyamānnopapadasamāsaḥ / do dadghoḥ / alaṃ dattvā / ghumāsthetīttvam / pītvā khalu / alaṃkhalvoḥ kim? mā kārṣīt / pratiṣedhayoḥ kim? alaṃkāraḥ //
samānakartṛkayoḥ pūrvakāle // VLk_882 = P_3,4.21 //
samānakartṛkayordhātvarthayoḥ pūrvakāle vidyamānāddhātoḥ ktvā syāt / bhuktvā vrajati / dvitvamatantram / bhuktvā pītvā vrajati //
na ktvā seṭ // VLk_883 = P_1,2.18 //
seṭ ktvā kinna syāt / śayitvā / seṭ kim ? kṛtvā //
ralo vyupadhāddhalādeḥ saṃśca // VLk_884 = P_2,2.26 //
ivarṇovarṇopadhāddhalādeḥ ralantātparau ktvāsanau seṭau vā kitau staḥ / dyutitvā, dyotitvā / likhitvā, lekhitvā / vyupadhātkim ? vartitvā / ralaḥ kim ? eṣitvā / seṭ kim ? bhuktvā //
udito vā // VLk_885 = P_7,2.56 //
uditaḥ parasya ktava iḍvā / śamitvā, śāntvā / devitvā, dyūtvā / dadhāterhiḥ / hitvā //
jahāteśca ktvi // VLk_886 = P_7,4.43 //
hitvā / hāṅastu - hātvā //
samāse 'nañpūrve ktvo lyap // VLk_887 = P_7,1.37 //
avyayapūrvapade 'nañsamāse ktvo lyabādeśaḥ syāt / tuk / prakṛtya / anañ kim ? akṛtvā //
ābhīkṣṇye ṇamul ca // VLk_888 = P_3,4.22 //
ābhīkṣṇye dyotye pūrvaviṣaye ṇamul syāt ktvā ca //
nityavīpsayoḥ // VLk_889 = P_8,1.4 //
ābhīkṣṇye vīpsāyāṃ ca dyotye padasya dvitvaṃ syāt / ābhīkṣṇyaṃ tiṅanteṣvavyayasaṃjñakeṣu ca kṛdanteṣu ca / smāraṃsmāraṃ namati śivam / smṛtvāsmṛtvā / pāyampāyam / bhojambhojam / śrāvaṃśrāvam //
anyathaivaṃkathamitthaṃsu siddhāprayogaścet // VLk_890 = P_3,4.27 //
eṣu kṛño ṇamul syāt / siddho 'prayogo 'sya evambhūtaścet kṛñ / vyarthatvātprayogānarha ityarthaḥ / anyathākāram / evaṅkāram / kathaṅkāram / itthaṅkāraṃ bhuṅkte / siddheti kim ? śiro 'nyathā kṛtvā bhuṅkte //
ityuttarakṛdantam //
iti kṛdantam //
atha vibhaktayarthāḥ
prātipadikārthaliṅgaparimāṇavacanamātre prathamā // VLk_891 = P_2,3.46 //
niyatopasthitikaḥ prātipadikārthaḥ / mātraśabdasya pratyekaṃ yogaḥ / prātipadikārthamātre liṅgamātrādyādhikye parimāṇamātre saṃkhyāmātre ca prathamā syāt / prātipadikārthamātre - uccaiḥ / nīcaiḥ / kṛṣṇaḥ / śrīḥ / jñānam / liṅgamātre - taṭaḥ, taṭī, taṭam / parimāṇamātre - droṇo vrīhiḥ / vacanaṃ saṃkhyā / ekaḥ, dvau, bahavaḥ //
sambodhane ca // VLk_892 = P_2,3.47 //
prathamā syāt / he rāma / iti prathamā /
karturīpsitatamaṃ karma // VLk_893 = P_1,4.49 //
kartuḥ kriyayā āptumiṣṭatamaṃ kārakaṃ karmasaṃjñaṃ syāt //
karmaṇi dvitīyā // VLk_894 = P_2,3.2 //
anukte karmaṇi dvitīyā syāt / hariṃ bhajati / abhihite tu karmādau prathamā - hariḥ sevyate / lakṣmyā sevitaḥ //
akathitaṃ ca // VLk_895 = P_1,4.51 //
apādānādiviśeṣairavivakṣitaṃ kārakaṃ karmasaṃjñaṃ syāt /
duhyācpacdaṇḍ rudhipracchicibrūśāsujimathmuṣām /
karmayuk syādakathitaṃ tathā syānnīhṛkṛṣvahām // 1 //
gāṃ dogdhi payaḥ / baliṃ yācate vasudhām / taṇḍulānodanaṃ pacati / gargān śataṃ daṇḍayati / vrajamavaruṇaddhi gām / māṇavakaṃ panthānaṃ pṛcchati / vṛkṣamavacinoti phalāni / māṇavakaṃ dharmaṃ brūte śāsti vā / śataṃ jayati devadattam / sudhāṃ kṣīranidhiṃ mathnāti / devadattaṃ śataṃ muṣṇāti / grāmamajāṃ nayati harati karṣati vahati vā / arthanibandhaneyaṃ saṃjñā / baliṃ bhikṣate vasudhām / māṇavakaṃ dharmaṃ bhāṣate abhivatte vaktītyādi //
iti dvitīyā /
svatantraḥ kartā // VLk_896 = P_1,4.54 //
kriyāyāṃ svātantryeṇa vivakṣitor'thaḥ kartā syāt //
sādhakatamaṃ karaṇam // VLk_897 = P_1,4.42 //
kriyāsiddhau prakṛṣṭopakārakaṃ karaṇasaṃjñaṃ syāt //
kartṛkaraṇayostṛtīyā // VLk_898 = P_2,3.28 //
anabhihite kartari karaṇe ca tṛtīyā syāt / rāmeṇa bāṇena hato vālī//
iti tṛtīyā /
karmaṇā yamabhipraiti sa sampradānam // VLk_899 = P_1,4.32 //
dānasya karmaṇā yamabhipraiti sa sampradānasaṃjñaḥ syāt //
caturthī sampradāne // VLk_900 = P_2,3.13 //
viprāya gāṃ dadāti //
namassvastisvāhāsvadhālaṃvaṣaḍyogācca // VLk_901 = P_2,3.16 //
ebhiryoge caturthī / haraye namaḥ / prajābhyaḥ svasti / agnaye svāhā / pitṛbhyaḥ svadhā / alamiti paryāptyarthagrahaṇam / tena daityebhyo hariralaṃ prabhuḥ samarthaḥ śakta ityādi //
iti caturthī /
dhruvamapāye 'pādānam // VLk_902 = P_1,4.24 //
apāyo viśleṣastasminsādhye yad dhruvamavadhibhūtaṃ kārakaṃ tadapādānaṃ syāt //
apādāne pañcamī // VLk_903 = P_2,3.28 //
grāmādāyāti / dhāvato 'śvātpatatītyādi //
iti pañcamī /
ṣaṣṭhī śeṣe // VLk_904 = P_2,3.50 //
kārakaprātipadikārthavyatiriktaḥ svasvāmibhāvādiḥ saṃbandhaḥ śeṣastatra ṣaṣṭhī / rājñaḥ puruṣaḥ / karmādīnāpi saṃbandhamātravivakṣāyāṃ ṣaṣṭhyeva / satāṃ gatam / sarpiṣo jānīte / mātuḥ smarati / edhodakasyopaskurute / bhaje śambhoścaraṇayoḥ //
iti ṣaṣṭhī /
ādhāro 'dhikaraṇam // VLk_905 = P_1,4.45 //
kartṛkarmadvārā tanniṣṭhakriyāyā ādhāraḥ kārakamadhikaraṇaṃ syāt //
saptamyadhikaraṇe ca // VLk_906 = P_2,3.36 //
adhikaraṇe saptamī syāt, cakārāddūrāntikārthebhyaḥ / aupaśleṣiko vaiṣayiko '; bhivyāpakaścetyādhārastridhā / kaṭe āste / sthālyāṃ pacati / mokṣe icchāsti / sarvasminnātmāsti / vanasya dūre antike vā //
iti saptamī /
iti vibhaktyarthāḥ //
atha samāsāḥ
tatrādau kevalasamāsaḥ / samāsaḥ pañcadhā / tatra samasanaṃ samāsaḥ / sa ca viśeṣasaṃjñā vinirmuktaḥ kevalasamāsaḥ prathamaḥ // 1 // prāyeṇa pūrvapadārthapradhāno 'vyayībhāvo dvitīyaḥ // 2 // prāyeṇottarapadārthapradhānastatpuruṣastṛtīyaḥ // tatpuruṣabhedaḥ karmadhārayaḥ / karmadhārayabhedo dviguḥ // 3 // prāyeṇānyapadārthapradhāno bahuvrīhiścaturthaḥ // 4 // prāyeṇobhayapadārthapradhāno dvandvaḥ pañcamaḥ // 5 //
samarthaḥ padavidhiḥ // VLk_907 = P_2,1.1 //
padasaṃbandhī yo vidhiḥ sa samarthāśrito bodhyaḥ //
prākkaḍārātsamāsaḥ // VLk_908 = P_2,1.3 //
kaḍārāḥ karmadhāraya ityataḥ prāk samāsa ityadhikriyate //
saha supā // VLk_909 = P_2,1.4 //
sup supā saha vā samasyate // samāsatvātprātipadikatvena supo luk / parārthābhidhānaṃ vṛttiḥ / kṛttaddhitasamāsaikaśeṣasanādyantadhāturūpāḥ pañca vṛttayaḥ / vṛttyarthāvabodhakaṃ vākyaṃ vigrahaḥ / saca laukiko 'laukikaśceti dvidhā / tatra pūrvaṃ bhūta iti laukikaḥ "pūrva am bhūta su'; ityalaukikaḥ / bhūtapūrvaḥ / bhūtapūrve caraḍiti nirdeśātpūrvanipātaḥ /
(ivena samāso vibhaktyalopaśca
) / vāgarthau iva vāgarthāviva //
iti kevalasamāsaḥ // 1 //
athāvyayībhāvaḥ
avyayībhāvaḥ // VLk_910 = P_2,1.5 //
adhikāro 'yaṃ prāk tatpuruṣāt //
avyayaṃ vibhaktisamīpasamṛddhivyṛddhyarthābhāvātyayāsaṃpratiśabdaprādurbhāvapaścādyathānupūrvyayaugapadyasādṛśyasampattisākalyānta vacaneṣu // VLk_911 = P_2,1.6 //
vibhaktyarthādiṣu vartamānamavyayaṃ subantena saha nityaṃ samasyate so 'vyayībhāvaḥ / prāyeṇāvigraho nityasamāsaḥ, prāyeṇāsvapadavigraho vā / vibhaktau, hari ṅi adhi iti sthite //
prathamānirdiṣṭaṃ samāsa upasarjanam // VLk_912 = P_1,2.43 //
samāsaśāstre prathamānirdiṣṭamupasarjanasaṃjñaṃ syāt //
upasarjanaṃ pūrvam // VLk_913 = P_2,2.30 //
samāse upasarjanaṃ prākprayojyam / ityadheḥ prāk prayogaḥ / supo luk / ekadeśavikṛtasyānanyatvātprātipadikasaṃjñāyāṃ svādyutpattiḥ / avyayībhāvaścetya vyayatvātsupo luk / adhihari //
avyayībhāvaśca // VLk_914 = P_2,4.18 //
ayaṃ napuṃsakaṃ syāt //
nāvyayībhāvādato 'mtvapañcamyāḥ // VLk_915 = P_2,4.83 //
adantādavyayībhāvātsupo na luk, tasya pañcamī vinā amādeśaśca syāt // gāḥ pātīti gopāstasminnityadhigopam //
tṛtīyāsaptamyorbahulam // VLk_916 = P_2,4.54 //
adantādavyayībhāvāttṛtīyāsaptamyorbahulamambhāvaḥ syāt / adhigopam, adhigopena, adhigope vā / kṛṣṇasya samīpam upakṛṣṇam / madrāṇāṃ samṛddhiḥ sumadram / yavanānāṃ vyṛddhirduryavanam / makṣikāṇāmabhāvo nirmakṣikam / himasyātyayo 'tihimam / nidrā saṃprati na yujyata ityatinidram / hariśabdasya prakāśa itihari / viṣṇoḥ paścādanuviṣṇu / yogyatāvīpsāpadārthānativṛttisādṛśyāni yathārthāḥ / rūpasya yogyamanurūpam / arthamarthaṃ prati prartṣatham / śaktimanatikramya yathāśakti //
avyayībhāve cākāle // VLk_917 = P_6,3.81 //
sahasya saḥ syādavyayībhāve na tu kāle / hareḥ sādṛśyaṃ sahari / jyeṣṭhasyānu pūrvyeṇetyanujyeṣṭham / cakreṇa yugapat sacakram / sadṛśaḥ sakhyā sasakhi / kṣatrāṇāṃ saṃpattiḥ sakṣatram / tṛṇamapyaparityajya satṛṇamatti / agnigranthaparyantamadhīte sāgni //
nadībhiśca // VLk_918 = P_2,1.20 //
nadībhiḥ saha saṃkhyā samasyate / (
samāhāre cāyamiṣyate
) / pañcagaṅgam / dviyamunam //
taddhitāḥ // VLk_919 = P_4,1.76 //
āpañcamasamāpteradhikāro 'yam //
avyayībhāve śaratprabhṛtibhyaḥ // VLk_920 = P_5,4.107 //
śaradādibhyaṣṭac syātsamāsānto 'vyayībhāve / śaradaḥ samīpamupaśaradam / prativipāśam / (
jarāyā jaraśca
) / upajarasamityādi //
anaśca // VLk_921 = P_5,4.108 //
annantādavyayībhāvāṭṭac syāt //
nastaddhite // VLk_922 = P_6,4.144 //
nāntasya bhasya ṭerlopastaddhite / uparājam / adhyātmam //
napuṃsakādanyatarasyām // VLk_923 = P_5,4.109 //
annantaṃ yat klībaṃ tadantādavyayībhāvāṭṭajvā syāt / upacarmam / upacarma //
jhayaḥ // VLk_924 = P_5,4.111 //
jhayantādavyayībhāvāṭṭajvā syāt / upasamidham / upasamit //
ityavyayībhāvaḥ // 2 //
atha tatpuruṣaḥ
tatpuruṣaḥ // VLk_925 = P_2,1.22 //
adhikāro 'yaṃ prāgbahuvrīheḥ //
dviguśca // VLk_926 = P_2,1.23 //
dvigurapi tatpuruṣasaṃjñakaḥ syāt //
dvitīyāśritātītapatitagatātyastaprāptāpannaiḥ // VLk_927 = P_2,1.24 //
dvitīyāntaṃ śritādiprakṛtikaiḥ subantaiḥ saha vā samasyate sa ca tatpuruṣaḥ / kṛṣṇaṃ śritaḥ kṛṣṇaśrita ityādi //
tṛtīyā tatkṛtārthena guṇavacanena // VLk_928 = P_2,1.30 //
tṛtīyāntaṃ tṛtīyāntārthakṛtaguṇavacanenārthena ca saha vā prāgvat / śaṅkulayā khaṇḍaḥ / dhānyenārtho dhānyārthaḥ / tatkṛteti kim ? akṣṇā kāṇaḥ //
kartṛkaraṇe kṛtā bahulam // VLk_929 = P_2,1.32 //
kartari karaṇe ca tṛtīyā kṛdantena bahulaṃ prāgvat / hariṇā trāto haritrātaḥ / nakhairbhinnaḥ nakhabhinnaḥ / (pa.)
kṛdgrahaṇe gatikārakapūrvasyāpi grahaṇam
/ nakhanirbhinnaḥ //
caturthī tadarthārthabalihitasukharakṣitaiḥ // VLk_930 = P_2,1.36 //
caturthyantārthāya yat tadvācinā arthādibhiśca caturthyaṃntaṃ vā prāgvat / yūpāya dāru yūpadāru / (
tadarthena prakṛtivikṛtibhāva eveṣṭa
ḥ) / teneha na - randhanāya sthālī / (
arthena nityasamāso viśeṣyaliṅgatā ceti vaktavyam
) / dvijārthaḥ sūpaḥ / dvijārthā yavāgūḥ / dvijārthaṃ payaḥ / bhūtabaliḥ / gohitam / gosukham / gorakṣitam //
pañcamī bhayena // VLk_931 = P_2,1.37 //
corādbhayaṃ corabhayam //
stokāntikadūrārthakṛcchrāṇi ktena // VLk_932 = P_2,1.39 //
pañcamyāḥ stokādibhyaḥ // VLk_933 = P_6,3.2 //
aluguttarapade / stokānmuktaḥ / antikādāgataḥ / abhyāśādāgataḥ / dūrādāgataḥ / kṛcchrādāgataḥ //
ṣaṣṭhī // VLk_934 = P_2,2.8 //
subantena prāgvat / rājapuruṣaḥ //
pūrvāparādharottaramekadeśinaikādhikaraṇe // VLk_935 = P_2,2.1 //
avayavinā saha pūrvādayaḥ samasyante ekatvasaṃkhyāviśiṣṭaścedavayavī / ṣaṣṭhīsamāsāpavādaḥ / pūrvaṃ kāyasya pūrvakāyaḥ / aparakāyaḥ / ekādhikaraṇe kim ? pūrvaśchātrāṇām //
ardhaṃ napuṃsakam // VLk_936 = P_2,2.2 //
samāṃśavācyardhaśabdo nityaṃ klībe, sa prāgvat / ardhaṃ pippalyāḥ ardhapippalī /
saptamī śauṇḍaiḥ // VLk_937 = P_2,1.40 //
saptamyantaṃ śauṇḍādibhiḥ prāgvat / akṣeṣu śauṇḍaḥ akṣaśoṇḍa ityādi / dvitīyātṛtīyetyādiyogavibhāgādanyatrāpi tṛtīyādivibhaktīnāṃ prayogavaśātsamāso jñeyaḥ //
diksaṃkhye saṃjñāyām // VLk_938 = P_2,1.50 //
saṃjñāyāmeveti niyamārthaṃ sūtram / pūrveṣukāmaśamī / saptarṣayaḥ / teneha na - uttarā vṛkṣāḥ / pañca brāhmaṇāḥ //
taddhitārthottarapadasamāhāre ca // VLk_939 = P_2,1.51 //
taddhitārthe viṣaye uttarapade ca parataḥ samāhāre ca vācye diksaṃkhye prāgvat / pūrvasyāṃ śālāyāṃ bhavaḥ - pūrvā śālā iti samāse jāte
(sarvanāmno vṛttimātre puṃvadbhāva
ḥ) //
dikpūrvapadādasaṃjñāyāṃ ñaḥ // VLk_940 = P_4,2.107 //
asmādbhavādyarthe ñaḥ syādasaṃjñāyām //
taddhiteṣvacāmādeḥ // VLk_941 = P_7,2.117 //
ñiti ṇiti ca taddhiteṣvacāmāderaco vṛddhiḥ syāt / yasyeti ca / paurvaśālaḥ / pañca gāvo dhanaṃ yasyeti tripade bahuvrīhau / (
dvandvatatpuruṣayoruttarapade nitya samāsavacanam
) //
gorataddhitaluki // VLk_942 = P_5,4.92 //
go 'ntāttatpuruṣāṭṭac syāt samāsānto na tu taddhitaluki / pañcagavadhanaḥ //
tatpuruṣaḥ samānādhikaraṇaḥ karmadhārayaḥ // VLk_943 = P_1,2.42 //
saṃkhyāpūrvo dviguḥ // VLk_944 = P_2,1.52 //
taddhitārthetyatroktastrividhaḥ saṃkhyāpūrvo dvigusaṃjñaḥ syāt //
dvigurekavacanam // VLk_945 = P_2,4.1 //
dvigvarthaḥ samāhāra ekavatsyāt //
sa napuṃsakam // VLk_946 = P_2,4.17 //
samāhāre dvigurdvandvaśca napuṃsakaṃ syāt / pañcānāṃ gavāṃ samāhāraḥ pañcagavam /
viśeṣaṇaṃ viśeṣyeṇa bahulam // VLk_947 = P_2,1.57 //
bhedakaṃ bhedyena samānādhikaraṇena bahulaṃ prāgvat / nīlamutpalaṃ nīlotpalam / bahulagrahaṇātkvacinnityam - kṛṣṇasarpaḥ / kvacinna - rāmo jāmadagnyaḥ //
upamānāni sāmānyavacanaiḥ // VLk_948 = P_2,1.55 //
ghana iva śyāmo ghanaśyāmaḥ / (
śākapārthivādīnāṃ siddhaye uttarapadalopasyopasaṃkhyānam
) / śākapriyaḥ pārthivaḥ śākapārthivaḥ / devapūjako brāhmaṇo devabrāhmaṇaḥ //
nañ // VLk_949 = P_2,1.6 //
nañ supā saha samasyate //
nalopo nañaḥ // VLk_950 = P_6,3.73 //
naño nasya lopa uttarapade / na brāhmaṇaḥ abrāhmaṇaḥ //
tasmānnuḍaci // VLk_951 = P_6,3.74 //
luptanakārānnaña uttarapadasyājādernuḍāgamaḥ syāt / anaśvaḥ / naikadhetyādau tu naśabdena saha supsupeti samāsaḥ //
kugatiprādayaḥ // VLk_952 = P_2,2.18 //
ete samarthena nityaṃ samasyante / kutsitaḥ puruṣaḥ kupuruṣaḥ //
ūryādicviḍācaśca // VLk_953 = P_1,4.61 //
ūryādayaścvyantā ḍājantāśca kriyāyoge gatisaṃjñāḥ syuḥ / ūrīkṛtya / śuklīkṛtya / paṭapaṭākṛtya / supuruṣaḥ //
(prādayo gatādyarthe prathamayā
) / pragata ācāryaḥ prācāryaḥ / (
atyādayaḥ krāntādyarthe dvitīyayā
) / atikrānto mālāmiti vigrahe - .
ekavibhakti cāpūrvanipāte // VLk_954 = P_1,2.44 //
vigrahe yanniyatavibhaktikaṃ tadupasarjanasaṃjñaṃ syānna tu tasya pūrvanipātaḥ //
gostriyorupasarjanasya // VLk_955 = P_1,2.48 //
upasarjanaṃ yo gośabdaḥ strīpratyayāntaṃ ca tadantasya prātipadikasya hrasvaḥ syāt / atimālaḥ /
(avādayaḥ kruṣṭādyarthe tṛtīyayā
) / avakruṣṭaḥ kokilayā - avakokilaḥ / (
paryādayo glānādyarthe caturthyā
) / pariglāno 'dhyayanāya paryadhyayanaḥ / (
nirādayaḥ krāntādyarthe pañcamyā
) / niṣkrāntaḥ kauśāmbyāḥ - niṣkauśāmbiḥ //
tatropapadaṃ saptamīstham // VLk_956 = P_3,1.92 //
saptamyante pade karmaṇītyādau vācyatvena sthitaṃ yatkumbhādi tadvācakaṃ padamupapadasaṃjñaṃ syāt //
upapadamadiṅ // VLk_957 = P_2,2.19 //
upapadaṃ subantaṃ samarthena nityaṃ samasyate / atiṅantaścāyaṃ samāsaḥ / kumbham karoti kumbhakāraḥ / atiṅ kim ? mā bhavān bhūt / māṅi luṅiti saptamīnirdeśānmāṅupapadam / (pa.)
gatikārakopapadānāṃ kṛdbhiḥ saha samāsavacanaṃ prāk subutpatteḥ
/ vyāghrī / aśvakrītī / kacchapītyādi //
tatpuruṣasyāṅguleḥ saṃkhyāvyayādeḥ // VLk_958 = P_5,4.86 //
saṃkhyāvyayāderaṅgulyantasya samāsānto 'c syāt / dve aṅgulī pramāṇamasya dvyaṅgulam / nirgatamaṅgulyo niraṅgulam //
ahaḥsarvaikadeśasaṃkhyātapuṇyācca rātreḥ // VLk_959 = P_5,4.87 //
ebhyo rātrerac syāccātsaṃkhyāvyayādeḥ / ahargrahaṇaṃ dvandvārtham //
rātrāhnāhāḥ puṃsi // VLk_960 = P_2,4.29 //
etadantau dvandvatatpuruṣau puṃsyeva / ahaśca rātriścāhorātraḥ / sarvarātraḥ / saṃkhyātarātraḥ / (
saṃkhyāpūrvaṃ rātraṃ klībam
) / dvirātram / trirātram //
rājāhaḥ sakhibhyaṣṭac // VLk_961 = P_5,4.91 //
etadantāttatpuruṣāṭṭac syāt / paramarājaḥ //
ānmahataḥ samānādhikaraṇajātīyayoḥ // VLk_962 = P_6,3.46 //
mahata ākāro 'ntādeśaḥ syātsamānādhikaraṇe uttarapade jātīye ca pare / mahārājaḥ / prakāravacane jātīyar / mahāprakāro mahājātīyaḥ //
dvyaṣṭanaḥ saṃkhyāyāmabahuvrīhyaśītyoḥ // VLk_963 = P_6,3.47 //
ātsyāt / dvau ca daśa ca dvādaśa / aṣṭāviṃśatiḥ //
trestrayaḥ // VLk_964 = P_6,3.48 //
trayodaśa / trayoviṃśatiḥ / trayastriṃśat //
paravalliṅgaṃ dvandvatatpuruṣayoḥ // VLk_965 = P_2,4.26 //
etayoḥ parapadasyeva liṅgaṃ syāt / kukkuṭamayūryāvime / mayūrīkukkuṭāvimau / (
dviguprāptāpannālampūrvagatisamāseṣu pratiṣedho vācya
ḥ) / pañcasu kapāleṣu saṃskṛtaḥ pañcakapālaḥ puroḍāśaḥ //
prāptāpanne ca dvitīyayā // VLk_966 = P_2,2.4 //
samasyete / akāraścānayorantādeśaḥ / prāpto jīvikāṃ prāptajīvikaḥ / āpannajīvikaḥ / alaṃ kumāryai - alaṃkumāriḥ / ata eva jñāpakātsamāsaḥ / niṣkauśāmbiḥ //
ardharcāḥ puṃsi ca // VLk_967 = P_2,4.31 //
ardharcādayaḥ śabdāḥ puṃsi klībe ca syuḥ / ardharcaḥ / ardharcam / evaṃ dhvajatīrthaśarīramaṇḍapayūpadehāṅkuśapātrasūtrādayaḥ / sāmānye napuṃsakam / mṛdu pacati / prātaḥ kamanīyam //
iti tatpuruṣaḥ // 3 //
atha bahuvrīhiḥ
śeṣo bahuvrīhiḥ // VLk_968 = P_2,2.23 //
adhikāro 'yaṃ prāgdvandvāt //
anekamanyapadārthe // VLk_969 = P_2,2.24 //
anekaṃ prathamāntamanyasya padasyārthe vartamānaṃ vā samasyate sa bahuvrīhiḥ //
saptamīviśeṣaṇe bahuvrīhau // VLk_970 = P_2,2.35 //
saptamyantaṃ viśeṣaṇaṃ ca bahuvrīhau pūrvaṃ syāt / ata eva jñāpakādvyadhikaraṇapado bahuvrīhiḥ //
halantātsaptamyāḥ saṃjñāyām // VLk_971 = P_6,3.9 //
halantādadantācca saptamyā aluk / kaṇṭhekālaḥ / prāptamudakaṃ yaṃ sa prāptodako grāmaḥ / ūḍharatho 'naḍvān / upahṛtapaśū rudraḥ / uddhṛtaudanā sthālī / pītāmbaro hariḥ / vīrapuruṣako grāmaḥ / (
prādibhyo dhātujasya vācyo vā cottarapadalopa
ḥ) / prapatitaparṇaḥ, praparṇaḥ / (
naño 'styarthānāṃ vācyo vā cottarapadalopa
ḥ) avidyamānaputraḥ, aputraḥ //
striyāḥ puṃvadbhāṣitapuṃskādanūṅsamānādhikaraṇe striyāmapūraṇīpriyādiṣu // VLk_972 = P_6,3.34 //
uktapuṃskādanūṅ ūṅo'bhāvo 'syāmiti bahuvrīhiḥ / nipātanātpañcamyā aluk ṣaṣṭhyāśca luk / tulye pravṛttinimitte yaduktapuṃskaṃ tasmātpara ūṅo'bhāvo yatra tathābhūtasya strīvācakaśabdasya puṃvācakasyeva rūpaṃ syāt samānādhikaraṇe strīliṅge uttarapade na tu pūraṇyāṃ priyādau ca parataḥ / gostriyoriti hrasvaḥ / citraguḥ / rūpavadbhāryaḥ / anūṅ kim ? vāmorūbhāryaḥ // pūraṇyāṃ tu - .
appūraṇīpramāṇyoḥ // VLk_973 = P_5,4.116 //
pūraṇārthapratyayāntaṃ yatstrīliṅgaṃ tadantātpramāṇyantācca bahuvrīhe rapsyāt / kalyāṇī pañcamī yāsāṃ rātrīṇāṃ tāḥ kalyāṇī pañcamā rātrayaḥ / strī pramāṇī yasya sa strīpramāṇaḥ / apriyādiṣu kim ? kalyāṇīpriya ityādi //
bahuvrīhau sakthyakṣṇoḥ svāṅgātṣac // VLk_974 = P_5,4.113 //
svāṅgavācisakthyakṣyantādbahuvrīheḥ ṣac syāt / dīrghasakthaḥ / jalajākṣī / svāṅgātkim ? dīrghasakthi śakaṭam / sthūlākṣā veṇuyaṣṭiḥ / akṣṇo 'darśanāditi vakṣyamāṇo 'c //
dvitribhyāṃ ṣa mūrdhnaḥ // VLk_975 = P_5,4.115 //
ābhyāṃ mūrdhnaḥ ṣaḥ syādbahuvrīhau / dvimūrdhaḥ / trimūrdhaḥ //
antarbahibhyāṃ ca lomnaḥ // VLk_976 = P_5,4.117 //
ābhyāṃ lomno 'psyādbahuvrīhau / antarlomaḥ / bahirlomaḥ //
pādasya lopo 'hastyādibhyaḥ // VLk_977 = P_5,4.138 //
hastyādivarjitādupamānātparasya pādaśabdasya lopaḥ syādbahuvrīhau / vyāghrasyeva pādāvasya vyāghrapāt / ahastyādibhyaḥ kim ? hastipādaḥ / kusūlapādaḥ //
saṃkhyāsupūrvasya // VLk_978 = P_5,4.140 //
pādasya lopaḥ syātsamāsānto bahuvrīhau / dvipāt / supāt //
udvibhyāṃ kākudasya // VLk_979 = P_5,4.148 //
lopaḥ syāt / utkākut / vikākut //
pūrṇādvibhāṣā // VLk_980 = P_5,4.149 //
pūrṇakākut / pūrṇakākudaḥ //
suhṛddurhṛdau mitrāmitrayoḥ // VLk_981 = P_5,4.150 //
sudurbhyāṃ hṛdayasya hṛdbhāvo nipātyate / suhṛnmitram / durhṛdamitraḥ //
uraḥ prabhṛtibhyaḥ kap // VLk_982 = P_5,4.151 //
so 'padādau // VLk_983 = P_8,3.38 //
pāśakalpakakāmyeṣu visargasya saḥ //
kaskādiṣu ca // VLk_984 = P_8,3.48 //
eṣviṇa uttarasya visargasya ṣo 'nyasya tu saḥ / iti saḥ / vyūḍhoraskaḥ //
iṇaḥ ṣaḥ // VLk_985 = P_8,3.39 //
iṇa uttarasya visargasya ṣaḥ pāśakalpakakāmyeṣu pareṣu / priyasarpiṣkaḥ //
niṣṭhā // VLk_986 = P_2,2.36 //
niṣṭhāntaṃ bahuvrīhau pūrvaṃ syāt / yuktayogaḥ //
śeṣādvibhāṣā // VLk_987 = P_5,4.154 //
anuktasamāsāntādbahuvrīheḥ kabvā / mahāyaśaskaḥ, mahāyaśāḥ //
iti bahuvrīhiḥ // 4 //
atha dvandvaḥ
cārthe dvandvaḥ // VLk_988 = P_2,2.29 //
anekaṃ subantaṃ cārthe vartamānaṃ vā samasyate sa dvandvaḥ / samuccayānvācayeta retarayogasamāhārāścārthāḥ / tatra "īśvaraṃ guruṃ ca bhajasva'; iti parasparanirapekṣasyāneka syaikasminnanvayaḥ samuccayaḥ / "bhikṣāmaṭa gāṃ cānaya'; ityanyatarasyānuṣaṅgikatvena anvayo 'nvācayaḥ / anayorasāmarthyātsamāso na / "dhavakhadirau chindhi'; iti militānāmanvaya itaretarayogaḥ / "saṃjñāparibhāṣam'; iti samūhaḥ samāhāraḥ //
rājadantādiṣu param // VLk_989 = P_2,2.31 //
eṣu pūrvaprayogārhaṃ paraṃ syāt / dantānāṃ rājāno rājadantāḥ / (
dharmādiṣvaniyama
ḥ) / arthadharmau / dharmārthāvityādi //
dvandve ghi // VLk_990 = P_2,2.32 //
dvandve ghisaṃjñaṃ pūrvaṃ syāt / hariśca haraśca hariharau //
ajādyadantam // VLk_991 = P_2,2.33 //
dvandve pūrvaṃ syāt / īśakṛṣṇau //
alpāctaram // VLk_992 = P_2,2.34 //
śivakeśavau //
pitā mātrā // VLk_993 = P_1,2.70 //
mātrā sahoktau pitā vā śiṣyate / mātā ca pitā ca pitarau, mātāpitarau vā //
dvandvaśca prāṇitūryasenāṅgānām // VLk_994 = P_2,4.2 //
eṣāṃ dvandva ekavat / pāṇipādam / mārdaṅgikavaiṇavikam / rathikāśvāroham //
dvandvāccudaṣahāntātsamāhāre // VLk_995 = P_5,4.106 //
cavargāntāddaṣahāntācca dvandvāṭṭac syātsamāhāre / vāk ca tvak ca vāktvacam / tvaksrajam / śamīdṛṣadam / vāktviṣam / chatropānaham / samāhāre kim ? prāvṛṭśaradau //
iti dvandvaḥ // 5 //
atha samāsāntāḥ
ṛkpūrabdhūḥpathāmānakṣe // VLk_996 = P_5,4.74 //
a anakṣe iticchedaḥ / ṛgādyantasya samāsasya apratyayo 'ntāvayavo 'kṣe yā dhūstadantasya tu na / ardharcaḥ / viṣṇupuram / vimalāpaṃ saraḥ / rājadhurā / akṣe tu akṣadhūḥ / dṛḍhadhūrakṣaḥ / sakhipathaḥ / ramyapatho deśaḥ //
akṣṇo 'darśanāt // VLk_997 = P_5,4.76 //
acakṣuḥparyāyādakṣṇo 'c syātsamāsāntaḥ / "gavāmakṣīva gavākṣaḥ'; //
upasargādadhvanaḥ // VLk_998 = P_5,4.85 //
pragato 'dhvānaṃ prādhvo rathaḥ //
na pūjanāt // VLk_999 = P_5,4.69 //
pūjanārthātparebhyaḥ samāsāntā na syuḥ / surājā / atirājā //
iti samāsāntāḥ //
atha taddhitāḥ, tatrādau sādhāraṇapratyayāḥ
samarthānāṃ prathamādvā // VLk_1000 = P_4,1.82 //
idaṃ padatrayamadhikriyate prāgdiśa iti yāvat //
aśvapatyādibhyaśca // VLk_1001 = P_4,1.84 //
ebhyo 'ṇ syātprāgdīvyatīyeṣvartheṣu / aśvapaterapatyādi āśvapatam / gāṇapatam //
dityadityādityapatyuttarapadāṇṇyaḥ // VLk_1002 = P_7,2.117 //
dityādibhyaḥ patyutatarapadācca prāgdīvyatiyeṣvartheṣu ṇyaḥ syāt / aṇo 'pavādaḥ / diterapatyaṃ daityaḥ / aditerādityasya vā //
halo yamāṃ yami lopaḥ // VLk_1003 = P_4,1.85 //
halaḥ parasya yamo lopaḥ syād vā yami / iti yalopaḥ / ādityaḥ / prājāpatyaḥ / (
devādyañañau
) / daivyam/ daivam / (
bahiṣaṣṭilopo yañca
) / bāhyaḥ (
īkakca
) //
kiti ca // VLk_1004 = P_7,2.118 //
kiti taddhite cācāmāderaco vṛddhiḥ syāt / vāhīkaḥ / (
gorajādiprasaṅge yat
) / gorapatyādi gavyam //
utsādibhyo 'ñ // VLk_1005 = P_4,1.86 //
autsaḥ //
ityapatyādivikārāntārtha sādhāraṇapratyayāḥ // 1 //
athāpatyādhikāraḥ
strīpuṃsābhyāṃ nañsnañau bhavanāt // VLk_1006 = P_4,1.87 //
dhānyānāṃ bhavana ityataḥ prāgartheṣu strīpuṃsābhyāṃ kramānnañsnañau staḥ / straiṇaḥ / paiṃsnaḥ //
tasyāpatyam // VLk_1007 = P_4,1.92 //
ṣaṣṭhyantātkṛtasandheḥ samarthādapatyer'the uktā vakṣyamāṇāśca pratyayā vā syuḥ //
orguṇaḥ // VLk_1008 = P_6,4.146 //
uvarṇāntasya bhasya guṇastaddhite / upagorapatyamaupagavaḥ / āśvapataḥ / daityaḥ / autsaḥ / straiṇaḥ / paiṃsnaḥ //
apatyaṃ pautraprabhṛti gotram // VLk_1009 = P_4,1.162 //
apatyatvena vivakṣitaṃ pautrādi gotrasaṃjñaṃ syāt //
eko gotre // VLk_1010 = P_4,1.93 //
gotre eka evāpatyapratyayaḥ syāt / upagorgotrāpatyamaupagavaḥ //
gargādibhyo yañ // VLk_1011 = P_4,1.105 //
gotrāpatye / gargasya gotrāpatyaṃ gārgyaḥ / vātsyaḥ //
yañañośca // VLk_1012 = P_2,4.64 //
gotre yadyañantamañantaṃ ca tadavayavayoretayorluk syāttatkṛte bahutve na tu striyām / gargāḥ / vatsāḥ //
jīvati tu vaṃśye yuvā // VLk_1013 = P_4,1.163 //
vaṃśye pitrādau jīvati pautrāderyadapatyaṃ caturthādi tadyuvasaṃjñameva syāt //
gotrādyūnyastriyām // VLk_1014 = P_4,1.94 //
yūnyapatye gotrapratyayāntādeva pratyayaḥ syāt, striyāṃ tu na yuvasaṃjñā //
yañiñośca // VLk_1015 = P_4,1.101 //
gotre yau yañiñau tadantātphak syāt //
āyaneyīnīyiyaḥ phaḍhakhachaghāṃ pratyayādīnām // VLk_1016 = P_7,1.2 //
pratyayādeḥ phasya āyan, ḍhasya ey, khasya īn, chasya īy, ghasya iy ete syuḥ/ gargasya yuvāpatyaṃ gārgyāyaṇaḥ / dākṣāyaṇaḥ //
ata iñ // VLk_1017 = P_4,1.95 //
apatyer'the / dākṣiḥ //
bāhvādibhyaśca // VLk_1018 = P_4,1.96 //
bāhaviḥ / auḍulomiḥ / (
lomno 'patyeṣu bahuṣvakāro vaktavya
ḥ) / uḍulomāḥ / ākṛtigaṇo 'yam //
anṛṣyānantarye bidādibhyo 'ñ // VLk_1019 = P_4,1.104 //
ebhyo 'ñ gotre / ye tvatrānṛṣayastebhyo 'patye 'nyatra tu gotre / bidasya gotraṃ baidaḥ / baidau / bidāḥ / putrasyāpatyaṃ pautraḥ / pautrau / pautrāḥ / evaṃ dauhitrādayaḥ //
śivādibhyo 'ṇ // VLk_1020 = P_4,1.112 //
apatye / śaivaḥ / gāṅgaḥ //
ṛṣyandhakavṛṣṇikurubhyaśca // VLk_1021 = P_4,1.114 //
ṛṣibhyaḥ - vāsiṣṭhaḥ / vaiśvāmitraḥ / andhakebhyaḥ - śvāphalkaḥ / vṛṣṇibhyaḥ - vāsudevaḥ / kurubhyaḥ - nākulaḥ / sāhadevaḥ //
māturutsaṃkhyāsaṃbhadrapūrvāyāḥ // VLk_1022 = P_4,1.115 //
saṃkhyādipūrvasya mātṛśabdasyodādeśaḥ syādaṇ pratyayaśca / dvaimāturaḥ / ṣāṇmāturaḥ / sāṃmāturaḥ / bhādramāturaḥ //
strībhyo ḍhak // VLk_1023 = P_4,1.120 //
strīpratyayāntebhyo ḍhak / vainateyaḥ //
kanyāyāḥ kanīna ca // VLk_1024 = P_4,1.116 //
cādaṇ / kānīno vyāsaḥ karṇaśca //
rājaśvaśurādyat // VLk_1025 = P_4,1.137 //
(
rājño jātāveveti vācyam
) //
ye cābhāvakarmaṇoḥ // VLk_1026 = P_6,4.168 //
yādau taddhite pare 'n prakṛtyā syānna tu bhāvakarmaṇoḥ / rājanyaḥ / jātāveveti kim ? - .
an // VLk_1027 = P_6,4.167 //
an prakṛtyā syādaṇi pare / rājanaḥ / śvaśuryaḥ //
kṣattrād ghaḥ // VLk_1028 = P_4,1.138 //
kṣattriyaḥ / jātāvityeva/ kṣāttriranyatra //
revatyādibhyaṣṭhak // VLk_1029 = P_4,1.146 //
ṭhasyekaḥ // VLk_1030 = P_7,3.50 //
aṅgātparasya ṭhasyekādeśaḥ syāt / raivatikaḥ //
janapadaśabdātkṣattriyādañ // VLk_1031 = P_4,1.168 //
janapadakṣattriyavācakācchabdādañ syādapatye / pāñcālaḥ / (
kṣattriyasamāna śabdājjanapadāttasya rājanyapatyavat
) / pañcālānāṃ rājā pāñcālaḥ / (
pūroraṇ vaktavya
ḥ) / pauravaḥ / (
pāṇḍorḍyaṇ
) / pāṇḍyaḥ //
kurunādibhyo ṇyaḥ // VLk_1032 = P_4,1.172 //
kauravyaḥ / naiṣadhyaḥ //
te tadrājāḥ // VLk_1033 = P_4,1.174 //
añādayastadrājasaṃjñāḥ syuḥ //
tadrājasya bahuṣu tenaivāstriyām // VLk_1034 = P_2,4.62 //
bahuṣvartheṣu tadrājasya luk tadarthakṛte bahutve na tu striyām / ikṣvākavaḥ / pañcālāḥ ityādi //
kambojālluk // VLk_1035 = P_4,1.175 //
asmāttadrājasya luk / kambojaḥ / kambojau / (
kambojādibhya iti vaktavyam
) / colaḥ / śakaḥ / keralaḥ / yavanaḥ //
ityapatyādhikāraḥ // 2 //
atha raktādyarthakāḥ
tena raktaṃ rāgāt // VLk_1036 = P_4,2.1 //
aṇ syāt / rajyate 'neneti rāgaḥ / kāṣāyeṇa raktaṃ vastraṃ kāṣāyam //
nakṣatreṇa yuktaḥ kālaḥ // VLk_1037 = P_4,2.3 //
aṇ syāt / (
tiṣyapuṣyayornakṣatrāṇi yalopa iti vācyam
) / puṣyeṇa yuktaṃ pauṣamahaḥ //
lubaviśeṣe // VLk_1038 = P_4,2.4 //
pūrveṇa vihitasya lup syāt ṣaṣṭidaṇḍātmakasya kālasyāvāntaraviśeṣaścenna gamyate / adya puṣyaḥ //
dṛṣṭaṃ sāma // VLk_1039 = P_4,2.7 //
tenetyeva / vasiṣṭhena dṛṣṭaṃ vāsiṣṭhaṃ sāma //
vāmadevāḍḍyaḍḍyau // VLk_1040 = P_4,2.9 //
vāmadevena dṛṣṭaṃ sāma vāmadevyam //
parivṛto rathaḥ // VLk_1041 = P_4,2.10 //
asminnarthe 'ṇ pratyayo bhavati / vastreṇa parivṛto vāstro rathaḥ //
tatroddhṛtamamatrebhyaḥ // VLk_1042 = P_4,2.14 //
śarāve uddhṛtaḥ śārāva odanaḥ //
saṃskṛtaṃ bhakṣāḥ // VLk_1043 = P_4,2.16 //
saptamyantādaṇ syātsaṃskṛter'the yatsaṃskṛtaṃ bhakṣāścette syuḥ / bhrāṣṭreṣu saṃskṛtā bhrāṣṭrā yavāḥ //
sāsya devatā // VLk_1044 = P_4,2.24 //
indro devatāsyeti aindraṃ haviḥ / pāśupatam / bārhaspatyam //
śukrādghan // VLk_1045 = P_4,2.26 //
śukriyam //
somāṭṭyaṇ // VLk_1046 = P_4,2.30 //
saumyam //
vāyvṛtupitruṣaso yat // VLk_1047 = P_4,2.31 //
vāyavyam / ṛtavyam //
rīṅ ṛtaḥ // VLk_1048 = P_7,4.27 //
akṛdyakāre asārvadhātuke yakāre cvau ca pare ṛdantāṅgasya rīṅādeśaḥ / yasyeti ca / pitryam / uṣasyam //
pitṛvyamātulamātāmahapitāmahāḥ // VLk_1049 = P_4,2.36 //
ete nipātyante / piturbhrātā pitṛvyaḥ / māturbhrātā mātulaḥ / mātuḥ pitā mātāmahaḥ / pituḥ pitā pitāmahaḥ //
tasya samūhaḥ // VLk_1050 = P_4,2.37 //
kākānāṃ samūhaḥ kākam //
bhikṣādibhyo 'ṇ // VLk_1051 = P_6,4.146 //
bhikṣāṇāṃ samūho bhaikṣam / garbhiṇīnāṃ samūho gārbhiṇam / iha (
bhasyāḍhe taddhite
) / iti puṃvadbhāve kṛte - .
inaṇyanapatye // VLk_1052 = P_4,2.37 //
anapatyārthe 'ṇi pare in prakṛtyā syāt / tena nastaddhita iti ṭilopo na / yuvatīnāṃ samūho yauvanam //
grāmajanabandhubhyastal // VLk_1053 = P_4,2.43 //
talantaṃ striyām / gramatā / janatā / bandhutā / (
gajasahāyābhyāṃ ceti vaktavyam
) / gajatā / sahāyatā /
(ahnaḥ khaḥ kratau
) / ahīnaḥ //
acittahastidhenoṣṭhak // VLk_1054 = P_4,2.47 //
isusuktāntātkaḥ // VLk_1055 = P_7,3.51 //
is us uktāntātparasya ṭhasya kaḥ / sāktukam / hāstikam / dhainukam //
tadadhīte tadveda // VLk_1056 = P_4,2.59 //
na yvābhyām padāntābhyāṃ pūrvau tu tābhyāmaic // VLk_1057 = P_7,3.3 //
padāntābhyāṃ yakāravakārābhyāṃ parasya na vṛddhiḥ kiṃtu tābhyāṃ pūrvau kramādaijāvāgamau staḥ/ vyākaraṇamadhīte veda vā vaiyākaraṇaḥ //
kramādibhyo vun // VLk_1058 = P_4,2.61 //
kramakaḥ / padakaḥ / śikṣakaḥ / mīmāṃsakaḥ //
iti raktādyarthakāḥ // 3 //
atha cāturarthikāḥ
tadasminnastīti deśe tannāmni // VLk_1059 = P_4,2.67 //
udumbarāḥ santyasmindeśe audumbaro deśaḥ //
tena nirvṛttam // VLk_1060 = P_4,2.68 //
kuśāmbena nirvṛttā nagarī kauśāmbī //
tasya nivāsaḥ // VLk_1061 = P_4,2.69 //
śibīnāṃ nivāso deśaḥ śaibaḥ //
adūrabhavaśca // VLk_1062 = P_4,2.70 //
vidiśāyā adūrabhavaṃ nagaraṃ vaidiśam //
janapade lup // VLk_1063 = P_1,2.51 //
janapade vācye cāturarthikasya lup //
lupi yuktavadvyaktivacane // VLk_1064 = P_1,2.51 //
lupi sati prakṛtivalliṅgavacane staḥ / pañcālānāṃ nivāso janapadaḥ pañcālāḥ/ kuravaḥ / aṅgāḥ/ vaṅgāḥ / kaliṅgāḥ //
varaṇādibhyaśca // VLk_1065 = P_4,2.82 //
ajanapadārtha ārambhaḥ / varaṇānāmadūrabhavaṃ nagaraṃ varaṇāḥ //
kumudanaḍavetasebhyo ḍmatup // VLk_1066 = P_4,2.87 //
jhayaḥ // VLk_1067 = P_8,2.10 //
jhayantānmatormasya vaḥ / kumudvān / naḍvān //
mādupadhāyāśca matorvo 'yavādibhyaḥ // VLk_1068 = P_8,2.9 //
mavarṇāvarṇāntānmavarṇāvarṇopadhācca yavādivarjitātparasya matormasya vaḥ / vetasvān //
naḍaśādāḍḍvalac // VLk_1069 = P_4,2.88 //
naḍvalaḥ / śādvalaḥ //
śikhāyā valac // VLk_1070 = P_4,2.89 //
śikhāvalaḥ //
iti cāturarthikāḥ // 4 //
atha śaiṣikāḥ
śeṣe // VLk_1071 = P_4,1.92 //
apatyādicaturarthyantādanyor'thaḥ śeṣastatrāṇādayaḥ syuḥ / cakṣuṣā gṛhyate cākṣuṣaṃ rūpam / śrāvaṇaḥ śabdaḥ / aupaniṣadaḥ puruṣaḥ / dṛṣadi piṣṭā dārṣadāḥ saktavaḥ / caturbhiruhyaṃ cāturaṃ śakaṭam / caturdaśyāṃ dṛśyate cāturdaśaṃ rakṣaḥ / "tasya vikāraḥ'; ityataḥ prāk śeṣādhikāraḥ //
rāṣṭrāvārapārādghakhau // VLk_1072 = P_4,2.93 //
ābhyāṃ kramād ghakhau staḥ śeṣe / rāṣṭre jātādiḥ rāṣṭriyaḥ/ avārapārīṇaḥ/
(avārapārādvigṛhītādapi viparītācceti vaktavyam
) / avārīṇaḥ/ pārīṇaḥ/ pārāvārīṇaḥ/ iha prakṛtiviśeṣād ghādayaṣṭyuṭyulantāḥ pratyayā ucyante teṣāṃ jātādayor'thaviśeṣāḥ samartha vibhaktayaśca vakṣyante //
grāmādyakhañau // VLk_1073 = P_4,2.94 //
grāmyaḥ / grāmīṇaḥ //
nadyādibhyo ḍhak // VLk_1074 = P_4,2.97 //
nādeyam / māheyam / vārāṇaseyam //
dakṣiṇāpaścātpurasastyak // VLk_1075 = P_4,2.98 //
dākṣiṇātyaḥ / pāścātyaḥ / paurastyaḥ //
dyuprāgapāgudakpratīco yat // VLk_1076 = P_4,2.101 //
divyam / prācyam / apācyam / udīcyam / pratīcyam //
avyayāttyap // VLk_1077 = P_4,2.104 //
(amehakvatasitrebhya eva
) / amātyaḥ / ihatyaḥ / kvatyaḥ / tatastyaḥ / tatratyaḥ / (
tyabnerdhruva iti vaktavyam
) / nityaḥ //
vṛddhiryasyācāmādistadvṛddham // VLk_1078 = P_1,1.73 //
yasya samudāyasyācāṃ madhye ādirvṛddhistadvṛddhasaṃjñaṃ syāt //
tyadādīni ca // VLk_1079 = P_1,1.74 //
vṛddhasaṃjñāni syuḥ //
vṛddhācchaḥ // VLk_1080 = P_4,2.114 //
śālīyaḥ / mālīyaḥ / tadīyaḥ / (
vā nāmadheyasya vṛddhasaṃjñā vaktavyā
) / devadattīyaḥ, daivadattaḥ //
gahādibhyaśca // VLk_1081 = P_4,2.138 //
gahīyaḥ //
yuṣmadasmadoranyatarasyāṃ khañ ca // VLk_1082 = P_4,3.1 //
cācchaḥ / pakṣe 'ṇ / yuvayoryuṣmākaṃ yuṣmadīyaḥ, asmadīyaḥ //
tasminnaṇi ca yuṣmākāsmākau // VLk_1083 = P_4,3.2 //
yuṣmadasmadoretāvādeśau staḥ khañyaṇi ca / yauṣmākīṇaḥ / āsmākīnaḥ / yauṣmākaḥ / āsmākaḥ //
tavakamamakāvekavacane // VLk_1084 = P_4,3.3 //
ekārthavācinoryuṣmadasmadostavakamamakau staḥ khañi aṇi ca / tāvakīnaḥ / tāvakaḥ / māmakīnaḥ / māmakaḥ / che tu - .
pratyayottarapadayośca // VLk_1085 = P_7,2.98 //
maparyantayoretayorekārthavācinostvamau staḥ pratyaye uttarapade ca parataḥ / tvadīyaḥ / madīyaḥ / tvatputraḥ / matputraḥ //
madhyānmaḥ // VLk_1086 = P_4,3.8 //
madhyamaḥ //
kālāṭṭhañ // VLk_1087 = P_4,3.11 //
kālavācibhyaṣṭhañ syāt / kālikam / māsikam / sāṃvatsarikam /
(avyayānāṃ bhamātre ṭilopa
ḥ) / sāyamprātikaḥ / paunaḥ punikaḥ //
prāvṛṣa eṇyaḥ // VLk_1088 = P_4,3.17 //
prāvṛṣeṇyaḥ //
sāyañciramprāhṇeprage 'vyayebhyaṣṭyuṭyulau tuṭ ca // VLk_1089 = P_4,3.23 //
sāyamityādibhyaścaturbhyo 'vyayebhyaśca kālavācibhyaṣṭyuṭyulau stastayostuṭ ca / sāyantanam / cirantanam / prāhṇe prage anayoredantatvaṃ nipātyate / prāhṇetanam / pragetanam / doṣātanam //
tatra jātaḥ // VLk_1090 = P_4,3.25 //
saptamīsamarthājjāta ityarthe 'ṇādayo ghādayaśca syuḥ / srugghne jātaḥ sraugghnaḥ / utse jāta autsaḥ / rāṣṭre jāto rāṣṭriyaḥ / avārapāre jātaḥ avārapārīṇaḥ, ityādi//
prāvṛṣaṣṭhap // VLk_1091 = P_4,3.26 //
eṇyāpavādaḥ / prāvṛṣikaḥ //
prāyabhavaḥ // VLk_1092 = P_4,3.39 //
tatretyeva / srugghne prāyeṇa bāhulyena bhavati sraugghnaḥ //
sambhūte // VLk_1093 = P_4,3.41 //
srugghne saṃbhavati sraugghnaḥ //
kośāḍḍhañ // VLk_1094 = P_4,3.42 //
kauśeyam vastram //
tatra bhavaḥ // VLk_1095 = P_4,3.53 //
srugghne bhavaḥ sraugghnaḥ / autsaḥ / rāṣṭriyaḥ //
digādibhyo yat // VLk_1096 = P_4,3.54 //
diśyam / vargyam //
śarīrāvayavācca // VLk_1097 = P_4,3.55 //
dantyam / kaṇṭhyam / (
adhyātmādeṣṭhañiṣyate
) adhyātmaṃ bhavamādhyātmikam //
anuśatikādīnāṃ ca // VLk_1098 = P_7,3.20 //
eṣāmubhayapadavṛddhirñiti ṇiti kiti ca/ ādhidaivikam/ ādhibhautikam/ aihalaukikam/ pāralokikam/ ākṛtigaṇo 'yam //
jihvāmūlāṅguleśchaḥ // VLk_1099 = P_4,3.62 //
jihvāmūlīyam / aṅgulīyam //
vargāntācca // VLk_1100 = P_4,3.63 //
kavargīyam //
tata āgataḥ // VLk_1101 = P_4,3.74 //
srugghnādāgataḥ sraugghnaḥ //
ṭhagāyasthānebhyaḥ // VLk_1102 = P_4,3.75 //
śulkaśālāyā āgataḥ śaulkaśālikaḥ //
vidyāyonisaṃbandhebhyo vuñ // VLk_1103 = P_4,3.77 //
aupādhyāyakaḥ / paitāmahakaḥ //
hetumanuṣyebhyo 'nyatarasyāṃ rūpyaḥ // VLk_1104 = P_4,3.81 //
samādāgataṃ samarūpyam / pakṣe - gahāditvācchaḥ / samīyam / viṣamīyam / devadattarūpyam / daivadattam //
mayaṭ ca // VLk_1105 = P_4,3.82 //
samamayam / devadattamayam //
prabhavati // VLk_1106 = P_4,3.83 //
himavataḥ prabhavati haimavatī gaṅgā //
tadgacchati pathidūtayoḥ // VLk_1107 = P_4,3.85 //
srugghnaṃ gacchati sraugdhnaḥ panthā dūto vā //
abhiniṣkrāmati dvāram // VLk_1108 = P_4,3.86 //
srugghnamabhiniṣkrāmati sraugghnaṃ kānyakubjadvāram //
adhikṛtya kṛte granthe // VLk_1109 = P_4,3.87 //
śārīrakamadhikṛtya kṛto granthaḥ śārīrakīyaḥ //
so 'sya nivāsaḥ // VLk_1110 = P_4,3.89 //
srugghno nivāso 'sya sraugghnaḥ //
tena proktam // VLk_1111 = P_4,3.101 //
pāṇininā proktaṃ pāṇinīyam //
tasyedam // VLk_1112 = P_4,3.120 //
upagoridam aupagavam //
iti śaiṣikāḥ // 5 //
atha vikārārthakāḥ
tasya vikāraḥ // VLk_1113 = P_4,3.134 //
(aśmano vikāre ṭilopo vaktavya
ḥ) / aśmano vikāraḥ āśmaḥ / bhāsmanaḥ / mārttikaḥ //
avayave ca prāṇyoṣadhivṛkṣebhyaḥ // VLk_1114 = P_4,3.135 //
cādvikāre / mayūrasyāvayavo vikāro vā māyūraḥ / maurvaṃ kāṇḍaṃ bhasma vā / paippalam //
mayaḍvaitayorbhāṣāyāmabhakṣyācchādanayoḥ // VLk_1115 = P_4,3.143 //
prakṛtimātrānmayaḍvā syāt vikārāvayavayoḥ/ aśmamayam, āśmanam/ abhakṣyetyādi kim? maudgaḥ sūpaḥ/ kārpāsamācchādanam //
nityaṃ vṛddhaśarādibhyaḥ // VLk_1116 = P_4,3.144 //
āmramayam / śaramayam //
gośca purīṣe // VLk_1117 = P_4,3.145 //
goḥ purīṣaṃ gomayam //
gopayasoryat // VLk_1118 = P_4,3.160 //
gavyam / payasyam //
iti vikārārthāḥ / (prāgdīvyatīyāḥ) // 6 //
atha ṭhagadhikāraḥ
prāgvahateṣṭhak // VLk_1119 = P_4,4.1 //
tadvahatītyataḥ prāk ṭhagadhikriyate //
tena dīvyati khanati jayati jitam // VLk_1120 = P_4,4.2 //
akṣairdīvyati khanati jayati jito vā ākṣikaḥ //
saṃskṛtam // VLk_1121 = P_4,4.3 //
dadhnā saṃskṛtam dādhikam / mārīcikam //
tarati // VLk_1122 = P_4,4.5 //
tenetyeva / uḍupena tarati auḍupikaḥ //
carati // VLk_1123 = P_4,4.8 //
tṛtīyāntādgacchati bhakṣayatītyarthayoṣṭhak syāt / hastinā carati hāstikaḥ / dadhnā carati dādhikaḥ //
saṃsṛṣṭe // VLk_1124 = P_4,4.22 //
dadhnā saṃsṛṣṭaṃ dādhikam //
uñchati // VLk_1125 = P_4,4.32 //
badarāṇyuñchati bādarikaḥ //
rakṣati // VLk_1126 = P_4,4.33 //
samājaṃ rakṣati sāmājikaḥ //
śabdadarduraṃ karoti // VLk_1127 = P_4,4.34 //
śabdaṃ karoti śābdikaḥ / darduraṃ karoti dārdurikaḥ //
dharmaṃ carati // VLk_1128 = P_4,4.41 //
dhārmikaḥ (
adharmācceti vaktavyam
) / ādharmikaḥ //
śilpam // VLk_1129 = P_4,4.55 //
mṛdaṅgavādanaṃ śilpamasya mārdaṅgikaḥ //
praharaṇam // VLk_1130 = P_4,4.57 //
tadasyetyeva / asiḥ praharaṇamasya āsikaḥ / dhānuṣkaḥ //
śīlam // VLk_1131 = P_4,4.61 //
apūpabhakṣaṇaṃ śīlamasya āpūpikaḥ //
nikaṭe vasati // VLk_1132 = P_4,4.73 //
naikaṭiko bhikṣukaḥ //
iti ṭhagadhikāraḥ / (prāgvahatīyāḥ) // 7 //
atha yadadhikāraḥ
prāgghitādyat // VLk_1133 = P_4,4.75 //
tasmai hitamityataḥ prāg yadadhikriyate //
tadvahati rathayugaprāsaṅgam // VLk_1134 = P_4,4.76 //
rathaṃ vahati rathyaḥ / yugyaḥ / prāsaṅgyaḥ //
dhuro yaḍḍhakau // VLk_1135 = P_4,4.77 //
hali ceti dīrghe prāpte - .
na bhakurchurām // VLk_1136 = P_8,2.79 //
bhasya kurchuroścopadhāyā iko dīrgho na syāt / dhuryaḥ / dhaureyaḥ //
nauvayodharmaviṣamūlamūlasītātulābhyastāryatulyaprāpyavadhyānāmyasamasamitasaṃmiteṣu // VLk_1137 = P_4,4.91 //
nāvā tāryaṃ nāvyaṃ jalam / vayasā tulyo vayasyaḥ / dharmeṇa prāpyaṃ dharmyam / viṣeṇa vadhyo viṣyaḥ / mūlena ānāmyaṃ mūlyam / mūlena samo mūlyaḥ / sītayā samitaṃ sītyaṃ kṣetram / tulayā saṃmitam tulyam //
tatra sādhuḥ // VLk_1137 = P_4,4.98 //
agre sādhuḥ - agryaḥ / sāmasu sādhuḥ sāmanyaḥ / ye cābhāvakarmaṇoriti prakṛti bhāvaḥ / karmaṇyaḥ / śaraṇyaḥ //
sabhāyā yaḥ // VLk_1139 = P_4,4.105 //
sabhyaḥ //
iti yato 'vadhiḥ / (prāgghitīyāḥ) // 8 //
atha chayatoradhikāraḥ
prāk krītācchaḥ // VLk_1140 = P_5,1.1 //
tena krītamityataḥ prāk cho 'dhikriyate //
ugavādibhyo yat // VLk_1141 = P_5,1.2 //
prāk krītādityeva / uvarṇāntādgavādibhyaśca yat syāt / chasyāpavādaḥ / śaṅkave hitaṃ śaṅkavyaṃ dāru / gavyam / (
nābhi nabhaṃ ca
) / nabhyo 'kṣaḥ / nabhyamañjanam //
tasmai hitam // VLk_1142 = P_5,1.5 //
vatsebhyo hito vatsīyo godhuk //
śarīrāvayavādyat // VLk_1143 = P_5,1.6 //
dantyam / kaṇṭhyam / nasyam //
ātmanviśvajanabhogottarapadātkhaḥ // VLk_1144 = P_5,1.9 //
ātmādhvānau khe // VLk_1145 = P_6,4.169 //
etau khe prakṛtyā staḥ / ātmane hitam ātmanīnam / viśvajanīnam / mātṛbhogīṇaḥ //
iti chayatoravadhiḥ / (prākkrītīyāḥ) // 9 //
atha ṭhañadhikāraḥ
prāgvateṣṭhañ // VLk_1146 = P_5,1.18 //
tena tulyamiti vatiṃ vakṣyati, tataḥ prāk ṭhañadhikriyate //
tena krītam // VLk_1147 = P_5,1.37 //
saptatyā krītaṃ sāptatikam / prāsthikam //
sarvabhūmipṛthivībhyāmaṇañau // VLk_1148 = P_5,1.41 //
tasyeśvaraḥ // VLk_1149 = P_5,1.42 //
sarvabhūmipṛthivībhyāmaṇañau staḥ / anuśatikādīnāṃ ca / sarvabhūmerīśvaraḥ sārvabhaumaḥ / pārthivaḥ //
paṅktiviṃśatitriṃśaccatvāriṃśatpañcāśatṣaṣṭisaptatyaśītinavatiśatam // VLk_1150 = P_5,1.59 //
ete rūḍhiśabdā nipātyante //
tadarhati // VLk_1151 = P_5,1.63 //
labdhuṃ yogyo bhavatītyarthe dvitīyāntāṭṭhañādayaḥ syuḥ / śvetacchatramarhati śvaitacchatrikaḥ //
daṇḍādibhyo yat // VLk_1152 = P_5,1.66 //
ebhyo yat syāt / daṇḍamarhati daṇḍyaḥ / arghyaḥ / vadhyaḥ //
tena nirvṛttam // VLk_1153 = P_5,1.79 //
ahnā nirvṛttam āhnikam //
iti ṭhaño 'vadhiḥ / (prāgvatīyāḥ) // 10 //
atha tvataloradhikāraḥ
tena tulyaṃ kriyā cedvatiḥ // VLk_1154 = P_5,1.115 //
brāhmaṇena tulyaṃ brāhmaṇavat adhīte / kriyā cediti kim ? guṇatulye mā bhūt / putreṇa tulyaḥ sthūlaḥ //
tatra tasyeva // VLk_1155 = P_5,1.116 //
mathurāyāmiva mathurāvat srugdhne prakāraḥ / caitrasyeva caitravanmaitrasya gāvaḥ //
tasya bhāvastvatalau // VLk_1156 = P_5,1.119 //
prakṛtijanyabodhe prakāro bhāvaḥ / gorbhāvo gotvam / gotā / tvāntaṃ klībam //
ā ca tvāt // VLk_1157 = P_5,1.120 //
brahmaṇastva ityataḥ prāk tvatalāvadhikriyete / apavādaiḥ saha samāveśārthamidam / cakāro nañsnañbhyāmapi samāveśārthaḥ / striyā bhāvaḥ - straiṇam / strītvam / strītā / pausnam / puṃstvam / puṃstā //
pṛthvādibhya imanijvā // VLk_1158 = P_5,1.122 //
vāvacanamaṇādisamāveśārtham //
ra ṛto halāderlaghoḥ // VLk_1159 = P_6,4.161 //
halāderlaghorṛkārasya raḥ syādiṣṭheyassu parataḥ / pṛthumṛdubhṛśakṛśadṛḍhaparivṛḍhā nāmeva ratvam //
ṭeḥ // VLk_1160 = P_6,4.155 //
bhasya ṭerlopa iṣṭhemeyassu / pṛthorbhāvaḥ prathimā - .
igantācca laghupūrvāt // VLk_1161 = P_5,1.131 //
igantāllaghupūrvāt prātipadikādbhāve 'ṇ pratyayaḥ / pārthavam / mradimā, mārdavam //
varṇadṛḍhādibhyaḥ ṣyañca // VLk_1162 = P_5,1.123 //
cādimanic / śauklyam / śuklimā / dārḍhyam / draḍhimā //
guṇavacanabrāhmaṇādibhyaḥ karmaṇi ca // VLk_1163 = P_5,1.124 //
cādbhāve / jaḍasya bhāvaḥ karma vā jāḍyam / mūḍhasya bhāvaḥ karma vā mauḍhyam / brāhmaṇyam / ākṛtigaṇo 'yam //
sakhyuryaḥ // VLk_1164 = P_5,1.126 //
sakhyurbhāvaḥ karma vā sakhyam //
kapijñātyorḍhak // VLk_1165 = P_5,1.127 //
kāpeyam / jñāteyam /
patyantapurohitādibhyo yak // VLk_1166 = P_5,1.128 //
saināpatyam / paurohityam //
iti tvataloradhikāraḥ // 11 //
atha bhavanādyarthakāḥ
dhānyānāṃ bhavane kṣetre khañ // VLk_1167 = P_5,2.1 //
bhavatyasminniti bhavanam / mudgānāṃ bhavanaṃ kṣetraṃ maudgīnam //
vrīhiśālyorḍhak // VLk_1168 = P_5,2.2 //
vraiheyam / śāleyam //
haiyaṅgavīnaṃ saṃjñāyām // VLk_1169 = P_5,2.23 //
hyogodohaśabdasya hiyaṅgurādeśaḥ vikārārthe khañca nipātyate / duhyata iti dohaḥ kṣīram / hyogodohasya vikāraḥ - haiyaṅgavīnaṃ navanītam //
tadasya saṃjātaṃ tārakādibhya itac // VLk_1170 = P_5,2.36 //
tārakāḥ saṃjātā asya tārakitaṃ nabhaḥ / paṇḍitaḥ / ākṛtigaṇo 'yam //
pramāṇe dvayasajdaghnañmātracaḥ // VLk_1171 = P_5,2.37 //
tadasyetyanuvartate / ūrū pramāṇamasya - ūrudvayasam / ūrudaghnam / ūrumātram //
yattadetebhyaḥ parimāṇe vatup // VLk_1172 = P_5,2.39 //
yatparimāṇamasya yāvān / tāvān / etāvān //
kimidaṃbhyāṃ vo ghaḥ // VLk_1173 = P_5,2.40 //
ābhyāṃ vatup syād vakārasya ghaśca //
idaṃkimorīśkī // VLk_1174 = P_6,3.90 //
dṛgdṛśavatuṣu idama īś kimaḥ kiḥ / kiyān / iyān //
saṃkhyāyā avayave tayap // VLk_1175 = P_5,2.39 //
pañca avayavā asya pañcatayam //
dvitribhyāṃ tayasyāyajvā // VLk_1176 = P_5,2.43 //
dvayam / dvitayam / trayam / tritayam //
ubhādudātto nityam // VLk_1177 = P_5,2.44 //
ubhaśabdāttayapo 'yac syāt sa cādyudāttaḥ / ubhayam //
tasya pūraṇe ḍaṭ // VLk_1178 = P_5,2.48 //
ekādaśānāṃ pūraṇaḥ ekādaśaḥ //
nāntādasaṃkhyādermaṭ // VLk_1179 = P_5,2.49 //
ḍaṭo maḍāgamaḥ / pañcānāṃ pūraṇaḥ pañcamaḥ / nāntātkim ? .
ti viṃśaterḍiti // VLk_1180 = P_6,4.142 //
viṃśaterbhasya tiśabdasya lopo ḍiti pare / viṃśaḥ / asaṃkhyādeḥ kim ? ekādaśaḥ //
ṣaṭkatikatipayacaturāṃ thuk // VLk_1181 = P_5,2.51 //
eṣāṃ thugāgamaḥ syāḍḍaṭi/ ṣaṇṇāṃ ṣaṣṭhaḥ/ katithaḥ/ katipayaśabdasyāsaṃkhyātve 'pyata eva jñāpakāḍḍaṭ/ katipayathaḥ/ caturthaḥ //
dvestīyaḥ // VLk_1182 = P_5,2.54 //
ḍaṭo 'pavādaḥ / dvayoḥ pūraṇo dvitīyaḥ //
treḥ saṃprasāraṇaṃ ca // VLk_1183 = P_5,2.55 //
tṛtīyaḥ //
śrotriyaṃśchando 'dhīte // VLk_1184 = P_5,2.84 //
śrotriyaḥ / vetyanuvṛtteśchāndasaḥ //
pūrvādiniḥ // VLk_1185 = P_5,2.86 //
pūrvaṃ kṛtamanena pūrvī //
sapūrvācca // VLk_1186 = P_5,2.87 //
kṛtapūrvā //
iṣṭādibhyaśca // VLk_1187 = P_5,2.88 //
iṣṭamanena iṣṭī / adhītī //
iti bhavanādyarthakāḥ // 12 //
atha matvarthīyāḥ
tadasyāstyasminniti matup // VLk_1188 = P_5,2.94 //
gāvo 'syāsminvā santi gomān //
tasau matvarthe // VLk_1189 = P_1,4.19 //
tāntasāntau bhasaṃjñau sto matvarthe pratyaye pare / garutmān / vasoḥ saṃprasāraṇaṃ / viduṣmān / (
guṇavacanebhyo matupo lugiṣṭa
ḥ) / śuklo guṇo 'syāstīti śuklaḥ paṭaḥ / kṛṣṇaḥ //
prāṇisthādāto lajanyatarasyām // VLk_1190 = P_5,2.96 //
cūḍālaḥ / cūḍāvān / prāṇisthātkim ? śikhāvāndīpaḥ / prāṇyaṅgādeva / medhāvān //
lomādipāmādipicchādibhyaḥ śanelacaḥ // VLk_1191 = P_5,2.100 //
lomādibhyaḥ śaḥ / lomaśaḥ / lomavān / romaśaḥ / romavān / pāmādibhyo naḥ / pāmanaḥ / (ga. sū.)
aṅgātkalyāṇe
/ aṅganā / (ga. sū.)
lakṣmyā acca
/ lakṣmaṇaḥ / picchādibhya ilac / picchilaḥ / picchavān //
danta unnata urac // VLk_1192 = P_5,2.106 //
unnatā dantāḥ santyasya danturaḥ //
keśādvo 'nyatarasyām // VLk_1193 = P_5,2.109 //
keśavaḥ / keśī / keśikaḥ / keśavān / (
anyebhyo 'pi dṛśyate
) / maṇivaḥ / (
arṇaso lopaśca
) / arṇavaḥ //
ata iniṭhanau // VLk_1194 = P_5,2.115 //
daṇḍī / daṇḍikaḥ //
vrīhyādibhyaśca // VLk_1195 = P_5,2.116 //
vrīhī / vrīhikaḥ //
asmāyāmedhāsrajo viniḥ // VLk_1196 = P_5,2.121 //
yaśasvī / yaśasvān / māyāvī / medhāvī / sragvī //
vaco gminiḥ // VLk_1197 = P_5,2.124 //
vāggmī //
arśaādibhyo 'c // VLk_1198 = P_5,2.127 //
arśo 'sya vidyate arśasaḥ / ākṛtigaṇo 'yam //
ahaṃśubhamoryus // VLk_1199 = P_5,2.140 //
ahaṃyuḥ ahaṅkāravān / śubhaṃyustu śubhānvitaḥ //
iti matvarthīyāḥ // 13 //
atha prāgdiśīyāḥ
prāgdiśo vibhaktiḥ // VLk_1200 = P_5,3.1 //
dikchabdebhya ityataḥ prāgvakṣyamāṇāḥ pratyayā vibhaktisaṃjñāḥ syuḥ //
kiṃsarvanāmabahubhyo 'dvyādibhyaḥ // VLk_1201 = P_5,3.2 //
kimaḥ sarvanāmno bahuśabdācceti prāgdiśo 'dhikriyate //
pañcamyāstasil // VLk_1202 = P_5,3.7 //
pañcamyantebhyaḥ kimādibhyastasil vā syāt //
ku tihoḥ // VLk_1203 = P_7,2.104 //
kimaḥ kuḥ syāttādau hādau ca vibhaktau parataḥ / kutaḥ, kasmāt //
idama iś // VLk_1204 = P_5,3.2 //
prāgdiśīye pare / itaḥ //
an // VLk_1205 = P_6,4.167 //
etadaḥ prāgdiśīye / anekāltvātsarvādeśaḥ / ataḥ / amutaḥ / yataḥ / tataḥ / bahutaḥ / dvyādestu dvābhyām //
paryabhibhyāṃ ca // VLk_1206 = P_5,3.9 //
ābhyāṃ tasil syāt / paritaḥ / sarvata ityarthaḥ / abhitaḥ / ubhayata ityarthaḥ //
saptamyāstral // VLk_1207 = P_5,3.10 //
kutra / yatra / tatra / bahutra //
idamo haḥ // VLk_1208 = P_5,3.11 //
tralo 'pavādaḥ / iha //
kimo 't // VLk_1209 = P_5,3.12 //
vāgrahaṇamapakṛṣyate / saptamyantātkimo 'dvā syāt pakṣe tral //
kvāti // VLk_1210 = P_7,2.105 //
kimaḥ kvādeśaḥ syādati / kva / kutra //
itarābhyo 'pi dṛśyante // VLk_1211 = P_5,3.14 //
pañcamīsaptamītaravibhaktyantādapi tasilādayo dṛśyante / dṛśigrahaṇādbhavadādiyoga eva / sa bhavān / tato bhavān / tatra bhavān / tambhavantam / tato bhavantam / tatra bhavantam / evaṃ dīrghāyuḥ, devānāmpriyaḥ, āyuṣmān //
sarvaikānyakiṃyattadaḥ kāle dā // VLk_1212 = P_5,3.15 //
saptamyantebhyaḥ kālārthebhyaḥ svārthe dā syāt //
sarvasya so 'nyatarasyāṃ di // VLk_1213 = P_5,3.6 //
dādau prāgdiśīye sarvasya so vā syāt / sarvasmin kāle sadā sarvadā / anyadā / kadā / yadā / tadā / kāle kim ? sarvatra deśe //
idamo rhil // VLk_1214 = P_5,3.16 //
saptamyantāt kāla ityeva //
etetau rathoḥ // VLk_1215 = P_5,3.4 //
idamśabdasya eta it ityādeśau stau rephādau thakārādau ca prāgdiśīye pare/ asmin kāle etarhi/ kāle kim? iha deśe //
anadyatane rhilanyatarasyām // VLk_1216 = P_5,3.21 //
karhi, kadā / yarhi, yadā / tarhi, tadā //
etadaḥ // VLk_1217 = P_5,3.5 //
eta it etau stau rephādau thādau ca prāgdiśīye / etasmin kāle etarhi //
prakāravacane thāl // VLk_1218 = P_5,3.23 //
prakāravṛttibhyaḥ kimādibhyasthāl syāt svārthe / tena prakāreṇa tathā / yathā //
idamasthamuḥ // VLk_1219 = P_5,3.24 //
thālo 'pavādaḥ / (
etado 'pi vācya
ḥ) / anena etena vā prakāreṇa ittham //
kimaśca // VLk_1220 = P_5,3.25 //
kena prakāreṇa katham //
iti prāgdiśīyāḥ // 14 //
atha prāgivīyāḥ
atiśāyane tamabiṣṭhanau // VLk_1221 = P_5,3.55 //
atiśayaviśiṣṭārthavṛtteḥ svārtha etau staḥ / ayameṣāmatiśayenāḍhyaḥ āḍhyatamaḥ / laghutamaḥ, laghiṣṭhaḥ //
tiṅaśca // VLk_1222 = P_5,3.56 //
tiṅantādatiśaye dyotye tamap syāt //
taraptamapau ghaḥ // VLk_1223 = P_1,1.22 //
etau ghasaṃjñau staḥ //
kimettiṅavyayaghādāmvadravyaprakarṣe // VLk_1224 = P_5,4.11 //
kima edantāttiṅo'vyayācca yo ghastadantādāmuḥ syānna tu dravyaprakarṣe / kintamām / prāhṇetamām / pacatimām / uccaistamām / dravyaprakarṣe tu uccaistamastaruḥ //
dvivacanavibhajyopapade tarabīyasunau // VLk_1225 = P_5,3.57 //
dvayorekasyātiśaye vibhaktavye copapade suptiṅantādetau staḥ / pūrvayorapavādaḥ / ayamanayoratiśayena laghuḥ laghutaro laghīyān / udīcyāḥ prācyebhyaḥ paṭutarāḥ paṭīyāṃsaḥ //
praśasyasya śraḥ // VLk_1226 = P_5,3.60 //
asya śrādeśaḥ syādajādyoḥ parataḥ //
prakṛtyaikāc // VLk_1227 = P_6,4.163 //
iṣṭhādiṣvekāc prakṛtyā syāt / śreṣṭhaḥ, śreyān //
jya ca // VLk_1228 = P_5,3.61 //
praśasyasya jyādeśaḥ syādiṣṭheyasoḥ / jyeṣṭhaḥ //
jyādādīyasaḥ // VLk_1229 = P_6,4.160 //
ādeḥ parasya / jyāyān //
bahorlopo bhū ca bahoḥ // VLk_1230 = P_6,4.158 //
bahoḥ parayorimeyasorlopaḥ syādbahośca bhūrādeśaḥ / bhūmā / bhūyān //
iṣṭhasya yiṭ ca // VLk_1231 = P_6,4.159 //
bahoḥ parasya iṣṭhasya lopaḥ syād yiḍāgamaśca / bhūyiṣṭhaḥ //
vinmatorluk // VLk_1232 = P_5,3.65 //
vino matupaśca luk syādiṣṭheyasoḥ / atiśayena sragvī srajiṣṭhaḥ / srajīyān / atiśayena tvagvān tvaciṣṭhaḥ / tvacīyān //
īṣadasamāptau kalpabdeśyadeśīyaraḥ // VLk_1233 = P_5,3.67 //
īṣadūno vidvān vidvatkalpaḥ / vidvaddeśyaḥ / vidvaddeśīyaḥ / pacatikalpam //
vibhāṣā supo bahuc purastāttu // VLk_1234 = P_5,3.68 //
īṣadasamāptiviśiṣṭer'the subantādbahujvā syātsa ca prāgeva na tu parataḥ / īṣadūnaḥ paṭurbahupaṭuḥ / paṭukalpaḥ / supaḥ kim ? jayati kalpam //
pragivātkaḥ // VLk_1235 = P_5,3.70 //
ive pratikṛtāvityataḥ prākkādhikāraḥ //
avyayasarvanāmnāmakac prāk ṭeḥ // VLk_1236 = P_5,3.71 //
kāpavādaḥ / tiṅaścetyanuvartate //
ajñāte // VLk_1237 = P_5,3.73 //
kasyāyamaśvo 'śvakaḥ/ uccakaiḥ/ nīcakaiḥ/ sarvake / (
okārasakārabhakārādau supi sarvanāmnaṣṭeḥ prāgakac, anyatra subantasya
)/ yuṣmakābhiḥ / yuvakayoḥ / tvayakā //
kutsite // VLk_1238 = P_5,3.74 //
kutsito 'śvo 'śvakaḥ //
kiṃyattado nirdhāraṇe dvayorekasya ḍatarac // VLk_1239 = P_5,3.92 //
anayoḥ kataro vaiṣṇavaḥ / yataraḥ / tataraḥ //
vā bahūnāṃ jātiparipraśne ḍatamac // VLk_1240 = P_5,3.93 //
jātiparipraśna iti pratyākhyātamākare / bahūnāṃ madhye ekasya nirdhāraṇe ḍatamajvā syāt / katamo bhavatāṃ kaṭhaḥ / yatamaḥ / tatamaḥ / vāgrahaṇamakajartham / yakaḥ / sakaḥ //
iti prāgivīyāḥ // 15 //
atha svārthikāḥ
ive pratikṛtau // VLk_1241 = P_5,3.96 //
kan syāt / aśva iva pratikṛtiraśvakaḥ / (
sarvaprātipadikebhyaḥ svārthe kan
) / aśvakaḥ //
tatprakṛtavacane mayaṭ // VLk_1242 = P_5,4.21 //
prācuryeṇa prastutaṃ prakṛtam, tasya vacanaṃ pratipādanam / bhāve adhikaraṇe vā lyuṭ / ādye prakṛtamannamannamayam / apūpamayam / dvitīye tu annamayo yajñaḥ / apūpamayaṃ parva //
prajñādibhyaśca // VLk_1243 = P_5,4.38 //
aṇ syāt / prajña eva prājñaḥ / prājñī strī / daivataḥ / bāndhavaḥ //
bahvalpārthācchaskārakādanyatarasyām // VLk_1244 = P_5,4.42 //
bahūni dadāti bahuśaḥ / alpaśaḥ / (
ādyādibhyastaserupasaṃkhyānam
) / ādau āditaḥ / madhyataḥ / antataḥ / pṛṣṭhataḥ / pārśvataḥ / ākṛtigaṇo 'yam / svareṇa, svarataḥ / varṇataḥ //
kṛbhvastiyoge saṃpadyakartari cviḥ // VLk_1245 = P_5,4.50 //
(abhūtatadbhāva iti vaktavyam
)/ vikārātmatāṃ prāpnuvatyāṃ prakṛtau vartamānādvikāraśabdāt svārthe cvirvā syātkarotyādibhiryoge//
asya cvau // VLk_1246 = P_7,3.32 //
avarṇasya ītsyāt cvau / verlope cvyantatvādavyayatvam / akṛṣṇaḥ kṛṣṇaḥ saṃpadyate taṃ karoti kṛṣṇīkaroti / brahmībhavati / gaṅgīsyāt /
(avyayasya cvāvītvaṃ neti vācyam
) / doṣābhūtamahaḥ / divābhūtā rātriḥ //
vibhāṣā sāti kārtsnye // VLk_1247 = P_5,4,52 //
cviviṣaye sātirvā syātsākalye //
sātpadādyoḥ // VLk_1248 = P_8,3.111 //
sasya ṣatvaṃ na syāt / kṛtsnaṃ śastramagniḥ saṃpadyate 'gnisādbhavati / dadhi siñcati //
cvau ca // VLk_1249 = P_7,4.26 //
cvau pare pūrvasya dīrghaḥ syāt / agnībhavati //
avyaktānukaraṇāddvyajavarārdhādanitau ḍāc // VLk_1250 = P_5,4.57 //
dvyajevāvaraṃ nyūnaṃ na tu tato nyūnamanekājiti yāvat / tādṛśamardhaṃ yasya tasmāḍḍāc syāt kṛbhvastibhiryoge
/ (ḍāci vivakṣite dve bahulam
) / iti ḍāci vivakṣite dvitvam / (
nityamāmreḍite ḍācīti vaktavyam
) / ḍācparaṃ yadāmreḍitaṃ tasminpare pūrvaparayorvarṇayoḥ pararūpaṃ syāt / iti takārapakārayoḥ pakāraḥ / paṭapaṭākaroti / avyaktānukaraṇātkim ? īṣatkaroti / dvyajavarārdhātkim ? śratkaroti / avareti kim ? kharaṭakharaṭākaroti / anitau kim ? paṭiti karoti //
iti svārthikāḥ // 16 //
// iti taddhitāḥ //
atha strīpratyayāḥ
striyām // VLk_1251 = P_4,1.3 //
adhikāro 'yam / samarthānāmiti yāvat //
ajādyataṣṭāp // VLk_1252 = P_4,1.4 //
ajādīnāmakārāntasya ca vācyaṃ yat strītvaṃ tatra dyotye ṭāp syāt / ajā / eḍakā / aśvā / caṭakā / mūṣikā / bālā / vatsā / hoḍā / mandā / vilātā / ityādi // medhā / gaṅgā / sarvā //
ugitaśya // VLk_1253 = P_4,1.6 //
ugidantātprātipadikātstriyāṃ ṅīpsyāt / bhavatī / bhavantī / pacantī / dīvyantī //
ṭiḍḍhāṇañdvayasajdaghnañmātractayapṭhakṭhañkañkvarapaḥ // VLk_1254 = P_4,1.15 //
anupasardanaṃ yaṭṭidādi tadantaṃ yadadantaṃ prātipadikaṃ tataḥ striyāṃ ṅīpsyāt / kurucarī / nadaṭ nadī / devaṭ devī / sauparṇeyī / aindrī / autsī / ūrudvayasī / ūrudaghnī / ūrumātrī / pañcatayī / ākṣikī / lāvaṇikī / yādṛśī / itvarī / (
nañsnañīkakkhyuṃstaruṇatalunānāmupasaṃkhyānam
) / straiṇī / paiṃsnī / śāktīkī / yāṣṭīkī / āḍhyaṅkaraṇī / taruṇī / talunī //
yañaśca // VLk_1255 = P_4,1.16 //
yañantāt striyāṃ ṅīpsyāt / akāralope kṛte - .
halastaddhitasya // VLk_1256 = P_6,1.150 //
halaḥ parasya taddhitayakārasyopadhābhūtasya sopa īti pare / gārgī //
prācāṃ ṣpha taddhitaḥ // VLk_1257 = P_4,1.17 //
yañantāt ṣpho vā syātsa ca taddhitaḥ //
ṣidgaurādibhyaśca // VLk_1258 = P_4,1.41 //
ṣidbhyo gaurādibhyaśca striyāṃ ṅīṣ syāt / gārgyāyaṇī / nartakī / gaurī / anuḍuhī / anaḍvāhī / ākṛtigaṇo 'yam //
vayasi prathame // VLk_1259 = P_4,1.20 //
prathamavayovācino 'dantāt striyāṃ ṅīpsyāt / kumārī //
dvigoḥ // VLk_1260 = P_4,1.41 //
adantād dvigorṅīpsyāt / trilokī / ajāditvāttriphalā / tryanīkā senā //
varṇādanudāttāttopadhātto naḥ // VLk_1261 = P_4,1.39 //
varṇavācī yo 'nudāttāntastopadhastadantādanupasarjanātprātipadikādvā ṅīp takārasya nakārādeśaśca / enī, etā / rohiṇī, rohitā //
voto guṇavacanāt // VLk_1262 = P_4,1.44 //
udantād guṇavācino vā ṅīṣ syāt / mṛdvī, mṛduḥ //
bahvādibhyaśca // VLk_1263 = P_4,1.45 //
ebhyo vā ṅīṣ syāt / bahvī, bahuḥ / (
kṛdikārādaktina
ḥ)/ rātrī, rātriḥ / (
sarvato 'ktinnarthādityeke
)/ śakaṭī / śakaṭiḥ //
puṃyogādākhyāyām // VLk_1264 = P_4,1.48 //
yā pumākhyā puṃyogāt striyāṃ vartate tato ṅīṣ / gopasya strī gopī / (
pālakāntānna
) - .
pratyayasthātkātpūrvasyāta idāpyasupaḥ // VLk_1265 = P_7,3.44 //
pratyayasthātkātpūrvasyākārasyekāraḥ syādāpi sa āpsupaḥ paro na cet / gopālikā / aśvapālikā / sarvikā / kārikā / ataḥ kim ? naukā / pratyayasthātkim ? śaknotīti śakā / asupaḥ kim ? bahuparivrājakā nagarī / (
sūryāddevatāyāṃ cābvācya
ḥ) / sūryasya strī devatā sūryā / devatāyāṃ kim ? (
sūryāgastyayośche ca ṅyāṃ ca
) / yalopaḥ / sūrī - kuntī; mānuṣīyam //
indravaruṇabhavaśarvarudramṛḍahimāraṇyayavayavanamātulacāryāṇāmānuk VLk_1266 = P_4,1.49 //
eṣāmānugāgamaḥ syāt ṅīṣ ca / indrasya strī - indrāṇī / varuṇānī / bhavānī / śarvāṇī / rudrāṇī / mṛḍānī / (
himāraṇyayormahattve
) / mahaddhimaṃ himānī / mahadaraṇyamaraṇyānī / (
yavāddoṣe
) / duṣṭo yavo yavānī / (
yavanāllipyām
) / yavanānāṃ lipiryavanānī / (
mātulopādhyāyayorānugvā
) / mātulānī, mātulī / upādhyāyānī, upādhyāyī / (
ācāryādaṇatvaṃ ca
) / ācāryasya strī ācāryānī /
(aryakṣatriyābhyāṃ vā svārthe
), aryāṇī, aryā / kṣatriyāṇī, kṣatriyā //
krītātkaraṇapūrvāt // VLk_1267 = P_4,1.50 //
krītāntādadantāt karaṇādeḥ striyāṃ ṅīṣsyāt / vastrakrītī / kvacinna / dhanakrītā //
svāṅgāccopasarjanādasaṃyogopadhāt // VLk_1268 = P_4,1.54 //
asaṃyogopadhamupasarjanaṃ yat svāṅgaṃ tadantādadantān ṅīṣvā syāt / keśānatikrāntā - atikeśī, atikeśā / candramukhī candramukhā / asaṃyogopadhātkim ? sugulphā / upasarjanātkim ? śikhā //
na kroḍādibahvacaḥ // VLk_1269 = P_4,1.56 //
kroḍāderbahvacaśca svāṅgānna ṅīṣ / kalyāṇakroḍā / ākṛtigaṇo 'yam / sujaghanā //
nakhamukhātsaṃjñāyām // VLk_1270 = P_4,1.58 //
na ṅīṣ //
pūrvapadātsaṃjñāyāmagaḥ // VLk_1271 = P_8,4.3 //
pūrvapadasthānnimittātparasya nasya ṇaḥ syāt saṃjñāyāṃ na tu gakāravyavadhāne / śūrpaṇakhā / gauramukhā / saṃjñāyāṃ kim ? tāmramukhī kanyā //
jāterastrīviṣayādayopadhāt // VLk_1272 = P_4,1.63 //
jātivāci yanna ca striyāṃ niyatamayopadhaṃ tataḥ striyāṃ ṅīṣ syāt / taṭī / vṛṣalī / kaṭhī / bahvṛcī / jāteḥ kim ? muṇḍā / astrīviṣayātkim ? balākā / ayopadhātkim ? kṣatriyā / (
yopadhapratiṣedhe hayagavayamukayamanuṣyamatsyānāmapratiṣedha
ḥ) / hayī / gavayī / mukayī / halastaddhitasyeti yalopaḥ / manuṣī / (
matsyasya ṅyām
) / yalopaḥ / matsī //
ito manuṣyajāteḥ // VLk_1273 = P_4,1.65 //
ṅīṣ / dākṣī //
ūṅutaḥ // VLk_1274 = P_4,1.66 //
udantādayopadhānmanuṣyajātivācinaḥ striyāmūṅ syāt / kurūḥ / ayopadhātkim ? adhvaryurbrāhmaṇī //
paṅgośca // VLk_1275 = P_4,1.68 //
paṅgūḥ / (
śvaśurasyokārākāralopaśca
) / śvaśrūḥ //
ūrūttarapadādaupamye // VLk_1276 = P_4,1.69 //
upamānavācī pūrvapadamūrūttarapadaṃ yatprātipadikaṃ tasmādūṅ syāt / karabhorūḥ //
saṃhitāśaphalakṣaṇavāmādeśca // VLk_1277 = P_4,1.70 //
anaupamyārthaṃ sūtram / saṃhitorūḥ / śaphorūḥ / lakṣaṇorūḥ / vāmorūḥ //
śārṅgaravādyaño ṅīn // VLk_1278 = P_4,1.73 //
śārṅgaravāderaño yo 'kārastadantācca jātivācino ṅīn syāt/ śārṅgaravī/ baidī / brāhmaṇī / (
nṛnarayorvṛddhiśca
)/ nārī //
yūnastiḥ // VLk_1279 = P_4,1.77 //
yuvañchabdāt striyāṃ tiḥ pratyayaḥ syāt / yuvatiḥ //